Ārstēšana, Veselības politika

Šokējoši: teju desmit gados audi izņemti 400 mirušajiem, kuru tuvinieki par to netika informēti

Foto - Shutterstock

Valdība aizvakar deleģēja tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču parakstīt Eiropas Padomes konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību. Konvencija Latvijai liks papildināt Kriminālprocesa likumu, Krimināllikumu, kā arī citus likumus ar svarīgiem pantiem, kas skar orgānu izmantošanu, bet daļa no likuma pantiem būs jāuzlabo.

Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska norādīja, ka jau patlaban Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par nelikumīgu orgānu izņemšanu, taču nav paredzēta atbildība par šādā veidā izņemtu orgānu izmantošanu implantācijai vai citiem medicīniskiem mērķiem, piemēram, medicīnisku preparātu izgatavošanai. Nav noteikta kriminālatbildība par nelikumīgi izņemtu cilvēka orgānu glabāšanu, pārvadāšanu, importēšanu, eksportēšanu utt. Lai nodrošinātu atbilstību konvencijas prasībām, Krimināllikums būs jāpapildina ar jaunu pantu, nosakot sodu par audu vai orgānu donora vai saņēmēja nelikumīgu vervēšanu.

Kā uzsvēra I. Gratkovska, Latvijas tiesību aktos patlaban nav paredzēta atbildība par dzīva vai miruša cilvēka audu vai orgānu piedāvāšanu, kā arī interesi tos iegūt reklāmās masu informācijas līdzekļos. Interneta portālos ne reizi vien ir parādījušās šādas reklāmas, bet valstī nav noteikta kriminālatbildība par šādu rīcību un nav arī nevienas struktūras, kas uzraudzītu, lai šī informācija tiktu izņemta no aprites.

 

Trūkst donoru

Latvijas Transplantācijas centra direktors profesors Rafaels Rozentāls pastāstīja, ka uz Eiropas Savienības valstīm dodas donori no Krievijas, Ukrainas, Armēnijas, Moldovas un citām bijušās PSRS valstīm, un pastāvot bažas, ka šie cilvēki vēlas saņemt naudu par savu piedāvāto orgānu. R. Rozentāls sacīja, ka patlaban visā Eiropā ļoti trūkstot donoru, tajā skaitā arī Latvijā.

Lai pilnvērtīgi pārņemtu konvencijas prasības, būs nepieciešams pārskatīt arī likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” 4. pantu un precizēt neskaidro regulējumu par radinieku tiesībām sniegt informāciju par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu atļaut vai aizliegt izmantot nelaiķa orgānus. I. Gratkovska informēja, ka patlaban ikviens šo gribu var izteikt ar atzīmi Iedzīvotāju reģistrā, ko iespējams veikt, izmantojot vienoto valsts portālu www.latvija.lv. Taču 
no gandrīz 1000 personām, kas tur ir reģistrējušas savu vēlmi par orgānu izmantošanu pēc nāves, lielākā daļa norādījusi, ka nevēlas tos ziedot. Tas vedina domāt, ka “cilvēkiem ir zināmas bailes no tā visa”, sacīja Krimināltiesību departamenta direktore. Pilnveidojot tiesību aktu, varētu uzlabot orgānu ziedošanas procesa caurspīdīgumu un cilvēkos radīt lielāku drošības sajūtu, ka process notiek likumīgi.

Patlaban likumā ir noteikts – ja savā dzīves laikā cilvēks nav izdarījis atzīmi Iedzīvotāju reģistrā vai arī savu gribu nav paudis radiniekiem, tad darbojas piekrišanas prezumpcija – orgānus drīkst izmantot.

2 Komentāri

  1. Reliģija pret medicīnu. Uzskatu, ka no miruša cilvēka var ņemt visu, kas vajadzīgs dzīvajiem. Un ne obligāti satrauktajiem radiniekiem par to ir jāuzzin. Protams, ja vien cilvēks pats savas dzīves laikā to nav aizliedzis.

Pievienot komentāru