Bērni, Bērnība

Pērles no bērnu teiktā

Lai reizē gatavotos  Jaunajam gadam.
Foto - fit4brain.com

* Dāvis (5 gadi)

– Dāvi, aši uzvelc čības, tu taču klepo, – norāda mamma.

– Bet es arī čībās klepoju, – atteic dēls.

* Maija sēž ar tēti kafejnīcā, blakus sēž aziātiska izskata vīrietis. Viņa jautā tētim:

– Kāpēc tam onkulim tādas viltīgas acis?

* Pirmklasnieks pāris dienu laikā saņēmis jau divas piezīmes.

– Ja tev būs vēl trešā, tevi izmetīs no skolas, – saka vecmamma.

– Vai tas ir tāds ticējums?

* – Mammu, tu neesi resna, tu esi ļoti ļoti drusciņ drusciņ dūšīga…

* Edgars (3 gadi)

Dēls pamostas no rīta, cenšas atvērt acis un… nobļaujas:

– Mammu, man acis aizaug!
* Beāte (5 gadi):

– Vēders ir ļoti svarīga vieta cilvēkā. Tur ir makaroni, saldējums, zupa, un vēl tur atrodas vieta sirdij.

* – Mammu, kāpēc tu mani mācīji staigāt un runāt, bet tagad gribi, lai es sēdētu un klusētu!?

* Jēkabs (5 gadi)

– Vai tev kauna nav!? – dusmīgi jautā māte.

– Ir.

– Un kāpēc es to neredzu?

– Mammu, tev taču ir slikta redze.

* – Mammu, es gribu ēst!

– Tūlīt, saulīt! Es tev iedošu jogurtu.

– Es negribu jogurtu. Es gribu ēst!

* Dēls (7 gadi) priecīgi iet no skolas mājup, runājot ar mammu pa mobilo telefonu:

– Mammu, paskaties pa logu! Redzi, tur kāds skrien? Tas esmu es!

* Kādu putru tu šodien ēdi dārziņā?
Miks (3 gadi), aizdomājies:

– Nezinu, es viņu nepazinu. Varbūt tā bija cepta ola.

* Angļu valodas stundā. Skolotājs:

– Ko dara suns?

– Stendapo.

 

Izmantots materiāls no fit4brain.com

Pievienot komentāru