Bērni, Pusaudži

Jaunieši apsaukā direktori, pirmklasniekam jāsauc policija… Bērnus nevar vairs savaldīt!

Foto: shutterstock.com

Eksperti ir vienprātīgi – šodien par bērnam nelabvēlīgu ģimeni var uzskatīt arī tādu, kurā divi vecāki ar augstāko izglītību nepārtraukti strādā un kuri bērnam nevelta pienācīgu uzmanību un laiku. “Jā, pārlieku ilga laika pavadīšana virtuālajā pasaulē cilvēkam pamazām atņem spēju just līdzi un izzūd normālas uzvedības robežas, taču daudziem nevēlama uzvedība parādās tieši vecāku uzmanības deficīta dēļ,” uzskata Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāve Aija Lilienfelde.

Novembra sākumā kādā Rīgas skolā divi skolēni demolēja skolu, dauzot sienas un klašu durvis, necenzēti lamājās. Ierodoties pašvaldības policistam, jaunieši savas huligāniskās darbības turpināja un apgalvoja, ka viņiem nevienā neesot jāklausās. Ignorēja arī direktores lūgumu atgriezties klasē, turklāt vēl nolamāja viņu ar seksuāla rakstura cieņu aizskarošiem izteicieniem. Pēc tam abi izlēkuši pa skolas pirmā stāva logu un aizmukuši. Vēl pirms mēneša citā Rīgas skolā kāds agresīvs pirmklasnieks izraisīja kautiņu ar deviņiem klases biedriem un arī pretojās policistam, turklāt centās viņu pagrūst un, spārdot klases durvis, kliedzis, ka visus nogalināšot. Tie ir tikai daži nesenākie atgadījumi.

Informāciju par agresīvu un vardarbīgu uzvedību Rīgas skolēnu vidū kā reālajā, tā virtuālajā pasaulē RPP saņem gana bieži – vidēji sanāk reaģēt uz trim četriem gadījumiem nedēļā. Skolotāji aktīvi aicina talkā policijas pārstāvjus sniegt skolēniem izglītojošas lekcijas par šo tematu. Gadījumos, kad nopietnāks incidents jau bijis, policistus aicina jauniešiem skaidrot atbildību un sekas. Tomēr vispirms ir svarīgi apzināties, kur meklējamas saknes šādai pusaudžu uzvedībai.

Tikai 17% Latvijas bērnu nav saskārušies ar nevienu no nelabvēlīgas pieredzes faktoriem, liecina pirms pāris gadiem Labklājības ministrijas veikts pētījums. Lielākā daļa piedzīvojuši emocionālu vai fizisku vardarbību, vecāku šķiršanos vai viņu pārmērīgu alkohola lietošanu. Ap 40% skolēnu cietuši no ņirgāšanās vai ņirgājušies par citiem. 6% no neiecietības cieš interneta vidē. Uz bērnu un jauniešu uzticības tālruni visbiežāk zvana, lai stāstītu par emocionālo vardarbību, retāk par fizisku un vēl mazāk – par seksuālu vardarbību. Tomēr tas nav objektīvs rādītājs, jo nereti cietušie to noklusē, kaunoties vai baidoties.

Izplatīts ir uzskats, ka varmākas paši reiz cietuši no vardarbības, taču eks­perti norāda arī uz citiem būtiskiem vardarbību veicinošiem aspektiem. Speciālisti uzsver, ka problēmas sakne nav vis pusaudžos, bet pieaugušajos. No vienas puses, pieaugušo pasaulē vardarbība tiek nosodīta, no otras – tiek tiražēta spēlēs, reklāmās, filmās un pat multfilmās. Dažiem bērniem izdodas reālo dzīvi nošķirt no uztvertās informācijas, bet citus redzētā vardarbības aina var pamudināt pašus uz šādu rīcību.

48 Komentāri

  1. Tas ir arī viens no iemesliem zemajam līmenim mācību priekšmetu apguvē – ne tādā atmosfērā skolotājs var ko mācīt, ne bērns mācīties. Un visas tās disciplīnu noārdošās aplamības, kas no eksperimenta kļuvuša par obligātām, un nepietiekamie pabalsti bērnu kopšanai un audzināšanai, lai mātēm nebūtu jāstrādā.

    1. Tie pataloģiski nevaldāmie jau ir to paņu, kurām neko nevar aizrādīt, nesaņemot pretī netīras žults straumi, atvases !
      Ne jau ekonomikas bet mentalitātes problēma.

    2. Galvenais iemesls jau nu tomēr ir bērnu visatļautība. Viņiem ir tikai tiesības, bet pienākumi nedrīkst būt, jo tas tad, redz, būs gandrīz vardarbība pret bērnu. Otrs – vecāki neiedziļinās un neanalizē bērna darbību, uzvedību, bet akli paļaujas tikai uz viņa skaidrojumu kāpēc tā notika. Bērns vienmēr to visu paskaidro sev par labu, ka viņš ir nesaprasts, skolotāja tāda un šitāda, viņu apvaino nepamatoti. Tas noteikti nav katrs gadījums, bet tomēr, bērniem,īpaši pusaudžiem, ir visatļautības sindroms.
      Un viņiem ir par maz uzmanības no vecāku puses, kuri daļa pat neinteresējas par ikdienas notikumiem skolā. Tiklīdz nav vecāku un skolotāju sadarabības bērns ļoti ātri var “pazust tulkojuma” un kļūt par nevaldāmu mežoni.

    3. “nepietiekamie pabalsti bērnu kopšanai un audzināšanai, lai mātēm nebūtu jāstrādā.
      Un kāpēc man būtu jāstrādā, lai kaut kāda bāba varētu ar savu kverpli tupēt sabiedrībai uz kakla?

  2. savaldit nevar vecākus, skolenus nebutu problēma, bet tulit uzradisies vecāki kuru atvasite lūk tiek apspiesta, un skolotājs atkal vainigs. tāpec lai piesegtu savas pakaļas, arvien vairāk izvēlas saukt policiju, lai tad tā skaidrojas, kas vainigs, cik vainigs, kas atbildēs…. vienreiz gan policija nokavēs, bettās jau būs vecāku problēmas kur glabāt par ko glabāt…..

  3. Valsts varas stulbums un pārprastās bērnu tiesības – sk. musulmaņu valstīs – tur tādu problēmu nav. Tur vecāki un vecvecāki tiek uzklausīti un cienīti, jo nav tādu – Glābiet bērnus, Bērnu tiesību inspekciju un vel un vel…

      1. Nu, nu , kas ir tās mistiskās musulmaņu valstis, kur nav problēmu ar bērniem skolā? Varbūt daudzās musulmaņu valstīs karo un bērniem vispār nav skolas? Puikas staigā ar automātiem, bet meitenes 12 gadu vecumā izprecinātas večiem…

  4. Cēlonis- liberastija un pārprastā “supertolerance”, kam pievienota totāli stulba idiotbirokrātija un varnešu trulais savtīgums. Sekas redzamas.

    1. Kāda liberastija? Pie visa vainīga Saeima, kur 07.12.2016. vārdu IDIOTS (Brigmanis apsauca Kaimiņu) pielīdzināja vārdam DEPUTĀTS (Saeimas ētikas komisija). Ko mēs vēl vēlamies no bērniem?

  5. Bērns ir jāaudzina, nevis “par viņu jārūpējas”, “viņš jādara laimīgs”, “jārespektē kā personība”, “jāsargā no psiholoģiskajām slodzēm un sliktas pieredzes” vai jālasa bērnam “izglītojošas lekcijas par vardarbības tēmu”. Videi skolās jābūt maksimāli pietuvinātai reālai dzīvei. Par katru pārkāpumu vai noziegumu jāsaņem adekvāts sods. Tikai reāli tūlīt un tagad izjūtot savas nepareizās rīcības negatīvās sekas, bērns mācās saprast un paklausīt. Ir simtiem veidu un paņēmienu bērnu audzināšanā. Ja vien tos patiesi grib izmantot. Ja negrib, nu tad notiek tas, kas patreiz notiek. Vesels bars valsts amatpersonu saņemot labas algas “taisa pētījumus”, “apkopo datus”, “izvirza teorijas” un “cīnās” ar pašu radītajām sekām.

      1. kam nav ko teikt,tas vaino tikaj krieviju…….krievu laikos bērniem vismaz bij cieņa pret vecāku gājuma cilvēkiem.Vecāki taču arī strādāja,un spēja bērnus iemācīt cienīt skolotājus.Un galu galā cik var runāt par to okupāciju(kad tas bij)

  6. Turpiniet tik tálák psiholoğiskas pārrunas.adaptácijas..utji putji lïdz padsmit gadiem..neļaujiet pat táfeli notīrīt.lai nepārstrádàjasun katru dienu atgádiniet tiesības un lai zina.kur uzreiz zvanīt.ja kàds pieauguśais kaut nedaudz uz viņiem pacela balsi vai ne tà paskatīsies!

    1. Pilnīgi pareizi. Piekrītu- pretī tiesībām ir jābūt pienākumim. Ar utjī putjī aug tizleņi, diemžēl. Jā, mēs katrs esam sev svarīgi. Bet blakus arī ir cilvēks,….

    2. Pilnīgi pareizi. Piekrītu- pretī tiesībām ir jābūt pienākumim. Ar utjī putjī aug tizleņi, diemžēl. Jā, mēs katrs esam sev svarīgi. Bet blakus arī ir cilvēks,….

  7. Kā mūsu valstsvaras pārstāvji ar savu valstspārvaldes veidu, sociālo noslāņošanu, idiotiskiem nodokļiem, cilvēku izdzīšanu no valsts un turēšanu nabadzībā veicina to, lai bērns būtu laimīgs?! Kādas vērtības un uzvedības modeļus, kādus tikumus demonstrē mūsu varneši un valdošo partiju “spicesdāmītes un spiceskundziņi”?!
    Citēju Ilonu Kronbergu:”Bērns, kurš ir laimīgs, nav nedz vardarbīgs, nedz izdara noziegumus. Ir jāraugās, kādus uzvedības modeļus, kādas vērtības mēs, pieaugušie, demonstrējam saviem bērniem.”

  8. Naidu bērns iemācās jau ģimenē. Latvijā cilvēki ir naida un neiecietības pārpilni. To redz gan uz ielām, gan sevišķi anonīmajā interneta vidē, komentāros – nosist, izdzīt, nošaut, atspārdīt, to vien redz, vienalga, vai raksts par valdību, bēgļiem, musulmaņiem, deputātiem, vienalga par ko. Acīm redzot mājās arī visas sarunas tādā līmenī. No kurienes lai bērns iemācās labestību?

    1. Sagribēji! Pēc liberastu uzspiestajiem noteikumiem, vienā klasē parastā skolā var tikt uzņemti līdz 4 bērni ar SMAGU garīgo atpalicību. Ko viņi tur “mācās”, tas ir cits jautājums. Un tiesības ir tikai šiem “ipašajiem”, bet ne parastiem bērniem. 🙁

  9. 7 klastnieki iekeras skolotajai krutis un raustija?Bernus taksu nevar sist,bet kas bus kad ies no 6 gadiem,sadurskis jau bus miris vins neredzes?

  10. Nu jā….tagad lai sīkie kāptu kokos ir vajadzīgs instruktors, treniņš un sertifikāts – paši audzinājāt ar visām 21gs gudrībām – ko sūdzaties?

  11. Bērni ir łoti rupji, llieto leksiku,kura civilizêtā vidē prasa “pī” pa virsu. Tas nāk no vecākiem, no filmām, digitālās vides. Vīrieši neciena sievietes-rupji runā, grūsta, sit. Ko tad gaidam no bêrniem? “Škiršanâs formulā” 10 gadīgam puikam tēvs uzdāvina prostitúti. Vai tas ir normāli? Un lielākā sabiedrības dala teiks “Jā!” Skumji par saviem bērniem -meitām, jo nekas labs viñas negaida savā dzīvë.

  12. Pēc manām domām bērniem par maz valsts piešķir pabalstus Pēc kara visas māmiņas sēdēja mājās un audzināja bērnus ,tādēļ tā paaudze bija savādāka protams bez pabalstiemun pasarg dievs nelikt pie darba nevienu bērnu jo tas var slikti iespaidot vi;na psihi

    1. Pēc kara māmiņas strādāja, jo nebija jau to vīriešu (un tēvu),kas varetu nodrosinat ģimeni. Arī šodien diezin vai viens vīrietis var uzturet ģimeni ar trim bērniem un sievu-mājsaimnieci.Tajā laikā nekādu pabalstu nebija,tikai vidusskolā nebija jāmaksa mācību maksa, jo tēvs kritis karā Bērni vasarās strādāja pie saimniekiem,lai nopelnītu skolai.Visi bija vairak vai mazak vienāda situācija, nevienam nebija ar ko lielīties.

  13. Pēc kara visi strādāja,ari māmiņas!Visiem bija darbs,visi nopelnīja(algas bija smieklīgi mazas),bet neviens bērns pat neiedomājās apsaukāt, ņirgāties,kauties un rupji izturēties pret skolotājiem.Mums vasarās bija jāstrādā,jāpalīdz vecākiem.Šodien audzina ļemļakus,.Sakot skolas gaitas mēs mācījāmies,nevienam nevajadzēja piebāzt skolas somas ar rotaļlietām,saldumiem.Nevajadzēja ari gultas…Par nabaga bērniņu grūto dzīvi sirsnīgs paldies jāsaka Ingunai Ēbelei,kura sāka azartisko cīņu par bērnu tiesībām,bet aizmirsa vienu sīkumu-PIENĀKUMU!Ja valsts nerūpējas par bērniņiem,varbūt,kāds var paskaidrot kur šie mazie cilvēki ņem tik daudz naudas,lai katru dienu stāvētu rindā skolas veikaliņos un iegādātos pilnīgi nevajadzīgus ēdamos.Nevajadzētu brīnīties par atkritumos izmesto pārtiku,vecākiem vajadzētu iemācīties saprātīgi sadarboties ar saviem lutekļiem,jo var gadīties,ka pēc gadiem jūs pašus aizslaucīs atkritumos,kā nejēgas,kas maisās pa kājām…

  14. demokratija kļuvusi par visatļautibu ,kur esam aizgaju;si ,skola vairs nav skola bet karikatura ,berni skolā dara ko grib ,lai tagad stradatu par skolotaju jabut pašnavniekam ,jo nezini kas dienas laika notiks ,par ko nosauks ,ko vel izdaris ,kartibas nav nekadas ,uz skolu skolnieki iet ka uz modes skati ,cik talu tas viss turpināsies kas to lai zin ….

  15. Lai nemuld debīliķi. Bērni necieš no uzmanības trūkuma. Agrāk bērniem uzmanību vispār nepievērsa. Atceros kolhoza laikus. Vecāki rāvās valsts darbā.Pēc pamatdarba piemājas saimniecībā vai otrā darba vietā.Bērni arī no skolas brīvajā laikā strādāja.Toreiz bija sešu dienu darba nedēļa.
    Neviens no maniem trīsdesmit klases biedriem nekad NEKAD NEUZDROŠINĀJĀS APSAUKĀT SKOLOTĀJUS.Neizlaidiet bērnus kā mēslus uz šaupeles, tad nebūs jāiet apciemot slepkavas cietumā!!!

  16. Ar steigu vajag kolonijas vai specinternātskolas. Ja nemāk uzvesties, momentā – uz turieni!! Savādāk biezo bērniņi drīkst darīt ko grib. Vai vēl daži īpatņi. Var vai visu klasi terorizēt, bet direktore nedrīkstot izmest no skolas. Tāpēc ir tāda atļautība.

  17. Tur gaužām izklausās pēc narkotiku klātbūtnes, skaidrā rātā nemaz nevar tā iznesties. Un par to jārunā, un nedrīkst pastāvēt tāds jēlums, ka nevar aizvākt narkotiku izplatītājus no skolām.

  18. diviem skolēniem, kuri demolē skolu, dauzot sienas un klašu durvis, necenzēti lamājas un ierodoties pašvaldības policistam, turpina savas huligāniskās darbības un apgalvo, ka viņiem nevienā neesot jāklausās ,direktore LŪDZ atgriezties klasē. Un ko tad skolotāja, lai dara!!!!!!
    Izklasās ļoti neadekvāti no direktores puses.

  19. Te nu ir bērnu aizstāvju augļi. Eksperti arī virina savus klabekļus. Reāli bērns ir jāaudzina stingri. Ja ir ļoti sapelnījies, tad jāuzšauj pa dibenu. Vēl pie vainas ir daudzas māmiņas. Kuras uzskata, ka viņu bērniņš ir pasaules naba un citi bērni ir kājslauķi priekš lolojuma. Tad nu tāds underkinders saņemot pretestību no cita skolnieciņa ārdās un bauro,zinādams, nāks māmiņa un pieprasīs, lai soda to citu, bet pašam vaininiekam noglaudīs galviņu. Skolotāji vispār nedrīkst iepīkstēties, jo māmuliņa tad skries žēloties pie direktora un direktoram, iebeidētam no māmiņas dtaudiem, nāksies skolotāju atbrīvot no darba. Tā ir dzīves patiesība, jo māmiņas pašas ar savām rokām veido monstru sabiedrībā. Protams, ir superīgas māmiņas, kuras plecu pie pleca ar skolotāju, cenšas knauķim ieaudzināt tikumu.

  20. Atkal psihologiskas mulkibas un vainigo medisana.pedeja laika berni vienkarsi jutas laimigi nodarot pari un pazemojot citus.tadi vini ir.biezi psihologa iejauksanas visu pasliktina.jo iebore ka tu jau neesi vainigs.tevi nemil un tapec ta uzvedies.nepardzivo mes liksim vecakiem vel vairak aukleties ar tevi.berni nav mulki vini izmanto situaciju.atkartojas…zin vainiga mamma.vakar nepienesa cipsus.

  21. Kamēr no vecākiem neprasīs nekādu atbildību, kamēr bērniem visu tikai par velti, kamēr vecāki nesāks meklēt cēloni ģimenē, bet gan tikai”audzinās” skolotājus, tikmēr nekas nemainīsies, Vispār situācijas skolā ir neiedomājas,vairs jau nav laika skolotājam mācīt bērnus, bet visu laiku jārisina tikai uzvedības problēmas. Nezinu, cik tālu tas var aiziet- jāsāk prasīt no bērniem un vecākiem atbildību- negribi mācīties,neproti cienīgi uzvesties- kaut vai tādiem nepiešķirt visu par velti, bet lai maksā, tad varbūt sāks domāt!

  22. Tad tik uz priekšu – rakstam atlūgumu un būs labvēlīga ģimene, mūsdienas nav iespējams normali vienu bērnu izaudzināt nestrādājot kur tad vel vairākus un tagad kāds kam visticamāk nav pašam bērnu gudri runas ka vecāki pavada pārāk daudz laika strādājot. Ar vārdu mīlestība vien ģimeni nepabarosi.

  23. Varbūt tiem demolētājiem u.t.l. uzvedības problēmu māktiem bērniem ir jāveic psihiatra pārbaude . Tad , atbilstoši diagnozei , jāveic ārstēšana. Smagākos gadījumos tāds demolants jāizolē . Skola nav ārstniecības iestāde un pedagogi nav psihiatri-amatieri.

Pievienot komentāru