Ārstēšana, Citas slimības

Cik bieži cilvēki Latvijā iet pie zobārsta?

LETA/AFP

Vien nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36 %) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā apmeklējuši zobārstu, piektdaļa (19%) iedzīvotāju pie zobārsta pēdējoreiz devās pirms trim četriem gadiem, bet 1 % aptaujāto pie zobārsta nav bijuši nekad, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

Tikmēr trešdaļa jeb 28 % valsts iedzīvotāju pēdējoreiz zobārstu apmeklējuši pirms viena līdz diviem gadiem. Bet desmitā daļa aptaujāto (11 %) zobu veselību pie speciālista pēdējoreiz pārbaudīja pirms pieciem līdz 10 gadiem. Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis norāda, ka zobārsts un zobu higiēnists būtu jāapmeklē vienu reizi gadā. “Riska pacientiem, kuriem zobu bojājumi ir plašāki, pat divas reizes gadā. Katrai ģimenei vajadzētu būt “savam” zobārstam, kurš pamatoti iesaka uztura un zobu kopšanas paradumu korekcijas. Svarīgi, lai zobārsts un ģimene savstarpēji uzticas, tad rezultāti būs labāki,” piebilst speciālists.
Starp apzinīgākajiem pacientiem – tiem, kas zobārstu apmeklējuši pēdējā gada laikā, – 43 % savu dzīvesveidu vērtē kā kopumā veselīgu, tikmēr 29 % respondentu no šīs grupas savu dzīvesveidu vērtē kā vairāk neveselīgu. Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka pilsētnieki pie zobārsta dodas biežāk nekā lauku iedzīvotāji – starp tiem, kas zobārstu apmeklējuši pēdējā gada laikā, ir 41 % rīdzinieku, 33 % iedzīvotāju no citām pilsētām un 35 % – personas, kas dzīvo laukos.

Visregulārāk pie zobārsta dodas personas ar augstiem ienākumiem – vairāk nekā puse (54 %) šīs grupas respondentu zobārstu apmeklējuši pēdējā gada laikā. Tikmēr to personu grupā, kuru ienākumi klasificējas kā zemi, zobārstu pēdējā gada laikā apmeklējusi trešdaļa aptaujāto (30 %).

A. Paeglītis norāda, ka iedzīvotājiem parasti zobārstniecības pakalpojumi saistās ar augstām izmaksām, jo pacienti speciālista palīdzību nereti meklē vien tad, kad bojājumi jau ir samērā nopietni. “Zobārsta apmeklējuma līmenis ir atkarīgs no prioritātēm ģimenē un finansiālām iespējām, taču ideju, ka, zobu slimības ielaižot, ārstniecības izmaksas ir dārgākas, nekā regulāri tos kopjot, pacienti īsti neuztver. Tāpēc lielai daļai iedzīvotāju ir priekšstats par netverami dārgu zobārstniecību,” pauž A. Paeglītis. Šim novērojumam piekrīt arī “Mana aptieka” farmaceite Ilona Rūķe, norādot uz biežajiem pieredzētajiem gadījumiem, kad pie farmaceites ieradušies klienti jau ar ielaistiem zobu bojājumiem pēc atsāpinošiem līdzekļiem. “Aptiekā vairākas reizes mēnesī ir gadījumi, kad pie farmaceita antibiotikas lūdz klients ar redzami sapampušu vaigu un skaidro, ka pie speciālista nevar aiziet, jo nav naudas vai laika,” pieredzē dalās I. Rūķe.

Pētījuma rezultāti arī rāda, ka sievietes zobārstu apmeklē biežāk nekā vīrieši – starp tiem, kas zobārstu apmeklējuši pēdējā gada laikā, ir 42 % sieviešu un 30 % vīriešu. Šādu novērojumu apstiprina arī A. Paeglītis, pieļaujot, ka tas varētu būt saistāms ar pastiprinātākām rūpēm par vizuālo izskatu no sieviešu puses.

Vērtējot iedzīvotāju zobārsta apmeklēšanas paradumus dažādās vecuma grupās, secināts, ka visapzinīgāk pret to attiecas personas vecumā no 45 līdz 54 gadiem (43 %) un personas vecumā no 25 līdz 34 gadiem (42 %). Tikmēr pie zobārsta nekad nav bijis 1 % aptaujāto vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, kā arī 2 % aptaujāto vecuma grupā no 45 līdz 74 gadiem.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” izveidots 2016. gadā, kad tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica Latvijas iedzīvotāju aptauju. Kopumā visā Latvijā tika aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Pievienot komentāru