Bērni, Grūtniecība un dzemdības

Personisks mātes stāsts par sekām bērnam pēc alkohola lietošanas grūtniecības laikā

Foto no washingtonpost.com
Uzziņai:

Augļa alkohola sindroms (saukt arī par fetālā alkohola sindromu; FASD jeb Fetal alcohol spectrum disorder – no angļu val.) sevī aptver virkni traucējumu no smagiem kā Kārlijai, līdz viegliem. Tas var izpausties kā traucēta attīstība, intelektuālā atpalicība un tādi neiroloģiski, emocionāli un uzvedības traucējumi kā uzmanības deficīts, hiperaktivitāte, redzes problēmas, kā arī valodas un runas traucējumi. Augļa alkohola sindroma pazīmes nereti redzamas arī vizuāli – tad cilvēkam ir raksturīgas mazas acis, plāna augšlūpa un plata atstarpe starp degunu un augšlūpu.
ASV Slimību kontroles un profilakses centrs uzsver, ka traucējumi ilgst visu mūžu un to nevar izārstēt, kaut arī agrīna medicīniska iejaukšanās var uzlabot bērna attīstību.

Kāda māte – Keitija Mičela (61) vēlas pastāstīt jums savu personisko stāstu, kā veidojusies viņas un meitas dzīve dēļ tā, ka gaidot šo atvasi – meitu Kārliju – viņa lietoja alkoholu.

Māte par šo faktu nav lepna, un te nav nekā atdarināšanas vērta. Tā ir vienkārši salta patiesība. Pusaudzes gados Keitija lietoja alkoholu, kad iznēsāja meitu Kārliju, raksta ASV laikraksts “The Washington Post”. Tā bija riskanta, ja ne apzināta kļūda, kura noteikusi abu sieviešu dzīves.

Kārlija tagad ir 43 gadus veca, bet viņas attīstība ir līdzvērtīga pirmklasniecei. Mājā, kurā viņa dzīvo kopā ar māti un patēvu, viņa vāc lelles, “Hello Kitty” krāsojamās un uzlīmju grāmatas. Kārlijai ir augļa alkohola sindroms, kas radies, jo māte grūtniecības laikā lietoja alkoholu. Viņa ir viegli vadāma un manipulējama, nevar paredzēt, kāda uzvedība var izrādīties bīstama. Viņa var sekot tikai vienam notikumam laikā un nesaprot lietu secību. Viņa var pāriet pāri ielai, ja deg zaļā gaisma, bet kad gaisma ir izdzisusi, viņa var joprojām atrasties mašīnu priekšā. Kārlijai patīk valkāt skaistas drēbes, bet viņa aizmirst iztīrīt zobus.

Keitijai meitas dzīve atgādina vējā aizpūstu solījumu. “Es ļoti dievinu savu mīļo meitu,” saka Keitija. “Viņa vienmēr ir nevainīgs bērns. Bet nepaiet ne diena, kad es sev jautāju – “Kas būtu, ja?… Ja alkohols nebūtu bijusi daļa no manas dzīves?””.

“Tomēr mūsu ģimenē Kārlija ir svētība. Viņa sniedz prieku ikvienam, kurš viņu pazīst,” saka Keitija, un papildina: “viņai sirds plīst pušu par to, kāpēc Kārlijai ir invaliditāte.”

Tomēr Keitija teic, ka tā vietā, lai iegrimtu naidā pašai pret sevi un sevis vainošanā, viņa redz savu sūtību stāstīt viņas un Kārlija stāstu, lai citi nepieļautu tās pašas kļūdas. “Es būtu slikts cilvēks, ja es nedarītu neko, kas ir manos spēkos, lai novērstu līdzīgu situāciju citiem bērniem.”

 

Pievienot komentāru