Bērni, Veselība

Trauksmes signāli, kad bērns jāved pie audiologopēda. Un kā notiek vizīte

Foto-Shutterstock

Konsultē MARUTA TILTIŅA, veselības zinātņu maģistre, sertificēta “Veselības centra 4” Bērnu veselības centra logopēde, audiologopēde, grīnas attīstības logopēde; Latvijas Logopēdu asociācijas un Latvijas Audiologopēdu asociācijas biedre, starptautiska simpozija “Orāli motoras prasmes” biedre (Šveice, 2013).

Ko dara audiologopēds

Vizītē pie audiologopēda sarunā ar bērna vecākiem ārsts ievāc anamnēzi par iedzimtām vai iegūtām slimībām, agrīnām motorām prasmēm: staigāšanu, ēšanu, dozētu padzeršanos, komunikācijas pieredzi ģimenē (divvalodības, ģimene uzturējusies ārzemēs).

Vizītes laikā tiek lietotas dažādas runas diagnostikas metodes. Atbilstoši bērna vecumam vizuālā apskatē novērtē lūpu slēgumu un mēles kustības, zemmēles saitīti un sakodiena izmaiņas. Mazuļiem ar psihomotorās attīstības risku veic Minhenes  funkcionālās attīstības diagnostiku. Objektīvi izvērtē attīstību 6–8 jomās (lielās motorikas un smalkmotorikas prasmes, uztveri, runas sapratni un runu, patstāvības un sociālās prasmes), ko atspoguļo grafiskā līknē atbilstoši diagnostikas formulāriem.

Mazrunājošiem bērniem veic runas elpošanas mehānisma jeb izelpojamā gaisa plūsmas intensitātes mērījumu ar spirometru.
Audiologopēds novērtē skaņu izrunu pēc fonēmu albuma un fiksē protokolā ar standartizētiem skaņu simboliem. Veic runas sapratnes skrīningu, dodot bērnam mutvārdu orientācijas uzdevumus telpā. Tiek novērtēta dzirdes uzmanība un apjoms, vārdus
izsakot čukstus, veidojot vārdu ķēdes un nosaucot nevārdus.

Bērniem no piecu gadu vecuma tiek veikts rokas veiklības tests.

Kā ārstē audiologopēds. Marutas Tiltiņas atziņas

Logopēds veic runas terapiju. Īpaši tā vajadzīga, ja ir psihomotorās attīstības risks, ja ir runas funkcijas traucējumi (dislālija, alālija, dizartrija, rinolālija, logoneiroze), kā arī apgrūtināta komunikācija bērniem ar vājdzirdību, neiroloģiskām vai ģenētiskām slimībām. Viena no mūsdienīgākajām ir miofunkcionālā terapija, kas apvieno pasīvās un aktīvās terapijas iespējas bērniem, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Tā nav ārstēšana ar medikamentiem, tās nav arī manipulācijas, bet gan jaunākās paaudzes runas muskulatūras trenažieru lietojums bērniem ar ierobežotām orāli motorām prasmēm. Īpaši ieteicama bērniem ar rīšanas
grūtībām, mandeļu vai adenoīdu hiperplāzijām, kā arī ja nav nobriedis artikulācijas aparāts.

Mazuļiem līdz diviem gadiem ieteicamas  gan košļājamas plāksnītes un mēles masāžas birstītes, gan lūpu trenažieri, kas papildina mikrologopēdiskās masāžas iespējas. Bērniem no divu gadu vecuma terapijā izmanto mutes trenažierus, kas stimulē deguna elpošanu, uzlabo lūpu slēgumu, pozicionē mēli, kontrolē sakodienu, stimulējot agrīnu skaņu korektu apguvi. Turklāt
šos mīkstos silikonveida trenažierus var lietot arī mājās un tie ir viegli kopjami. Bērniem tie patīk krāsainības  ēļ. Miofunkcionālo terapiju veiksmīgi papildina vēl divas aktīvās runas terapijas metodes: runas ritma vingrinājumi un fonopēdiskie vingrinājumi,
kas attīsta balss mehānismu, un auditatīvie vingrinājumi, kas precizē un līdzsvaro skaņu uztveri.

Nereti vajadzīga kompleksa ārstēšana, papildu izmeklējumi, kā arī fizioterapeita konsultācija, kas iesaka pareizas stājas paraugus. Audiologs konstatē vājdzirdības veidu, nosaka tās pakāpi; otolaringologs veic objektīvus dzirdes funkcijas izmeklējumus; bērnu zobārsts ķirurgs izvērtē fiksētas zemmēles saitītes plastikas nepieciešamību, ja ir ierobežota runa; ortodonts novērtē sakodiena izmaiņas un ortodontiskas korekcijas nepieciešamību. Taču galvenais  – runas terapiju
bērnam sākt iespējami agrāk. Vecāki, esiet līdzatbildīgi bērna dzīves kvalitātes uzlabošanā.

UZZIŅAI

  • Audiologopēds – veic komunikācijas spēju, runas, valodas, fonācijas, balss un rīšanas traucējumu novērtēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju bērniem, kā arī pieaugušajiem. Audiologopēds praktizē medicīniska profila ārstniecības un rehabilitācijas iestādēs. Savukārt logopēds ir ārstniecības atbalsta persona, kas darbojas izglītības profila iestādēs.
  • Miofunkcionālie traucējumi – mutes, žokļa un sejas muskulatūras tonusa traucējumi kopā ar ķermeņa muskulatūras distoniju. Raksturīgākās traucējumu izpausmes konstatējamas barības sakošļāšanā, skaņu korektā izrunā, ķermeņa pozā.
  • Orāli motorās prasmes – runas komponentu – elpošanas, artikulācijas un mīmikas muskulatūras – koordinēta darbība, kas raksturo runas kvalitāti.
  • Agrīna iejaukšanās – mērķtiecīga runas terapija bērniem runas veidošanās posmā pirmajos dzīves gados, ko praktizē agrīnas attīstības logopēds.
  • Ortodontija – nepareizas žokļu un zobu attiecības korekcija ar breketēm. Zobu regulācijas rezultāts ir uzlabota zobu rindu estētika un pareizs sakodiens. Parasti sakodiena (žokļu attiecību) regulācija tiek veikta bērniem un pusaudžiem, bet zobu rindu korekcijai vecuma ierobežojuma nav.

KAS JĀZINA PAR IZMEKLĒJUMU GAITU

1. Pirms vizītes pie audiologopēda mute jāatbrīvo no košļājamās gumijas un citiem kārumiem.

2. Būs jāatver mute un jāizbāž mēle.

3. Bērnam būs jāizpilda dažādi uzdevumi, kas saistīti ar runas funkcionālo attīstību.

4. Diagnostiskie “uzdevumi” atgādina rotaļu, tāpēc pirms vizītes vēlams bērnu pozitīvi noskaņot.

5. Uz vizīti paņemt līdzi iepriekš apmeklēto speciālistu – neirologa, otolaringologa, audiologa un citu speciālistu – slēdzienus un veiktos izmeklējumus

TRAUKSMES SIGNĀLI, KAD JĀDODAS PIE AUDIOLOGOPĒDA

1. Nepietiekamas orāli motorās prasmes agrīnā vecumā: vāja zīšana, stipra siekalošanās pirmajā dzīves gadā, ierobežotas košanas, košļāšanas un rīšanas prasmes ēšanas laikā otrajā dzīves gadā.

2. Ieilgusi neverbāla komunikācija ar žestiem mazuļu otrajā gadā, verbāli lieto atsevišķu vārdu pārveidojumus.

3. Apkārtējiem ir grūti saprast bērna runu, un bērnam ir arī runas muskulatūras vājuma simptomi: pavērta mute,
nepietiekams lūpu slēgums, mazkustīga mēle, pārmainīts sakodiens, runa caur degunu jeb nazalitāte.

 

Pievienot komentāru