Bērni, Veselība

“Bērns katru dienu ēd vārītus kartupeļus ar salātiem”. Īpašo diētu īstenošana skolās joprojām problemātiska

Foto: Didzis Staris, apstrāde: Claudio Yurdadon

Autore: Elga Sīle, speciāli Veselam.lv

Četrus gadus pēc “ēdināšanas” likuma pieņemšanas, liela daļa vecāku vēl aizvien nejūtas droši savam bērnam atļaut ēst skolas ēdnīcā pagatavoto speciālo diētisko pārtiku un cīnās ar ēdinātājiem par likuma pienācīgu ievērošanu.

Portāls Veselam.lv uzsāk rakstu sēriju par ēdināšanu skolā bērniem, kuriem nepieciešama īpaša diēta. Ko pieprasa likums, kā to īsteno dzīvē? Kā situāciju vērtē vecāki.

Apetītes un svara zudums, caureja un vēdersāpes, nogurums, palielināta aizkaitināmība un anēmija ir tikai daži no simptomiem, kas saistīti ar neārstējamas, autoimūnas slimības celiakijas izpausmēm bērniem. Ja vesels, pieaudzis cilvēks vismaz ar dažām no šīm reakcijām var būt pazīstams, piemēram, pēc saindēšanās ar pārtiku vai pārlieku liela satraukuma, tad bērniem, kuriem ir šī saslimšana, izpausmes rada tādu produktu ēšana, kurus lielākā daļa cilvēku lieto ikdienā. Makaroni un maize, biezpiena sieriņi, manna, buljona kubiņi un arī daudzi gaļas un piena produkti, saldumi, mērces un dzērieni, kuros glutēnu saturoši milti pat nav pamata sastāvdaļa, var šo vielu saturēt nelielos, bet cilvēkam ar paaugstinātu jūtību pret glutēnu kaitīgos daudzumos.

Kad celiakijas slimniekam rodas kaut mazākā saskare ar glutēnu jeb lipekli – kviešu, rudzu un miežu olbaltumu – , organisma imūnsistēma sāk uzbrukt pati sev, noārdot bārkstiņas tievajā zarnā un tādējādi traucējot uzņemt uzturvielas un vitamīnus no pārtikas. Ilgtermiņā tam var būt dažādas sekas – sākot ar regulāru kuņģa dedzināšanu un hronisku nogurumu līdz pat neauglībai un dzīvībai bīstamām slimībām. Līdz ar to atbilstoša ēdināšana gan mājās, gan skolā ir vitāli svarīga šo bērnu augšanai, attīstībai un labai pašsajūtai. Tāpat piemērota uztura lietošana ir gan labsajūtai, gan dzīvībai svarīga bērniem ar citām līdzīga veida diagnozēm, piemēram, dažādu pārtikas produktu nepanesamībām, alerģijām un diabētu. Šajos gadījumos bērnam kaitīgo uzturvielu vai produktu lietošana var izraisīt ātrākas un vieglāk pamanāmas reakcijas (piemēram, sliktu dūšu, elpošanas traucējumus, nopietnos un retākos gadījumos arī krampjus, samaņas zudumu vai citus simptomus), bet neatstāt tik ilglaicīgus un grūtāk pamanāmus organisma bojājumus kā celiakija.

Cik ir bērnu, kam vajag īpašu ēdināšanu skolā

Latvijā ir vairāk par diviem tūkstošiem bērnu, kuru veselības stāvoklis tieši atkarīgs no atbilstošas diētas korekcijas. Saskaņā ar  biedrības “Gluten-Free Experts” datiem oficiāli reģistrēti 1200 bērni ar celiakiju, 676 bērni ar cukura diabētu, bet pārtikas alerģiju un nepanesamību skaits Latvijā centralizēti šobrīd netiek apkopots.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste Ilze Kondratjuka informē, ka tikai Rīgas skolās šobrīd reģistrēto bērnu skaits, kuriem ir ārsta izziņa par šādām saslimšanām, ir 562 bērni no pirmās līdz devītajai klasei, savukārt no 10. līdz 12. klasei iesniegtas 192 šādas izziņas.

Izvairīties gan no celiakijas, gan pārtikas alerģiju un nepanesamību izraisītajām sekām un diskomforta iespējams šķietami vienkārši – no slimnieku ēdienkartes jāizslēdz visi ēdieni, kas satur organismam kaitīgās vielas. Gatavojot maltīti noteiktā veidā un nelietojot šīs sastāvdaļas, bērni ar uzturu saistītajām saslimšanām var justies normāli, līdz ar to arī gūstot iespēju iekļauties mācībās tikpat veiksmīgi un pilnvērtīgi, kā to var bērni bez šādām veselības problēmām. Tāpēc Latvijā kopš 2012. gada ar likumu ir noteikts, ka izglītības iestādēm jānodrošina atbilstoša ēdināšana bērniem ar ārsta apstiprinātu diagnozi par īpašas diētas nepieciešamību, piemēram, celiakijas, cukura diabēta, pārtikas alerģiju vai nepanesamību gadījumos. Proti, to nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 172. “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”.

5 Komentāri

  1. Mani beerni, lai arii nav vegjetaarieshi, taapat skolaa neeed, jo rindas tik garas, ka nevar paspeet. Taapeec iet uz tuvaako veikalu pusdienaas. Taa nav lielaaka probleema par: “Man tas negarsho, shito es neeedu, fuu…”? eedam visu ko var dabuut.

    1. Vai esat mēģinājuši runāt ar skolas vai ēdnīcas darbiniekiem par šo problēmu? Varbūt ir iespējams citādi organizēt darbu ēdnīcā vai arī starpbrīžus?

    1. Kādas muļķības!!! MK noteikumus neviens nav atcēlis. Šādos gadījumos pāris kontrolējošās iestādes visu saliks pa vietām un vēl sodiņu uzliks. Vecākiem NAV jāpērk produkti ne slimnīcā, ne skolā, ne bērnudārzā. Balstoties uz ārsta speciālista izrakstu, šos produktus nodrošina ēdinātājs, un tam noteiktos gadījumos tiek piešķirti papildus līdzekļi. Tikpat labi var runāt, ka vecākiem ar bērnu ratiņkrēslā pašiem jābūvē piebrauktuves. protams, ka nē! Dzīvojam vienā valstī un visiem ir viens likums.

Pievienot komentāru