Ārstēšana, Veselības politika

Alūksnieši un apieši ar orķestri pie politiķiem. Čakšai galvenie esot pacienti

Foto - Timurs Subhankulovs

Vakar pie Saeimas protesta akcijā pulcēsies lielākoties pacienti, nevis mediķi, kā tas ierasts. Uz Rīgu viņi atbraukuši no Alūksnes un Apes novadiem un līdzi paņēmuši arī orķestri, cerot uz politiķu veselo saprātu, kas neļautu samazināt ārstniecisko pakalpojumu apjomu Alūksnes slimnīcā.

Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa Slimnīcu biedrības un Veselības ministrijas sanāksmē par slimnīcu kartējumu uzzinājusi, ka ministrija gatavojas mainīt viņas vadītās ārstniecības iestādes statusu, to pārprofilējot no 24 stundu neatliekamās medicīniskās palīdzības daudzprofilu ārstniecības iestādes uz ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba laiku. Ja šis plāns īstenosies, tad Alūksnes un Apes novada iedzīvotājiem nebūšot iespēju saņemt nekādu diennakts neatliekamo stacionāro un ambulatoro palīdzību. Alūksnes novada pašvaldība, kas kopā ar Apes novada vietējo varu ir slimnīcas kapitāldaļu turētāja, savu sašutumu paudusi valsts augstākajām amatpersonām un lūgusi saglabāt Alūksnes slimnīcas pašreizējo statusu un pakalpojumu klāstu. Vakar deputātiem tika iesniegta arī 8000 iedzīvotāju parakstīta vēstule.

Veselības ministre Anda Čakša pa ceļam uz Igauniju, kur bija jāpiedalās Baltijas politiskajā dialogā par primāro veselības aprūpi, iegriezās Alūksnē, kur tikās ar abu novadu vadību, runāja arī ar iedzīvotājiem un apmeklēja slimnīcu.

Ministre pēc tikšanās sacīja, ka viņai bijusi lietderīga saruna un viņa pārliecinājusies par slimnīcas personāla vēlmi strādāt, kā arī ieinteresētību sniegt pacientiem kvalitatīvu veselības aprūpi. Taču, lai varētu objektīvi novērtēt situāciju, ir rūpīgi jāizanalizē dati gan par pacientu stacionēšanas ilgumu, par pieejamību ambulatorajiem pakalpojumiem, kā arī cita informācija. “Alūksnes slimnīca ir paudusi satraukumu, ko es kā ministre nedrīkstu ignorēt, kaut gan par reformām lokālajās slimnīcās plānojam spriest nākamajā gadā. Šogad runāsim par reformām reģionālajās un universitātes slimnīcās,” pastāstīja ministre.

Šodien protesta akcijā piedalīsies arī ilggadējais slimnīcas ķirurgs Valdis Skulte, kurš uzskata, ka varētu piekrist tam, ka “nākotnē ir jāsamazina slimnīcu skaits, bet tam jānotiek tad, kad šim procesam ir pienācis laiks”. “Pretējā gadījumā tas izskatīsies tāpat kā māmuliņu Daugavu ielaist Rīgas kanālā un brīnīties, ka Rīgā ir plūdi,” saka ārsts un uzsver: “Nedrīkst ignorēt to, ka pirmais posms – ģimenes ārstu Alūksnes novadā nav pietiekamā skaitā (trūkst četru ārstu; no desmit ārstiem četri ir pensijas vecumā. – M. L.) un viņi nespēj nodrošināt nepieciešamo veselības aprūpi. Ja sākuma posms nefunkcionē pietiekami labā līmenī, tad visa diagnostika un ārstēšana notiek stacionāros.

5 Komentāri

  1. DELFIDELFI versijasVersijas
    Maruta Kauliņa: Alūksnes slimnīcas slēgšana – izdevīgs biznesa plāns (63)
    šodien, 02:10

    Maruta Kauliņa
    “Alūksnes slimnīcas” valdes priekšsēdētāja
    Maruta Kauliņa: Alūksnes slimnīcas slēgšana – izdevīgs biznesa plāns
    Foto: Privātais arhīvs
    Diemžēl, bet esam nonākuši situācijā, kad Alūksnes un Apes novada iedzīvotājiem ir risks palikt bez slimnīcas, kas nodrošinātu cilvēkiem neatliekamo medicīnisko palīdzību. Veselības ministrijas plāns pārveidot Alūksnes slimnīcu no 24 stundu neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba laiku, liegs mūsu iedzīvotājiem jebkādu iespēju savlaicīgi saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas ir tiešs apdraudējums viņu dzīvībai un veselībai.

    Jau ir izskanējušas ziņas par to, ka Alūksnes iedzīvotājiem diennakts neatliekamā palīdzība ir pieejama 45 km attālumā no Alūksnes pilsētas un 65 km no pierobežas – Balvos, taču diemžēl, neviens nerunā par to, ka Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienībā nesniedz traumatoloģisko palīdzību jau no 2013.gada un Gulbenes slimnīcā jeb traumpunktā 24 stundas nav pieejami rentgena izmeklējumi pie traumām īpaši naktīs, tāpat šī slimnīcu apvienība divu gadu laikā 7 mēnešus nebija spējīga nodrošināt virkni medicīnisko pakalpojumu, jo slimnīcai nav bijuši attiecīgie speciālisti – slēgta infekciju nodaļa, vai bija tehniskas problēmas – nedarbojās rentgens un dators (pamatojums – Balvu -Gulbenes slimnīcu apvienības iesniegumi NMPD novirzīt pacientus uz citām slimnīcām).

    Turklāt, ņemot vērā, ka Balvu-Gulbenes slimnīca nespēj sniegt pakalpojumus, uz Alūksnes slimnīcu regulāri, ik dienas tika nogādāti vai ieradās paši un joprojām tiek vesti pacienti, bet finansējums slimnīcai iedalīts ņemot vērā mūsu novadu iedzīvotājus. Taču tagad esam situācijā, kad ar mums iedalīto finansējumu ir jāsniedz palīdzība arī blakus novadu iedzīvotājiem. Kāda ir garantija, ka pēc Alūksnes slimnīcas slēgšanas šī Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienība varēs sniegt visus pakalpojumus? Vispār jau ir, un tieši šajā mirklī mēs uz Alūksnes slimnīcas slēgšanu varam sākt raudzīties kā uz biznesa plānu.

    Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienībai – privāta slimnīca, kur lielākā kapitāla daļa jeb 57,66% pieder SIA “Medicīnas sabiedrību vadība”, kas savukārt pieder pašreizējai Veselības ministres Andas Čakšas padomniecei Alīdai Vānei – 30% – un Marģeram Zeitmanim – 70%, – ir 162 991 eiro lieli nodokļu parādi, kā arī komercķīla bankā “Citadele”, kas sākotnēji sastādīja 1 421 999,59 eiro

Pievienot komentāru