Bērni, Bērnība

Citādāka pieeja bērniem ar mācīšanās traucējumiem. Bilam Geitsam disleksija netraucēja gūt panākumus

1. Kā palīdzēt, pirmkārt, vecākam, nevis bērnam

1no5
Foto - Shutterstock
Uzziņa:

* NVO „Nitzan” (dibināta 1964. gadā) ir asociācija bērniem un pieaugušajiem ar mācīšanās traucējumiem.
* „Nitzan” izstrādā informatīvo un mācību bāzi, kā arī sniedz atbalstu un konsultācijas skolēniem un to vecākiem.
* Daudzu gadu garumā cilvēki ar mācīšanās traucējumiem cieš no negatīviem stereotipiem un diskriminācijas, tādēļ „Nitzan” cenšas uzlabot šo cilvēku dzīves kvalitāti un perspektīvas, izstrādājot profesionālas atbalsta programmas – runas, mākslas un profesionālās terapijas u.c.

No 21. – 25. novembrim Rīgā un Liepājā norisinājās Izraēlas NVO „Nitzan” ekspertu semināri un meistarklases, kurās tika runāts par darbu ar bērniem un viņu vecākiem, kā arī pieaugušajiem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, tostarp disleksija, uzmanības deficīta sindroms un hiperaktivitāte. Izraēlas speciālistu pieeja ir gluži citāda kā Latvijā.

Mācīšanās traucējumi neizzūd līdz ar pamata izglītības iegūšanu. Tie turpina izaicināt cilvēkus arī citās dzīves sfērās – darbā, akadēmiskajā vai profesionālajā izglītībā, sabiedrībā, attiecībās un ģimenē. Izraēlas NVO „Nitzan” pārstāvji uzsver, laicīga mācīšanās traucējumu noteikšana un kompensēšana spēj mainīt bērnu panākumus izglītībā, sasniedzot tādus pašus rezultātus kā to vienaudžiem. Viens no organizācijas programmas mērķiem ir uzlabot skolēnu lasīšanas un rakstīšanas prasmes.

„Vecākiem, kuri labi mācījušies skolā un dzīvē daudz sasnieguši, grūti pieņemt, ka viņu bērns nevar kaut ko izdarīt tā, kā viņi to vēlētos. Visai bieži vecāki nevēlas atzīt, ka viņu bērnam ir mācīšanās traucējumi. Ir vecāki, kuri vēlas, lai viņu bērni sasniegtu viņu neizsapņotos sapņus, kas bērniem uzliek ļoti lielu slogu, ar kuru viņi nespēj tikt galā. Šādās situācijās sākas uzvedības problēmas, problēmas mācībās – nesekmība, nevēlēšanās mācīties un apmeklēt mācību iestādes,” tā vienu no būtiskākajām problēmām mācīšanās traucējumu jautājumā komentē Valsts izglītības satura centra, speciālās izglītības nodaļas vadītāja (VISC) Mudīte Reigase.

M. Reigase uzskata, lai palīdzētu bērniem ar mācīšanās traucējumiem, pirmkārt, pedagogiem un vecākiem būtu jāmaina sava attieksme. Viņasprāt, skolotāji un vecāki bērnus ar mācīšanās traucējumiem bieži nesaprot. „Ja bērns nav kaut ko apguvis, izpildījis mājasdarbu, nemācās, tas ne vienmēr norāda uz slinkumu vai nevēlēšanos to darīt, bet gan uz to, ka bērnam tas sagādā grūtības.”
Pedagogi Latvijā galvenokārt orientējas uz skolēnu. Turpretim, „Nitzan” pārstāvji ir pārliecināti, ka veiksmīga pedagoģiskā procesa pamats, pirmkārt, ir pozitīva sadarbība ar vecākiem, tādēļ semināru temats bija „Kā pedagogiem sadarboties ar vecākiem, kuru bērniem ir mācīšanās traucējumi”. Semināru laikā pedagogi apguva aktīvo klausīšanos, efektīva dialoga rīkus, kā izveidot konkrētas situācijas iespēju modeli, kā arī citus vērtīgus padomus turpmākai saziņas veidošanai ar vecākiem.

„Pēc veiktajiem pētījumiem, Izraēlā 25% vecāku, kuru bērniem ir mācīšanās traucējumi vai uzmanības deficīta sindroms (UDS), skolas laikā paši ir cietuši no mācīšanās traucējumiem vai UDS. Viņiem ir nepatīkamas atmiņas par mācīšanos. Tādēļ lielākā daļa vecāku, kuri apzinās sava bērna grūtības, nevēlas apmeklēt sava bērna skolu, klausoties, kā pedagogs viņiem stāsta par bērna problēmām, iesakot cītīgāk strādāt ar bērnu mājās,” par uzzināto „Nitzan” seminārā stāsta Mārupes vidusskolas logopēde Jolanta Hanzovska.
M. Reigase atzīst, ka NVO „Nitzan” vadītie semināri bijuši atšķirīgāki nekā Latvijā rīkotie. „Kolēģi no Izraēlas netika runājuši par bērniem, viņi neieteica, kā mums kā skolotājiem būtu jāstrādā ar bērniem ar mācīšanās traucējumiem. Mums bija saruna, kā mums būtu jāstrādā ar vecākiem, kā viņiem palīdzēt, lai viņi saprastu savus bērnus un kļūtu par savu bērnu atbalstu. Tā ir vesela sistēma, kā būtu jāstrādā.”

  1. Kā palīdzēt, pirmkārt, vecākam, nevis bērnam
  2. Problēmas formulējumu jāsniedz vecākiem
  3. Jāaizmirst par moralizēšanu
  4. Arī Bilam Geitsam bija disleksija, bet – viņam ticēja
  5. 7 padomi vecākiem, pirms atbalstīt bērnu

Pievienot komentāru