Ārstēšana, Citas slimības

Augu ziedēšana padara slimu. Pret alerģiju var vakcinēties

Foto - Shutterstock

Saskaņā ar alerģiju izraisošo augu ziedēšanas prognozi patlaban gaisā ir augsta lazdu un alkšņu ziedputekšņu koncentrācija, bet pēc pāris nedēļām Latvijā sāks ziedēt bērzi. Tās ir ziņas, kas aptumšo prieku par pavasara atnākšanu tiem cilvēkiem, kuru imūnsistēma saasināti reaģē uz šīm vēja nestajām augu daļiņām, izraisot ies­nas, šķavas, kairinošu klepu, acu asarošanu, elpas trūkumu un citus nepatīkamus simptomus.

Pilsētnieki cieš biežāk

“Ziedputekšņi var izraisīt alerģiju vienīgi tad, ja spēj pārvarēt gļotādas aizsargbarjeru. Agresīvajā pilsētas vidē gaisu piesārņo slāpekļa, sēra, oglekļa oksīdi, putekļi un citas daļiņas. Tās kairina gļotādas, padarot tās caurlaidīgas un pakļautas dažādiem iekaisuma procesiem,” skaidro Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergologs Verners Lozovskis. Piemēram, ar ziedputekšņu izraisītām alerģiskām iesnām Eiropas lielajās pilsētās slimo 30 – 40% iedzīvotāju.

Ārsts norāda, ka alerģija neiedzimst, bet iedzimst nosliece uz to. Tendence uz ziedputekšņu alerģiju biežāk ir tiem, kuriem kāds no ģimenes locekļiem jau slimo ar alerģiskām slimībām, piemēram, ar bronhiālo astmu, alerģiskajām iesnām, kā arī cilvēkiem, kuriem pašiem pirmajos dzīves gados bijis atopiskais dermatīts jeb ekzēma. “Līdz trīs gadu vecumam to izraisa pārsvarā pārtikas alergēni, bet, gadiem ritot, var rasties alerģiska reakcija pret dzīvnieku apmatojumu, putekļu ērcītēm, ziedputekšņiem,” norāda V. Lozovskis.

Tas, vai cilvēks ar noslieci uz alerģiju patiešām ar to saslims, atkarīgs arī no pārciestām slimībām, dzīves un darba apstākļiem. Piemēram, strādājot zemnieku saimniecībā, izvairīties no alerģijas ir daudz vieglāk nekā graudu kaltē vai cementa rūpnīcā. Arī sadzīves ķīmijas un kosmētikas lietošana organismu var padarīt jutīgu pret ziedputekšņiem.

Pārsvarā alerģiju izraisa to augu ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš. Piemēram, no vienas rudzu vārpas vien gaisā nonāk vairāk nekā četri miljoni ziedputekšņu, kas var nolidot simtiem kilometru. Pavasarī alerģiju visbiežāk izraisa bērzu, lazdu un alkšņu putekšņi. Šo koku un krūmu ziedēšana parasti sākas martā un ilgst līdz pat maija beigām. Ja ziema bijusi ļoti silta vai aukstums ieilgst, šie augi sāk ziedēt divas trīs nedēļas agrāk vai vēlāk. Otrais alerģisko augu ziedēšanas vilnis sākas jūnija vidū un turpinās līdz pat jūlija beigām. Šajā laikā zied graudzāles: timotiņš, skarenes, kamol­zāle, smilgas, rudzi. Kad tās noziedējušas, sākas nezāļu – vībotņu, vērmeļu, balandu – ziedēšanas laiks, kas turpinās līdz septembra vidum. Alergologs stāsta, ka daļa slimnieku ir jutīgi tikai pret vienu augu grupu, bet ir arī tādi, kas ar alerģijas simptomiem cīnās gan pavasarī, gan vasarā.

Latvijā jau desmit gadus tiek mērīta ziedputekšņu koncentrācija gaisā, sastādīts arī alerģiju izraisošo augu ziedēšanas kalendārs, bet aktuālo prognozi var uzzināt interneta mājas lapā www.zied.lv. Slimojot ar ziedputekšņu alerģiju, to ir svarīgi zināt, lai, sajūtot pirmos slimības simptomus, varētu sākt lietot medikamentus, parasti – otrās paaudzes antihistamīna līdzekļus.

Pievienot komentāru