Bērni, Grūtniecība un dzemdības

Tēma, par kuru adekvāti nerunā. Netīrība dzemdībās

Foto - Shutterstock.com

Šis raksts veltīts tēmai, par ko parasti nerunā. Par bailēm un kaunu no saviem izdalījumiem dzemdībās. Nereti cilvēki, kuri piedalīsies dzemdībās pirmo reizi, sarauc degunu: “Fui, tur taču visapkārt ir asinis… Es nepanesu asinis”. Taču realitātē asinis radību gaitā var nebūt vai būt tikai beigās. Toties sievietes, kuras dzemdējušas vai tās, kurām tas vēl priekšā un kuras pārlasījušās citu dzemdību stāstus, ļoti baidās no un kaunas no saviem izdalījumiem – nerunājot aplinkus, viņām ir bail apkakāties.

Kādai  liekas kauninoša tā pēkšņā sajūta, ka “man visu laiku kaut kas starp kājām tecēja, un es jau nesapratu – tie ir augļūdeņi vai es čurāju, vai viens un otrs reizē”. Gļotu korķis, gļotas, nedaudz asiņaini izdalījumi – tas pieder pie dzemdībām. Mēdz būt, ka radības līdz pat izstumšanas periodam ir “sausas”, bet arī pretēja norise ir normāla.

Klasiski pēcdzemdību aizvēršanās rituālos sievietes stāsta par vainas un kauna izjūtām, kas bijušas dzemdībās, ja sievietei izdalījušās fēces. Ir vecmātes un dūlas, kas tik veikli un teju nemanāmi novāc sievietes izdalījumus, ka viņa varbūt pat neuzzina par tiem. Tomēr, ja tas tiek uzsvērts, tas var palikt kā ievainojums dvēselē.

Šī dvēseles rēta izpaužas kā negatīva attieksme pret savu ķermeni, riebums. Tās ir līdzīgas sajūtas, kā bērnībā, kad tiekat kaunināts, ka esat pietaisījis bikses vai atkal piečurājis gultu. Kaut ne vienā, ne otrā gadījumā nav ne kauna, ne netīrības, ne vainas. Taču šajā aspektā sieviete ātrāk par ātru nokļūst bērna stāvoklī un izjūt vainu, kaunu un sava ķermeņa netīrību dzemdībās.

Kas mums patiesībā biežāk sagādā šādus pārdzīvojumus? Apkārtējo komentāri. Ja kāds blakus par to pasaka kādu aizskarošu vārdu, noskalda, ka viņam aiz jums jāvāc… Ja kāds ar visu savu būtību uzsver, redz, ko jūs esat izdarījis. It kā jūs būtu varējusi kontrolēt šo procesu.

Un tagad uzmanīgi paklausieties tās sievietes, kuras to ir pārdzīvojušas un kurām nav spēka ar šo “kaunu, negodu un šausmām” padalīties ar kādu, kā arī tām, kurām dzemdības vēl tikai gaidāmas, bet kuras jau iepriekš iedomājas, ka vajag aizspiest visu “tur”. Taču – kā var aizspiest anālo atveri tā, lai bērns dzimtu? Tas nav iespējams.

No sākuma parunāsim par cilvēkiem, kuri būs ar jums dzemdībās

Tie visi ir pieauguši cilvēki, kuri katrs apzināti ir izvēlējušies piedalīties radībās. Cilvēki, kas šajā nozarē strādā, ik dienu redz dzemdības. Un viņi jau nu zina, ka dzemdības ir saistītas ar zināma veida netīrību. Un viņi gatavo dzemdībām kaudzi vienreiz lietojamo paladziņu, autiņu, autiņbiksīšu. Viņi zina, ar to viņus nepārsteigsi, tā ir daļa viņu darba, starp citu, viņi paši tādu izvēlējās. Komentēt kauninot, atklāti aizskarot, radot neērtības sajūtu un lamājot – tas viss liecina par šādu speciālistu cilvēcības līmeni un nemīlestību pret cilvēkiem, ar ko viņi ik dienas darbojas – grūtniecēm un jaunajām māmiņām, par netaisnību – pirmkārt, jau pret sevi. Jāsecina, ka ne jau jums būtu jākaunas, bet viņiem – par tādu attieksmi…

Vēlreiz atkārtoju – tas ir viņu darbs. Vistiešākais. Saskarties ar to. Viņiem par to maksā. Starp citu – jūs maksājat. Es speciāli pievēršu uzmanību naudas jautājumam, jo  viņiem vienkāršāk noteikt robežas – atdot “parādu” universālas enerģijas veidā. Jums kaut ko dara, bet jūs par to viņiem atdodiet savu naudu. Ja ir mājdzemdības – tiešā veidā, ja ir līgumdzemdības slimnīcā -arī tiešā veidā, ja ir valsts apmaksātas dzemdības – nauda nāk no nodokļu maksātājiem. Pat ja jūs dzemdējat parastā slimnīcā, tas ir jūsu apmaksāts pakalpojums caur nodokļiem, kurus jūs vai jūsu dzīvesdraugs maksājis no savas algas. Tā ka – nekādu pretenziju – jums ir tiesības pačurāt, pakakāt, jūsu augļūdeņi drīkst nolīt blakus citiem cilvēkiem dzemdībās uz grīdas, tas ir normāli.

Tālāk. Par vainu

Jūs nevarējāt šo procesu kontrolēt. Kas tur ko kaunēties? Viena lieta, ja lūdzam piedošanu par to, ko varējām izdarīt, bet neizdarījām, vai varējām neizdarīt, bet – izdarījām. Taču ir situācijas, kad patiešām nevaram kaut ko izdarīt. Dzemdībās nav iespējams aizturēt izkārnījumus. Par ko jums just vainu, ja tās tur nav?

Ja jūs centīsieties aizturēt izkārnījumus, tas vistiešākajā veidā ietekmēs dzemdību gaitu, bremzēs dzemdes atvēršanos vai bērniņa dzimšanu, jo jūs aizspiedīsiet ne tikai anālo sfinkteri, bet arī maksts muskuļus, traucējot dzimt bērnam. Taču – tieši šī iemesla dēļ taču esat uz dzemdēšanu ieradusies. Nevis, lai citu deguniem un acīm sniegtu baudījumu.

Visbeidzot – svarīgākais un galvenais

Jā, dzemdībās ir zināma netīrība. Un tas ir tikpat normāli kā tas, ka zeme ir netīra. Es nerunāju par mēsliem, kas samesti zālē. Es runāju par lietus pielietu zemu, dubļiem, māliem, smiltīm. Es runāju par auglīgu, treknu augsni, no kuras mitruma izaug jauni augi. Sieviete dzemdībās ir līdzīga mātei zemei. Mēs bieži atceramies par to tikai romantiskā aspektā. Taču arī te mēs esam līdzīgas zemei – auglīgai, dažādai, netīrai – kā pati zeme.

 

Izmantots dūlas Marjanas Oļeiņikas raksts no portāla soznatelno.ru

Tulkoja Linda Rozenbaha

Pievienot komentāru