Psiholoģija

Jaunietes slepkavība Rēzeknē: nelieši notiesāti, drauga loma joprojām liek uzdot jautājumus

Foto - Artis Drēziņš

Ziņa par pagājušā gada 8. janvārī notikušo 21 gadu vecās rēzeknietes Viktorijas Višņakovas slepkavību pāršalca visu Latviju: gan tāpēc, ka slepkavībā bija iesaistīts policista nepilngadīgs dēls jau ar recidīvista slavu, gan tāpēc, ka meitene bija jauka, skaista un apgrozījās normālā sabiedrībā, gan tāpēc, ka slepkavība bija ļoti nežēlīga – Viktorija tika sasista līdz nepazīšanai. Jau nākamās dienas vakarā trīs aizdomās turamie bija aizturēti un drīz vien atzinās slepkavībā. “Latvijas Avīze” par to rakstīja 23. janvāra rakstā “Slepkavība Rēzeknē liek uzdot jautājumus”.

Pagājis gads, notikusi tiesa, taču vēl joprojām ir neskaidri jautājumi. Jā, visi trīs slepkavas saņēmuši pēc būtības maksimālo sodu: Rēzeknes tiesa 10. februārī paziņoja spriedumu, ar kuru nepilngadīgie 1998. gadā dzimušie Edgars Bučenieks (policista dēls) un Kaspars Verze sodāmi ar attiecīgi desmit gadu, piecu mēnešu un desmit gadu, 1990. gadā dzimušais Ēriks Sutra – ar 16 gadu cietumsodu. Savukārt Viktorijas draugs 1992. gadā dzimušais Aleksandrs Ksenzovs, kuru turēja aizdomās par slepkavības organizēšanu, tika attaisnots, jo, tiesas ieskatā, tam nepietika pierādījumu.

Spriedums būs pārsūdzams. Un prokurore arī sola to pārsūdzēt, jo uzskata, ka Viktorijas draugs A. Ksenzovs ir vainīgs. Tāpat domā Viktorijas māte.

Pirmās instances tiesa bija slēgta, un arī pilnais spriedums uz vismaz pārdesmit lappusēm, kas gaidāms marta vidū, publiski nebūs pieejams. Taču man izdevās tikties ar daļu no tiesas dalībniekiem un tieši vai netieši ar šo slepkavības lietu saistītiem cilvēkiem, un aina attiecībā uz attaisnoto Aleksandru iezīmējas visai neskaidra.

Draugs atzīstas, bet…

Viss sācies ar to, ka Bučenieks policijai pastāstījis, ka Viktorijas slepkavību viņam esot pasūtījis meitenes draugs Ksenzovs, kuru pagājušā gada 27. februārī policija aizturēja un kuru divas reizes nopratināja. Policijas izmeklētājai par lielu pārsteigumu, Aleksandrs atzinies. Kā vēsta avots policijā, pret aizturēto neesot veikti nekādi speciāli paņēmieni vai piemēroti īpaši apstākļi. Arī izmeklētājai neesot bijis izmisīgas motivācijas panākt Aleksandra atzīšanos, speciāli kādu lieki iesēdināt, jo lieta bija “balta” – slepkavas taču atklāti. Tomēr policiste strādājusi līdz galam, jo Aleksandrs neesot spējis atbildēt uz vairākiem jautājumiem, bijis ļoti sasprindzis un nomākts, līdz ar to – aizdomīgs. Arī tiesā un sarunā ar mani Aleksandrs neteica, ka policijā būtu speciāli “apstrādāts”, izmeklētāja tikai mutiski teikusi, lai viņš atzīstas, un viņš psiholoģiski neesot izturējis izolatorā valdošo atmosfēru, tāpēc pašrocīgi dažos teikumos krievu valodā uzrakstījis atzīšanos.

Man izdevās šo atzīšanos izlasīt. Tajā teikts, ka viņš Bučeniekam lūdzis Viktorijai izdarīt tā, “lai visiem būtu sāpīgi”, bet pēc tam ielikt meiteni automašīnā un aizvest uz klusu vietu, par visu to solot 1000 eiro. Izmeklētāja pēc tam kolēģiem stāstījusi, ka puisis pēc atzīšanās uzrakstīšanas juties acīmredzami atvieglots, it kā akmens būtu novēlies no sirds, kā tas parasti notiekot ar vainīgajiem, kas atzīstas. Policija Aleksandru pēc 48 aizturēšanas stundām palaida vaļā: ja arī būtu centusies ilgāk paturēt, advokāts viņu tik un tā izpestītu, vēsta avots. Brīvībā Aleksandrs uzmeklējis advokātu un savu atzīšanos atsaucis – viņš neko Bučeniekam neesot lūdzis. Taču Bučenieks gan konfrontācijā, gan pēc tam palicis pie sava, turklāt liecinājis, ka Ksenzovs lūdzis to, ko viņš rakstījis savā atzīšanās rakstā: jā, par slepkavību nekas neesot bijis teikts, bet to viņš, Bučenieks, sapratis tāpat, jo kā gan dzīvu cilvēku var kā priekšmetu ielikt automašīnā un kāpēc tad dzīvs cilvēks būtu jāved uz klusu vietu…

Prokurore pārliecināta, ka slepkavība pasūtīta

Arī prokurore Irina Aleksejeva tāpat kā Rēzeknes policijas izmeklētāja ir pilnīgi pārliecināta, ka Ksenzovs ir sodāms kā slepkavības pasūtītājs.

“Jā, varbūt kādam liekas, ka nav pierādījumu, bet man tā neliekas. Vispirms jau Ksenzova atzīšanās, kas nekādā veidā netika izspiesta. Automašīna, ko Ksenzovs bija nodevis Viktorijas rīcībā, līdz ar norādēm, ka ar to jābrauc pie Bučenieka pēc degvielas. Elektroniskā pasta sarakste starp Ksenzovu un Viktoriju, kurā parādās nesaskaņas abu starpā. Esmu pārliecināta, ka Ksenzovs gribēja izrēķināties ar draudzeni atriebības dēļ, jo uz kādu laiku bija izstumts no meitenes dzīves cita puiša dēļ. Attiecīgām iestādēm tiesvedības laikā bija tiesības noklausīties Ksenzova telefona sarunas, kurās dzirdams, kādus padomus dod viņa māte, lai izvairītos no atbildības, ko viņam pateikt paziņām, ko lai saka tiesā. Domāju, ka tiesnesis attiecībā uz Ksenzovu aizgāja tā saucamo saprātīgo šaubu pavadā. Man šaubu nav, un es tiesas spriedumu pārsūdzēšu. Tāds pats viedoklis ir arī Viktorijas mātei,” stāsta prokurore.

Pievienot komentāru