Ārstēšana, Veselības politika

Pēteris Apinis: Nepopulārs viedoklis par aknu transplantāciju

Foto - LETA

Jaunas slimnieces nāve pēc aknu transplantācijas sacēlusi vētru sabiedriskajos medijos un sociālajos tīklos. Galvenais motīvs – valsts ir vainīga šīs jaunās sievietes nāvē, jo nav laikus nodrošinājusi viņai aknu transplantāciju.

Es valsti šajā gadījumā varētu ietērpt vienā vārdā – Belēvičs. Apsolīja kā veselības ministrs. Ierakstīja Ministru kabineta noteikumos bez finansiāla seguma. Gluži tāpat kā samazināja pacientu iemaksas un lielu daļu kopējā veselības aprūpes finansējuma novirzīja medikamentiem. Rezultāts – milzīga peļņa farmācijai un milzīgas rindas onkoloģiskiem pacientiem, bezcerīga finansiālā situācija primārajai aprūpei, samazināti tarifi par izmeklēšanu (ārsts valsts iestādē par aknu un vēdera dobuma ultraskaņas izmeklēšanu saņem 1,23 eiro, un šajā summā ietverti nodokļi. Ultraskaņas izmeklēšanu nudien nevar veikt katrs, tam vajadzīga nopietna metodes apguve, iemaņa un zināšanas). Vārdu sakot – jebkurš solījums palielināt kādai konkrētai pacientu grupai (medikamentiem C hepatīta vai HIV/AIDS ārstēšanai, konkrētām operācijām, manipulācijām, retajām slimībām utt.) naudu, nesaņemot papildu līdzekļus no valsts budžeta, ir vispārējās veselības aprūpes sistēmas graušana.

Neesmu Andas Čakšas fans, bet viņa nenodarbojas ar tukšu populismu un nepamatotiem solījumiem.

Nekad valstij nepietiks līdzekļu visām nepieciešamajām transplantācijām. Nekad!

Visos laikos ir bijusi problēma – vai ārstam ir tiesības atteikties no kāda pacienta ārstēšanas, vai sistēmai ir tiesības atteikties ārstēt kādu pacientu. Ir virkne iemeslu, kamdēļ ārsts var atteikties ārstēt konkrētu pacientu, gluži tāpat kā pacientam būtu jābūt iespējai un pienākumam atteikties no viena vai otra ārsta. Diemžēl 21. gadsimtā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jāatsakās no ārstēšanas, ir naudas trūkums. Šis naudas trūkums ikdienā iejaucas ētikas jautājumu klāstā. Mūsdienu medicīnā ir ļoti daudz sarežģītu un daudzšķautņainu ētiska rakstura dilemmu, un ne vienmēr ārsti ir pietiekami kompetenti, lai tās risinātu. Jebkurš resurss (mediķa zināšanas, intuīcija, pieredze, darba laiks, telpas, aparatūra, medikamenti, nauda), kas tiek ieguldīts veselības aprūpē, specifiskajā profilaksē, diagnostikā, ārstniecībā un rehabilitācijā, pagarina cilvēka dzīves ilgumu un uzlabo dzīves kvalitāti. Vienlaikus šeit parādās medicīnas pamatparadokss – jo vairāk naudas tiek ieguldīts veselības aprūpē, jo cilvēki dzīvos ilgāk (sadzīvos ar savu hronisko slimību), jo lielāki resursi papildus būs vajadzīgi veselības aprūpei. Vienmēr kādam ārstniecība būs jāatsaka – vismaz tuvākajos desmit gados pie pārstādītas aknas tiks tikai katrs desmitais, kam aknu transplantācija būtu vajadzīga. Nebūs valsts budžetā pietiekami daudz līdzekļu inovatīviem medikamentiem, īpaši onkoloģijā. Turklāt allaž farmācija būs radījusi arvien jaunākus, arvien efektīvākus, arvien dārgākus medikamentus. Bet, kas ir būtiski, – cilvēki arī turpmāk mirs, kaut medicīna, ja vien tai ir pietiekami daudz līdzekļu, var pagarināt katra indivīda dzīvi ļoti ievērojami. Un ārstiem arī šajā gadsimtā nāksies atteikties no ārstēšanas ne tikai ētisku, personisku, reliģisku ieganstu, zināšanu vai prakses trūkuma dēļ, bet vienkārši tāpēc, ka līdzekļu nepietiek konkrētas slimības ārstēšanai konkrētam pacientam. Gluži tāpat ir ar valsti Veselības ministrijas personā – visu pacientu ārstēšanai nekad līdzekļu nepietiks.

Tad jautājums – kāpēc mūsu kaimiņvalstis spēj veikt aknu transplantāciju, bet Latvija – ne. Pirmā atbilde – Latvijas ķirurgi, anesteziologi un imunologi šodien aknas spētu transplantēt labāk nekā Igaunijā. Jau šodien šādai operācijai gatavas ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas slimnīca, un iespējams – arī Bērnu slimnīca. Tiesa, transplantācija nozīmē arī nepārtrauktu dienestu gatavību šai operācijai – 7 dienas nedēļā 24 stundas cauru gadu. Jo vienkārši transplantācija nozīmē multidisciplināru komandu, ko itin viegli savākt darbdienā darba laikā, bet visai sarežģīti un dārgi to uzturēt diennakts režīmā.

2 Komentāri

  1. Lai cik humāni un glābjoši mēs varam būt , bet ir kādas robežas cilvēka spējām un naudas lidzekļiem – nekādi naudas miljoni neglābs no neizbēgamā – nāves. Tā pienāk kā nabagam, tā miljardierim . Varbūt kādam nedaudz vēlāk…
    Daudz saprātigāk tur tērēto naudu būtu ieguldīt sākotnējai medicīnai – sākot ar regulārām med. apskatēm, jo sākumā tās kaites ir vieglāk ārstēt – velāk pat ziedojumi nelīdzēs… tad protam medicīniski uzlabot dzīves kvalitāti kaut vai ar locītavu protēzēm kaut rī, ja tāda ir vispār nepieciešama un nevis pēc ”n” gadu kaut kādas mistiskas rindas.
    Tās dārgās pārstādīšanas un uzturēšanas pie dzīvības lai paliek nākotnei – apzinos, ka tas ir skumīgi, bet ko nevar, to nevar…
    Pilnīgi piekrītu Apiņa kungam šajā jautājumā. Un varbūt medicīnā sāks piegriezt lielāku uzmanību profilaksei un tā iznāks nākotnē lētāka ārstēšana, nevis ielaistas kaites pa dārgo.

  2. Vienīgā loģiskā pieeja. Paldies par šo rakstu!
    Mēs nevaram taisīt galvas transplantāciju, bet turēt sev sapujušu ģiemenes ārstu sistēmu piem. Primārās medicīnas aprūpes saglabāšana reģionos, rindu mazinašana, iespēja normāli pierakstīties, neklausoties dažādus automat. atbildētājus un dziesmiņas pusstundu arī ir daudz svarīgāka lieta par aknu transplantāciju.
    __
    svarīgāka ir ikdienas rupjmaize par smalkām 5-stāvu tortēm.

Atbilde uz Loģiski komentāru

Atcelt atbildi