Ārstēšana, Citas slimības

Baumām par prezidenta veselību bija augsne haotiskās komunikācijas dēļ

Ekrānšāviņš no video

“Mīļie Latvijas ļaudis! Paldies par jūsu labajām domām un vārdiem! Jūsu mīlestība dod spēku ātrāk atveseļoties. Tā stiprina mani un manus mīļos. Arī slimības laikā sekoju norisēm valstī. Esmu gandarīts, ka jaunās valdības veidošanas process ir iegājis finiša taisnē. Esmu pateicīgs Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei par manas vietas izpildīšanu slimības laikā. Atrodoties slimnīcā, pakāpeniski atsākšu pildīt Valsts prezidenta pienākumus. Paldies visiem par sirsnīgo atbalstu!” Šādus vārdus vakar tautai savā vēstulē veltīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuram pirms divām nedēļām slimnīcā pēc konstatētās sepses infekcijas tika veikta sirds operācija. Vakar ierakstīta arī videouzruna no slimnīcas. Tā filmēta vakar dienas vidū, bet trīs stundas pēc tam steidzami tika sasaukta preses konference P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kurā par prezidenta veselības stāvokli, darbaspējām žurnālistus informēja viena no viņa ārstējošām ārstēm Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāja asociētā profesore Eva Strīķe un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Guntis Puķītis. Pateicoties prezidenta videouzrunai un preses konferencei, sabiedrība beidzot varēja uzzināt precīzāku informāciju par R. Vējoņa veselības stāvokli. Kanceleja informācijas sniegšanā sarosījusies, pateicoties “nez kāpēc pēkšņi saplaukušām baumām” par prezidenta veselības stāvokli. Kā sacīja G. Puķītis, preses konferenci “mēs bijām spiesti ar ārstu atļauju organizēt”, lai neveicinātu nepamatotas spekulācijas par prezidenta veselības stāvokli, kā arī nemaldinātu sabiedrību par to.

Vakar izplatītajā video­uzrunā Vējonis arī centās pārliecināt, ka viņš var parakstīt dokumentus un tautai nevajadzētu raizēties par viņa darbaspējām. No šī video tad arī pirmo reizi varēja uzzināt, ka prezidents ir pārcietis sirds operāciju, “lai veiktu korekcijas savā iedzimtajā sirdskaitē”. Uz jautājumu, vai prezidentam nebūs jāveic vēl viena operācija, lai šo sirdskaiti likvidētu, daktere Strīķe atbildēja, ka operācijā, kurā tika likvidēts sepses infekcijas avots uz sirds vārstuļa un implantēta vārstuļa protēze, tikusi “koriģēta arī minētā sirdskaite”. Daktere norādīja, ka prezidenta atveseļošanās norit tā, kā tai jābūt, un bija piesardzīgi optimistiska, vērtējot prezidenta atveseļošanās procesu, jo “atveseļošanās ir atkarīga no viņa paša”, bet “prognozes un garantijas ārsti nedod”. Infekciju, ar kuru sasirdzis Vējonis, ārstēs ar vismaz trīs mēnešus garu antibakteriālo kursu. Strīķe arī nevarēja atbildēt uz jautājumu, kādi rezultāti saistībā ar darbaspējām bijuši pacientiem līdzīgos sirds operācijas gadījumos, tomēr liela daļa esot varējuši atgriezties pilnvērtīgā darba dzīvē.

Savukārt Valsts prezidenta kancelejas vadītājs G. Puķītis centās pārliecināt žurnālistus par turpmākajām prezidenta Vējoņa darbaspējām, sakot, ka šī iedzimtā sirdskaite prezidentam nekādi nav traucējusi līdzšinējā karjerā un aktivitātēs, tostarp sportā un citur. “Šāda iedzimta sirdskaite viņam bija, bet tā viņam netraucēja aktīvi darboties, kamēr sirdskaitei nepievienojās infekcija,” sacīja Puķītis.

Runas par prezidenta spējām pildīt savu amatu izplatījušās arī Saeimas gaiteņos, un arī šis bija viens no iemesliem operatīvajai preses konferencei, kura tika solīta pirms gandrīz divām nedēļām, kad prezidentam veica sirds operāciju, bet tā arī nenotika. Sākotnēji sniegtā informācija par prezidenta veselības stāvokli bija neprecīza (piemēram, tika minēta vīrusu infekcija). Valsts prezidenta kanceleja liedza Rīgas Austrumu slimnīcas vadībai informēt sabiedrību par Vējoņa veselības stāvokli. Vēlāk no P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas informāciju vairāk sniedza sabiedrisko attiecību speciāliste.

Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka sabiedrības baumām par prezidenta veselību ir augsne, jo komunikācija ir bijusi gauži haotiska. “Slimnīcas preses sekretārs var runāt par iepirkumiem un kvotām, bet par augstākās valsts amatpersonas veselības stāvokli ir jāinformē ārstējošajam ārstam, jo viņš vislabāk zina situāciju un nešaubīsies par to, ko saka. Tad arī neizskanēs tādas daudziem nesaprotamas frāzes kā, piemēram, tas, ka prezidentam pēc operācijas tiek atsūknēts šķidrums. Tikpat labi cilvēki, kuriem nav tieša sakara ar medicīnu, var padomāt, ka prezidentam sākusies, piemēram, aknu ciroze,” sacīja eksprezidents Zatlers un uzsvēra, ka ir svarīgi, lai valsts augstākajai amatpersonai būtu savs ārsts, ar kuru var sazināties jebkurā brīdī, kad nepieciešams, kā tas bija Vairai Vīķei-Freibergai. Zatlers, pats būdams ārsts, zina, kad un kurp doties veselības problēmu gadījumā, bet R. Vējonim, visticamāk, nav bijis sava uzticama ārsta, domā Zatlers.

Kad Vējoņa tuvu stāvošajam politiskajam partnerim Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim vaicāju, vai viņam ir zināms par Valsts prezidenta veselības stāvokli vairāk, nekā var izlasīt prezidenta mājas lapā internetā, uzzināju, ka frakcijas vadītājs pārtiek tikai no tās informācijas, kas tur publicēta. Viņš neko nezināja arī par prezidenta iedzimto sirdskaiti. Ārstiem neesot nekādu tiesību runāt ar vadošajiem politiķiem par Valsts prezidenta turpmākajām darba spējām un nepieciešamo ārstēšanās ilgumu.

Tiesa, Latvijas likumi neļauj izpaust sabiedrībai jebkādu informāciju par Valsts prezidentu bez viņa piekrišanas.

“Netiek noliegts, ka jautājums par sabiedrības informēšanu ir aktuāls, un sabiedrībai vajadzētu zināt, tomēr tas likumdevējam ir atbilstoši jārisina. Nerisinot to, pastāv risks par neatļautu iejaukšanos Valsts prezidenta privātajā dzīvē. (..) Likumdevējam, risinot šo problēmu, ir jāapsver jautājums, kādos kontekstos ir būtiski iegūt ziņas par Valsts prezidenta veselību, kādā kārtībā tās iegūst, cik daudz šādas ziņas ir iegūstamas, vai un kā nododamas sabiedrībai. Pēc analoģijas, arī darba devējam darbnespējas gadījumā tiek izpausta ierobežota informācija par darbinieka veselības stāvokli, nevis visas ārstniecības detaļas,” pastāstīja Santa Slokenberga, doktorante medicīnas tiesībās Upsalas universitātē, un norādīja, ka ir lietderīgi atsaukt atmiņā Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu lietā “Von Hannoverv, Germany”, kur ECT secināja, ka pat publiskām personām ir tiesiskā paļāvība par viņu privātās dzīves aizsardzību. Tam piekrīt arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, uzsverot, ka ir svarīgi tiesību aktā noteikt, kam un cik detalizēti jābūt informētam par prezidenta veselību, kā arī noteikt kārtību, kā tiek konstatēts, kad prezidents ir vai nav spējīgs pildīt savus pienākumus.

“Vai slimība patiešām aizkavē Valsts prezidentu pildīt savus pienākumus, ir objektīvas izvērtēšanas, tātad pamatā medicīnas speciālistu, jautājums. To izvērtējot, ir jāņem vērā arī paša Valsts prezidenta viedoklis, ja vien viņš ir spējīgs šo viedokli pienācīgi izteikt,” žurnālā “Jurista Vārds” raksta konstitucionālo tiesību jurists Egils Levits.

Valsts prezidenta padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Pleps informēja, ka prezidents, atrodoties slimības gultā, pakāpeniski atsākot pildīt savus pienākumus.

Pievienot komentāru