Ārstēšana, Veselības politika

“Ātrie” armijas režīmā. Ko par NMPD atklāj Drošības policija, ko – paši

Foto - Timurs Subhankulovs

Pēc publikācijas “Caurums ātrajā palīdzībā” (“Latvijas Avīze”, 31. oktobris), kur izpētīts, ka izdienas pensijā aizgājušo mediķu vietā strādā nesertificēti ārstu palīgi, redakcija saņēma daudz komentāru no NMPD darbiniekiem par neapskaužamiem darba apstākļiem. Šonedēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) viesojās Drošības policijas (DP) pārstāvji, lai pārliecinātos, kā dienests ievieš drošības pasākumu rīcības plānu trim gadiem.

NMPD vadītāja Sarmīte Villere noraidīja, ka policijas amatpersonas ieradušās dienestā, lai interesētos par pieredzējušo mediķu atstāto caurumu. Ātrās palīdzības vadība regulāri tiekoties ar DP pārstāvjiem, jo policija vēlas zināt, kādi iepirkumi izsludināti, kā uzlabota materiāli tehniskā bāze utt. Kādreiz NMPD operatīvās vadības centrs rīkoja atvērto durvju dienas skolēniem, bet tagad, ņemot vērā DP norādījumus, tas aizliegts. Dienestā ir pieņemts rīkojums par informācijas sniegšanu masu medijiem ikdienā un ārkārtas situācijās. Taču pats galvenais, uz kā balstās NMP dienests, ir mediķi, bet tas, ka šo sertificēto speciālistu trūkst, no DP puses netiekot saistīts ar tiem drošības pasākumiem, par ko atbild policija. S. Villere uzsvēra, ka personāla politika neesot DP pārziņā, tā ir Veselības ministrijas kompetencē, bet DP preses sekretāre Līga Pētersone norādīja, ka policija sīkākus publiskus komentārus par citu valsts institūciju attīstības virzieniem nesniegs.

 

Zaļknābjus uz mācībām nesūta

“Drošības policijai un NMPD ir efektīva un sekmīga sadarbība, kas galvenokārt skar pretterorisma jomu un drošības nodrošināšanu ārvalstu aizsargājamo amatpersonu vizīšu laikā. NMPD piedalās DP organizētajās pretterorisma mācībās un ir būtisks sadarbības partneris pretterorisma reaģēšanas pasākumu plānošanā un īstenošanā. DP rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka NMPD nebūtu spēju nodrošināt kvalitatīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu terorisma krīzes situācijā. Kopīgās pretterorisma mācībās NMPD ir apliecinājuši savu profesionalitāti un spēju darboties ārkārtas situācijās,” informēja L. Pētersone. Kā noskaidroju NMP dienestā, uz pretterorisma mācībām tiek sūtīti nevis zaļknābji, bet pieredzējuši mediķi, tāpēc atliek vien secināt, ka DP nevar pilnībā objektīvi novērtēt darba apstākļus ātrās palīdzības dienestā.

Nepiedodami un nepieļaujami

Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norādīja, ka saskaņā ar tautsaimniecības mobilizācijas plānu, kurā ietverta virkne pasākumu jebkuras krīzes situācijas novēršanai, savi uzdevumi ir katrai ministrijai, tostarp arī Veselības ministrijai. Ekonomikas ministrijai, kas atbild par šā plāna ieviešanu, līdz 1. decembrim jāsagatavo ziņojums, vai ministrijas ir gatavas to ieviest. Tātad ministrija nevarēs apiet nelielo naudas summu – 76 tūkstošus eiro –, ko prasa VM sertificētu medicīnas speciālistu nodrošināšanai NMPD. “Tas ir nepiedodami un nepieļaujami, ka pie pacientiem brauc mediķi, kuriem trūkst kompetences, un ir jāatrod juridiski korekts risinājums, lai to cilvēku vietā, kas aizgājuši izdienas pensijā, strādātu sertificēti speciālisti.”

Ja ir zināms, ka NMPD nav parasta ārstniecības iestāde, ka tā ir cieši saistīta ar valsts drošību, tad nav saprotams, kāpēc vairākus gadus pēc kārtas valsts nespēj nodrošināt to, lai ārsta palīgs pēc triju gadu studijām ceturtajā gadā sertifikātu varētu iegūt par valsts budžeta naudu, nevis saviem personīgajiem līdzekļiem. Studijas Latvijas Universitātes medicīnas koledžā patlaban izmaksā 700 eiro, bet tas nav iekalts kā akmenī, ka šī maksa netiks paaugstināta, un strauji samazināsies jauniešu skaits, kas vēlas studēt par ārstu palīgiem. NMPD ik gadu būtu nepieciešami simt sertificēti ārstu palīgi, tātad no budžeta tie būtu 70 tūkstoši eiro valsts un pacientu drošības vārdā, un to tad arī jau vairākus gadus dienesta vadība lūdz ministrijai. Taču ministrija zaļo gaismu dod ģimenes ārstiem, no kuriem daudzi nav savu uzdevumu augstumos, īpaši Rīgā, un kuru paviršās attieksmes dēļ nereti NMPD mediķiem ir liela pārslodze, jo tiek saukta ātrā palīdzība ģimenes ārsta vietā un ar slimniekiem piepildītas slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Ik gadu NMPD atstāj apmēram simts mediķu – gan tie, kuri dodas izdienas pensijā, gan arī tie, kuriem obligātajās veselības pārbaudēs tiek konstatēts, ka viņi vairs nevar pildīt amata pienākumus. Patlaban NMPD spēj segt studiju maksu tikai 40 ārsta palīgiem.

“Ceturtā gada studiju apmaksa no valsts budžeta mums būtu liels atbalsts. Par to esam regulāri informējuši Veselības ministriju, bet politiķiem pret kadru trūkumu vienā no valsts nozīmīgajiem dienestiem ir diezgan vienaldzīga attieksme,” secina NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs.

VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders pastāstīja, ka Veselības ministrija šim mērķim ir lūgusi naudu jaunajās politiskajās iniciatīvās. Mācību maksas segšanai 2017. gadā esot lūgti papildu 76 tūkstoši eiro plus vēl 343 tūkstoši eiro, lai varētu palielināt atalgojumu NMPD mediķiem, ņemot vērā personāla kvalifikācijas kategoriju izmaiņas. Diemžēl šī iniciatīva neesot atbalstīta.

9 Komentāri

  1. Dīvaini, bet izskatās, ka pārējiem masu saziņas līdzekļiem, izņemot “LA” šāda situācija ar ātro palīdzību ir “pie kājas”. Visi klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši, bet te vajadzētu KLIEGT! Visam ir savas robežas. Var pietrūkt līdzekļu valstsvīru algām, ja jau viņi nav savu uzdevumu augstumos, var pietrūkt līdzekļu celtniecībai, dažādām “renovācijām”, bezjēdzīgiem pētījumiem, vīziju izstrādei u.tml. Bet NEATLIEKAMĀ medicīniskā palīdzība cilvēkiem IR JĀNODROŠINA. Un ja valstsvīri tam nespēj atrast līdzekļus, tad tā jau vairs nav nolaidība vai nekompetence. Tas ir NOZIEGUMS!!!
    Cik tad ilgi NMP mediķi strādājot par niecīgām algām uz savu iespēju galējās robežas piesegs šos nelietīgos noziedzniekus, kas vairāk domā, kā iestāties bagāto valstu klubiņos, lai varētu tur pazīmēties, kā par to, lai savas valsts pilsoņi saņemtu normālu veselības aprūpi?!

  2. Valstij,bet pareizāk,ierēdņiem protams tuvāka ir sava kabata. Šī drudžainā bruņošanās aprij miljonus,kurus var novirzīt tautsaimniecībai nevis militārajam caurumam,jo jebkurā konfliktā mūsu armija būs tukša vieta. Veselības stāvoklis jauniešiem ir zem jebkuras kritikas,ar sēdēšanu internetā karu neuzvarēsi,labi ja no pieciem pretendentiem uz armiju tikai viens spēj parādīt fizisko sagatavotību. Sapirkās ātrajiem opeļus,kuriem stāvot nelīdzenā vietā pat durvis nevar aizvērt,šoferiem par trešdaļu amazina algu,tas pats sagaida arī mediķus,kuri jau tagad desmitiem iet projām utt. Toties būs bruņmašīnas,tikai to braucēju nav.

  3. Kada starpiba ko pie tevis atsuta ar atras palidzibas masinu.Tas var but sanitars, labakaja gadijuma medmasina. Uz pieres tacu viniem nav rakstita specialitate. Naudu vienalga pumpe no budzeta par izbraukumu skaita. Tacu izsaucejam jabut gatavam ari iegulties kaste un nepieradisi ka netika noteikta preciza diagnoze un palidzibas sniegsana.Ieradas un esi pateicigs par to.

  4. Atras palidzibas mediki klausa Rigas rikojumus,nav ustajigi par to ka slimniekam ir vajadziga neatliekama palidziba.ta bija ar mani ka felsers 2 reizes taisot kardiogrammu pateica ka pirmsinfarkts un zvanot uz RIGU vinam kautko pateica lai ved uz vietejo kliniku,notureja nakti ,istaisija 1 reizi analizes un no rita palaida.nomocijos 3 dienas vel atbrauca atrie un atkal tas pats,rezultata aizveda gimene mani uz Rigu un isaucam atros un viss notika tik pozetivi ka otraja diena man stents bija ielikts(vienigi mani marinejot pa Cesim uzradija infarktu) ta luk…. Riga jus izglabs,bet province NEKADA TICIBA NAV NEVIENAM MEDIKIM.

  5. Nu nav tik liela nozīme tam sertifikātam, ilgu laiku strādāju kā nesertificēts feldšeris un uz brigādes biju vispār tikai ar šoferi, tiku galā labi. tikai nesen pieņēma likumu, ka jābūt obligāti divām personām uz brigādes.
    Tāpat pēdējo kursu ārstu studenti strādājuši bez jebkādiem dokumentiem kā ārstu palīgi un viss bija labi.
    Nav jau tas papīrs galvenais, galvenais ir saprašana, attieksme, spējas strādāt.
    Pat tagad skatoties uz pēdējo gadu ārstiem-rezidentiem saproti ka tie ir sakarīgāki un kvalificētāki, nekā tās tantes kas visu mūžu braukā uz brigādēm bez klīniskās (slimnīcas) darba pieredzes un skaitās kautkāta mistiskā Intensīvās terapijas brigāde.

  6. Zaļknābjus uz mācībām nesūta. Jaja. Man, ka sertificētam nmp ā.p. pedejos gados pat nepiedavaja piedalīties, kaut arī gribēju. Toties ielika papilddežūras tajās mācību dienas. Un tieši dažie nesertificēti koleģi guva iespēju piedalīties plašās apmācības. Saprotu, ka kādam pieredzējušam jāpaliek uz līnijas, bet dažreiz tiešam sajūta, ka tos kas dara tik izjāj.

  7. nu ja, šodien nostrādāju diennakts dežūru – 20 izsaukumi – pat somu neatvēru – lielākā daļa pacientu sauc, jo nevar tikt galā ar savām sociālajām problēmām

Pievienot komentāru