Veselam
Dzīvesveids

12 vērtīgi garšaugi latviešu dārzā: ko tie dod labu veselībai0

Pētersīļi. Foto – Shutterstock.com

Ķiploki

Tematiskā avīze “Sīpolaugi”

 

Vērtīgi garšaugi latvieša dārzā Tie noderīgi, ne tikai lai bagātinātu ēdiena sniegto baudījumu. Garšaugiem piemīt arī dziednieciskas īpašības, tāpēc spēj stiprināt un sargāt organismu gan  profilaktiski, gan palīdz arī jau sasirgušajiem.

Vispopulārākie un visparastākie no dārzeņiem ar izteiktu, specifisku garšu. Ķiplokos, īpaši to lakstos, daudz C vitamīna, arī B1, B2 un PP vitamīna. Tajos rodamas arī organismam vajadzīgas
minerālvielas, tomēr pati lielākā vērtība ir bioloģiski aktīvais savienojums allicīns. Tas ir īpaši iedarbīgs antioksidants, kura vērtīgums pierādīts gan tautas medicīnas pieredzē, gan zinātniskos pētījumos, kas veikti daudzās pasaules valstīs.

Ēteriskajā, gaistošajā eļļā esošie fitoncīdi, kas ne vien spēcīgi smaržo un veido ķiploka īpašo garšu, bet spēcina organisma aizsargspējas, spēj iznīdēt elpceļu infekcijas izraisošos vīrusus un baktērijas, rosina ēstgribu, aktivē gremošanu, palīdz uzturēt veselīgus asinsvadus un sirdi, atbrīvoties no parazīttārpiem. Ķiplokos esošie aktīvie savienojumi iedarbojas pret iekaisumu, vēršas pret vēža šūnu rašanos un attīstību, kavē trombu veidošanos, veicina holesterīna līmeņa pazemināšanos asinīs. 

Sīpoli

Foto – LETA

Maigāki garšā un smaržā, bet organismam sniedz līdzīgu labumu kā ķiploki, jo arī tajos ir allicīns. Zaļajiem lociņiem īpašu aktivitāti nodrošina tajos esošie flavonoīdi.

Bet, lai no dažādajiem – dzeltenajiem, baltajiem, sarkanajiem, šalotes – sīpoliem iegūtu maksimālo labumu, ir vērts, laiku pa laikam mainot, ēst tos visus – svaigus, tūlīt pēc sasmalcināšanas.

Puravi

Foto – Shutterstock

Citu sīpolaugu vidū izceļas ar to, ka, pat ilgstoši uzglabājot, nezaudē C vitamīnu. Bieži vien iesaka lietot tā stublāja balto daļu, taču noteikti nav smādējamas arī lapas, kurās ir B1 un B2, kā arī C vitamīns un beta karotīns, tāpat nātrijs, kālijs, kalcijs, sērs, fosfors, dzelzs u. c. minerālvielas.

Līdzīgi kā citos sīpolaugos, arī puravos ir ēteriskās eļļas un fitoncīdi. 

Dilles

Foto – LETA

Tām raksturīgo aromātu un izteiktu garšu nodrošina ēteriskā eļļa. Svaigās dillēs ir gana daudz C vitamīna, arī minerālvielu un flavonoīdu, tāpēc saišķīti diļļu vasarā ieteicams apēst ik dienu.
Aktīvās vielas saglabājas arī saldētos diļļu zaļumos, bet kaltējot gan smarža, gan garša vājinās.

Stimulē gremošanas sulu izdali un uzlabo uzturvielu pārstrādi, veicina asinsvadu paplašināšanos, tāpēc nedaudz pazemina asinsspiedienu, arī spēcina sirdi.

Iedarbība ir efektīvāka, lietojot  diļļu sēklas, ko izkaltē un gatavo uzlējumu vai saberž piestā un pievieno ēdienam. Ja ēdienam bagātīgi pievienotas dilles, tas labi garšos arī ar pavisam nelielu sāls piedevu.

Pētersīļi

Pētersīļi. Foto – Shutterstock.com

Vieni no vissenāk pazīstamajiem un lietotajiem garšaugiem. Tiem piemīt svaigs un spēcīgs aromāts, ko nodrošina ēteriskās eļļas, tie ir bagātīgi ar C, E un B grupas vitamīniem, flavonoīdiem, fitoncīdiem un minerālvielām (dzelzi, kāliju, kalciju, magniju, cinku u. c.).

Šķiedrvielas gan saknēs, gan lapās palīdz attīrīt organismu, aktivē gremošanu un vielmaiņu. Neliels sīvums, viegls rūgtenums un sāļums, tāpat aromātiskums papildina ēdiena garšu un smaržu.

Kālijs, kas rodams pētersīļos, labvēlīgi ietekmē sirds veselību, veicina asinsspiediena pazemināšanos. Pētersīļiem piemīt diurētiskas īpašības. Tā kā tie satur arī skābeņskābi, nieru un žultspūšļa slimību gadījumā to patēriņš uzturā jāierobežo. 

Selerijas


Gan kātu, gan lapu, gan sakņu selerijas ir aromātiskas, ar patīkami pikantu, spirgtu garšu. Sakņu selerijām ir saldena, mazliet riekstiem līdzīga garša, tās var ēst gan svaigas salātos, gan cept, pievienot sautējumiem.

Selerijas vērtīgas ar C un B grupas vitamīniem un organismam vajadzīgām minerālvielām – īpaši kāliju, arī magniju un dzelzi, kas labvēlīgi ietekmē sirdi, baro šo svarīgo muskuli, uzlabo asinsradi. Tajās esošais kālijs un nātrijs ietekmē šķidruma līdzsvaru organismā.

Vērtīgu šo dārzeni padara arī kumarīns, kas kavē brīvo radikāļu izraisītu bojājumu rašanos šūnās, bet šķiedrvielas rosina gremošanas procesus un zarna trakta attīrīšanos. Seleriju lietošana uzturā veicina arī asinsspiediena pazemināšanos.

Ar seleriju izmantošanu uzturā jāuzmanās, ja ir kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla un paaugstināts skābes daudzums kuņģa sulā.

Baziliks

Baziliks. Foto – Shutterstock.com

Bagātīgs ar ēteriskām eļļām,kas veido spēcīgo un īpatno bazilika aromātu. Pievienojot to salātiem, prasās mazāk sāls, taču šim garšaugam piemīt arī dziedinošas īpašības. Tas veicina gremošanas
norises, mazina gāzu veidošanos zarnās, nomierina stresa izraisītas spazmas kuņģī. 

Raudene

Oregano jeb raudene. Foto – Shutterstock.com

Svešvārdā saukta par oregano, ar savu nedaudz rūgteno, piparoto garšu piemēroti papildina salātus, gaļas un zivju ēdienus, maltītes no kabačiem un baklažāniem. Vienlaikus – ļoti labs antioksidantu un šķiedrvielu avots, kas veicina sārņvielu izvadi no organisma, palīdz pazemināt holesterīna līmeni asinīs. Raudene satur gana daudz C vitamīna, tai piemīt arī antibakteriālas īpašības. 

Mārrutki

Foto – Shutterstock

Labs kālija un C vitamīna avots, veicina organisma atbrīvošanos no gļotām, kas īpaši svarīgi, saslimstot ar bronhītu vai angīnu. To sula ir bagātīga ar spēcīgiem fitoncīdiem un ēteriskām vielām.
Mārrutki rosina ēstgribu, labvēlīgi ietekmē kuņģa un zarnutrakta darbību, taču paaugstināta jutīguma gadījumā var to arī kairināt. Ēteriskās eļļas palīdz pret augšējo elpceļu iekaisumu.

Ķimenes

Foto – Valdis Semjonovs

Latviešu ēdienkartē allaž bijušas godā kā garšu dažādojoša piedeva. Ja tās viegli apgrauzdē vai sagrūž piestā, garša kļūst izteiktāka.

Sekmē gremošanu un uzturvielu uzsūkšanos, pa šķipsnai pievienotas kāpostu, pupiņu, zirņu un lēcu ēdieniem, mazina gāzu veidošanos zarnās. Palīdz atslābināt gludo muskulatūru gremošanas traktā, mazinot spazmas. Bērniņu ar krūti barojošām mātēm veicina piena sekrēciju.

Fenhelis

Foto-Aija Geida

Aromātiskajam, garšīgajam dārzenim, kura baltā sakne ir līdzīga sīpolam, kāti selerijai, bet lapiņas – dillēm, piemīt spēcīga, īpatna garša, kurā jaušama diļļu un anīsa nianse.

Satur ogļhidrātus, kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu, C un E vitamīnu. Mazina gāzu veidošanos un vēdera pūšanos, nomierina spazmas, rosina ēstgribu, uzlabo gremošanu. Šķiedrvielas saknes daļā spēcīgi attīra organismu. Fenheļa tēja noder augšējo elpceļu iekaisuma un bronhīta gadījumā, jo šķidrina un palīdz izvadīt krēpas. 

Timiāns

Saistītie raksti
Foto – Shutterstock

Latviski dēvēts par mārsilu, šis garšaugs, kuram ir vairāki paveidi, satur daudz ēterisko eļļu. Tā garša labi sader ar gaļas ēdieniem, zupās, kopā ar tomātiem un papriku. Veicina gremošanu, it īpaši, ja maltīte trekna un bagātīga, palīdz mazināt gāzu veidošanos zarnās, atvieglot galvassāpes.

Timiāns aromātiskās vielas saglabā arī izkaltēts un labi noder eļļas vai etiķa aromatizēšanai.

 

Raksts no tematiskā izdevuma “Ēd gudri, ēd vesels”

LA.lv