Ēšana, Uzturs

Profesors Danilāns: Plastmasas pudeles mūs nenogalinās, kafija arī ne

Publicitātes foto

Daudzi cilvēki sākuši satraukties, ka ūdens no plastmasas pudelēm esot kaitīgs, plastmasā esošo vielu dēļ. Tas, ka ir kaitīgi dzert no plastmasas pudelēm, ir pilnīgas muļķības. Īstenībā tas nav kaitīgi. Ja pērkat ūdeni, ko ražo lielas kompānijas, kas ilgstoši darbojas nozarē, uztraukumam nav pamata, protams, nevajag pirkt ūdeni aizdomīga paskata traukos, kas pildīti kādos kaktos.

Mēs dzīvojam aizvien ilgāk
Dati liecina, ka cilvēku mūžs kļūst garāks, ne tikai lielākajā daļā pasaules valstu, bet arī Latvijā. Mēs ne ar ko neatpaliekam no citām valstīm, tāpēc rodas jautājums – ja jau mūs visus it kā indē ar plastmasā esošajām vielām, tad kāpēc mēs dzīvojam ilgāk, kā kādreiz?! Nesaskatu nekādu vainu ūdenī, kas pildīts plastmasas pudelēs.

Plastmasas pudeļu kaitīgums – baumas
Parādījās runas, ka pudelei sakarstot, ķīmiskās vielas no plastmasas var iekļūt ūdenī, bet, vai tad mēs karsējam plastmasas pudeles? Ar to siltumu, kas rodas pudelei sakarstot saulē, nekāds kaitējums netiek nodarīts. Tās visas ir baumas. Un baumas rodas no daudz kā, man viss mūžs pagājis baumās. Kamēr nav zinātnisku pierādījumu, es baudām neticu, un arī jums iesaku neticēt. Te gan ir jautājums – kas ir zinātnisks pierādījums? Kam jānotiek, lai es noticētu, ka ūdens plastmasas pudelēs ir nejauks? Ja visā pasaulē tiks pierādīts, ka tie cilvēki, turklāt, liela cilvēku grupa, bars, kuri dzēruši tikai no stikla pudelēm vai no krāna, ir nodzīvojuši ilgāku un veselīgāku mūžu, nekā tie, kuri dzēruši no plastmasas pudelēm. Un nevis viens vai divi cilvēki, bet vesels bars dažādās valstīs un dažādos apstākļos. Var jau pakļūt zem mašīnas, dzerot ūdeni no plastmasas pudeles, un tad kāds pateiks – jā, dzert ūdeni no plastmasas pudeles ir bīstami dzīvībai. Lai noteiktu, vai kaut kas ir kaitīgs vai nav, vajag salīdzināt lielas cilvēku grupas dažādos apstākļos, turklāt, šajā gadījumā vieniem visu mūžu būtu jādzer tikai no plastmasas pudelēm, otriem – tikai no stikla.

Iedodiet laboratorijas pelēm ūdeni no pudeles!
Tas ir veids, kā pārbaudīt visas baumas! Saprotiet, ka lielās, sertificētās firmās, kurās ražo ūdeni, ir veikti dažādi pētījumi – neviens jau neļaus tāpat, bez pārbaudēm, sākt ražot un pārdod ūdeni, vismaz civilizētajās valstīs. Bet tādu izdomājumu un baumu ir daudz. Savā mūžā tādus esmu dzirdējis, vai Dieviņ, cik daudz! Un, kad beigās ķeras klāt zinātniskajiem pētījumiem, no visām baumām čiks vien sanāk.
Skaidrs, ka laboratoriskie pētījumi ar pelēm parāda sliktus rezultātus – pelēm jau tiek dots bisfenols lielās devās, bet, lai viņi iedod pelēm ūdeni no plastmasas pudeles. Nekas tām pelēm notiks!

Mēs esam stipri un veselīgi!
Latvijā un daudzviet pasaulē ārpus mediķu vides valda uzskats, ka cilvēki ir ārkārtīgi vārgi radījumi – vai Dieviņ, padzers ūdeni ne no tās pudeles un notirinās kājās! Muļķības! Mēs esam stipri, lai kaitētu veselībai ar kaut kādām plastmasas pudelēm ir daudz par maz! Šādas baumas izraisa smaidu! Es, protams, neapstrīdu, ka ķīmisku vielu lietošana ir kaitīga, ja tās lieto tiešā veidā un lielās devās, bet esmu to mediķi vidū, kuri nenoliedz medikamentu lietošanu. Es arī pats lietoju medikamentus, bet iespējami maz. Neviena plastmasas pudele nevar stāvēt blakus tam kaitējumam, ko mums nodara, piemēram, aspirīns. Katrs medikaments zināmā mērā ir arī inde. Manā praksē ir daudz pacientu ar kuņģa čūlu, kuras iemesls ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Aspirīns (askofēns) ir tūkstoškārt bīstamāks – nevajag gan pārprast, esmu gastroenterologs un vajadzības gadījumā lietoju aspirīnu pats un iesaku arī pacientiem, tikai pirms tam rūpīgi izvērtēju, cik daudz katrs cilvēks to var lietot. Un klāt noteikti jālieto citi medikamenti, kas aizsargā kuņģi.

Kuņģi un zarnu traktu nevar sabojāt pat ar piparotu ēdienu vai kafiju
Cilvēki ir stipri – ir ļoti grūti mūsu organismu saindēt ar kaut kādiem ēdieniem vai ūdeni, ļoti grūti. Tad vajag īpaši “pacensties” – katru dienu pārēsties, pārbarot sevi un dabūt augstu cukura līmeni. Kuņģi un zarnu traktu nevar sabojāt pat ar piparotu ēdienu vai kafiju. Vienīgais, nevajag pārēsties, tad būs liekās kalorijas, un tas jau radīs citas problēmas.

Cilvēkiem jau šķiet, sabeidzu kuņģi no tā, ka ieēdu kaut ko treknu. Lielākajā daļā gadījumu tā nav taisnība. Cita lieta – alkohols, pilna nodaļa ar slimniekiem, kuri ir nodzēruši savas aknas, aizkuņģa dziedzeri un pat sirdi. Arī cigaretes, kas bojā asinsvadus, tās gan ir indes.

Ūdeni jādzer tik, cik gribi, un vēl bišķiņ
Nevajag baidīt sevi ar plastmasas pudelēm. Tās ir muļķības! Jāsaka, ka muļķības ir arī obligātais ūdens daudzums, kas dienā it kā jāizdzer. Vieni dietologi saka divus litrus vajag, citi saka – trīs. Ūdens ir laba lieta, tas ir vajadzīgs, bez ūdens, tāpat kā bez daudz kā cita, mēs nevaram izdzīvot, bet pie manis nāk daudzi pacienti, kuri saka – dakter, es nevaru tos divus litrus izdzert, man slikti paliek! Tad parasti saku, ka nevajag obligāti divus litrus – dzer, cik gribi, un vēl bišķiņ! Ja kādam gribās, var izdzert arī trīs un četrus litrus – dzeriet droši, izčurāsiet! Var dzert arī gāzēto ūdeni! Visā pasaulē dzer bez ierobežojumiem, un nevienam nekas slikts nav noticis. Vienīgais, kas var notikt, uzpūsties vēders, bet no tā neviens nemirst!

18 Komentāri

  1. Ja plastmasu karsē vai saldē tā izdala BPA. Pārsvarā jau tā problēma(kad brīnās kad jauni cilvēki dabū vēzi) ir tur kur cilvēki ikdienā silda ēdienu mikroviļņu krāsnī plastmasas traukos, vai dzer karstu tēju un kafiju vienreizējās plastmasas krūzītēs.

    Plastmasas pudeļu un iepakojuma problēma ir tā, ka cilvēki citur pasaulē ir cūkas un tās peld upēs un nonāk okeānos. Un plastmasa nešķīst ūdenī un turpina piesārņot vidi ar plastmasas mikrodaļiņām. To dēvē par plastmasas piesārņojumu:
    https://en.wikipedia.org/wiki/Plastic_pollution

    Gandrīz 10 gadus veca ziņa par BPA kaitīgumu:
    https://www.sciencedaily.com/releases/2008/01/080130092108.htm

    Un šis ir teksts, kas apgāž šī profesora teikto:
    “The UC researchers found that the amount of BPA released from new and used polycarbonate drinking bottles was the same — both in quantity and speed of release — into cool or temperate water.

    However, drastically higher levels of BPA were released once the bottles were briefly exposed to boiling water.”

    Latviski – BPA izdalās dzērienos neatkarīgi no temperatūras – pudele var stāvēt saulē vai arī tikt uzglabāta ledusskapī, bet ja pudeles tikai uz brīdi bija saskarsmē ar vārošu ūdeni(100 grādi celsija), tad BPA izdalīšanās bija pamatīgi lielāka nekā tā kas notika regulārā temperatūrā.

    1. Arī “gudrie” kļūdās. Varbūt pārgudrs. Kādēļ ilgāk dzīvo? Mana atbilde, mēs dzīvojam ilgāk, bet ne kvalitatīvāk. Ja es ar savām veselības problēmām dzīvotu citā gadsimtā, manis jau nebūtu pēc 35 gadu vecuma. Tagad vēl esmu 67 gadu vecumā dzīva, jo vairākkārtīgi reaminācijā mani izglāba, bet veselība tomēr nav kvalitatīva.

  2. Kliedz un reklamē par labu jau tikai slikto un kaitīgo. Labais jau nav jāreklamē, to visi tāpat zina. Onkulis droši vien dabūja labu kukuli par ķīmijas nekaitīguma reklamēšanu. Pasarg’ Dievs, kas notiktu, ja cilvēki pēkšņi pārstātu pirkt ūdeni plastmasas pudelēs. Tāpēc cīnās kā var pat ar slavenu cilvēku palīdzību. Nezinu par ūdeni, jo dzeru to no avota pie savas mājas, bet to gan varu apgalvot, ka viens un tas pats alus plastmasas un stikla pudelēs garšo dažādi. Tāpēc vismaz alu no plastmasas pudelēm nedzeriet.

  3. Runa jau ir par lielajiem ūdens bačokiem ,kas tiek mazgāti karstā ūdenī un lietoti atkārtoti.Kā VENDEN ūdenis lielajos bačokos,ko mums piegādā uz darbu ,tad tukšās savāc ,mazgā karstā ūdenī un pilda atkal.

  4. Cik daudzi te grib “veseli dabūt galu” !!
    Vai jūsu mellās dzīvības ir vērtas, lai ilgi dzīvotu?
    Ko, izņemot nepārtrauktu ieriebšanu tuvākajam,
    esat mūžā paveikuši ??

  5. Nu jau gan večuks par tālu aizgrābstījies! Laikam tiešām kāds viņam labu kukuli iedevis! Un kā vēl plastmasa pudeles ietekmē ūdeni ,ko mēs no tām dzeram. Vnk, tas, ka to uzreiz uz sitienu neredz, nenozīmē, ka šo ķīmisko vielu elementi nedara savu “darbu”. Tieši tā pat ar radioaktīviem viļņiem, – tos arī neredzam, nejūtam, bet pēc kāda laiciņa to ietekme atstāj neatgriezeniskas sekas ķermenim.

  6. Man jau sen ir informācija, ka vienīgās pilnīgi nekaitīgās plastmasas pudeles ir piena pudeles, pameklējiet informāciju un gan jau atradīsiet, katrai iepakojumu pakai apakša jābūt un lielākotoes ir tāds mazs trijstūrītis ar bultiņām un klāt ir daži burti tad pēc tiem tad arī var noteikt cik viņa kaitīga, pie katras var atrast paskaidrojumu ko viņas izdala, visas ir kaitīgas vai nosacīti drošas, izņēmot piena pudeles. Ir arī nekaitīgas plastmasas glāzes no dabiskiem produktiem, kas dabā sadalās, tādas arī ir, esmu ar tādām saskārusies, gan ne veikalā un ne uz katra stūra.

  7. No vienas puses man arī brīžiem teksti part visa kaitīgumu šķiet pārspīlēti un pretrunā ar pieaugošo mūža ilgumu. Bet šajā gadījumā tomēr šķiet, ka Danilāns ielīdis ne savā lauciņā. Viņš ir gastroenterologs, līdz ar to tiešas saistības ar plastmasas pudelēm utml. viņam tomēr nav. Lai atstāj komentārus to cilvēku ziņā, kas tiešām darbojas šajā jomā. Viņa komentāri ir tikpat kompetenti šajā jautājumā kā teiksim zobārstam vai vispār dārzniekam.

  8. Profesors Danilāns izteicās ļoti korekti, proti, ka bisfenols nav spēcīga inde un mūs nenogalinās. Bet par šīs vielas efektiem būtu inteesantāk lasīt endokrinologa komentāru, jo, cik saprotu, tā ir endokrīnā sistēma,kas tiek ietekmēta.

  9. Plastmasas ūdens pudeles.
    PET vai PETE

    PET jeb vienreiz lietojamās pudeles. Tās šķidrumā var izdalīt smagos metālus un vielas, kas iespaido cilvēka hormonālo balansu. PET – visbiežāk lietojamais plastmasas tips. Svarīgi ir atcerēties, ka tas ir domāts VIENREIZĒJAI lietošanai. Ja jūs tādā pudelē atkārtoti lejat savu ūdeni, tad esat gatavi tam, ka jūsu organismā var nokļūt daži elementi un pārāk liels daudzums baktēriju, kuras burtiski dievina PET.
    HDP vai HDPE

    Tā ir diezgan laba plastika, kura praktiski neizdala nekādas kaitīgās vielas. Speciālisti rekomendē, ja tas ir iespējams, pirkt ūdeni tieši tādās pudelēs. Tas ir droši un priekš ekoloģijas labi: gandrīz visa tāda plastmasa pārstrādājas. Tas ir ciets plastmasas veids, kurā visbiežāk tiek uzglabāts piens, mazgāšanas līdzekļi un no tāda plastmasa izgatavo arī iepakojumus.
    PVC vai V

    Šī materiāla izdalās divas bīstamas ķimikālijas. Abas izrāda negatīvu ietekmi uz mūsu hormonālo balansu. Tā ir mīksta un lokana plastmasa, kas visbiežāk tiek izmantota priekš augu eļļas un bērnu rotaļlietu glabāšanas. No tā gatavo arī caurspīdīgus iepakojumus priekš daudzām precēm. To izmanto arī priekš datoru kabeļu apšūšanas. No tā gatavo plastmasa caurules un detaļas santehnikai. PVC ir noturīgs pret saules stariem tāpēc no tā bieži vien vēl gatavo logu rāmjus un dārza caurules. Eksperti iesaka atturēties no tā pirkšanas, ja spējat atrast alternatīvu.
    LDPE

    Šī plastmasa tiek izmantota priekš pudeļu izgatavošanas un plastmasas iepakojumu izgatavošanas. Tas neizdala ķīmiskās vielas ūdenī, kuru tas glabā. Tomēr drošs tas ir tikai ar ūdens glabāšanu. Maisiņus no LDPE, lielveikalos labāk nepirkt: jūs varat apēst ne tikai to ko nopirkāt, bet arī dažas ķīmijas, kas ir kaitīgas jūsu sirdij.
    PP

    Šai plastmasai ir balts vai pus caurspīdīgs tonis. Tas tiek izmantots priekš sīrupu un jogurta iepakojuma. Polipropilēns ir vērtīgs dēļ termonoturības. Kad tas uzsilst, tas nekūst.
    PS

    Bieži tiek izmantots kafijas glāzīšu un ātras ēdināšanas konteineru izgatavošanai. Sildoties tas izdala bīstamus ķīmiskos savienojumus. Polistirops – nedārgs, viegls plastikas veids, kurš galīgi neder priekš karsta ēdiena un dzēriena glabāšanas.
    PC vai plastmasa bez īpašām zīmēm

    Tas ir pats bīstamākais plastmasas veids. Tiek izmantots priekš ēdienu konteineru un ūdens pudeļu izgatavošanas. Šajā plastmasā glabāt ēdienu vai ūdeni kategoriski nedrīkst: tas izdala bisfenolu A – slavena viela, kura iznīcina jūsu endokrīno sistēmu. Apspiež hormona estrogēna izstrādāšanos.
    ĀBOLU RTIĶIS.
    Pret krampjiem

    Bieži krampji ir signāls, ka ķermenī trūkst kālijs. Samaisiet 2 devas etiķa ar vienu tējkaroti medus un siltu ūdens glāzi. Iegūtais maisījums ir lielisks līdzeklis pret krampjiem, kas pagatavots mājas apstākļos.
    Pret nepatīkamo kāju aromātu

    Katru dienu veicot nelielu vannošanos ābola etiķa maisījumā tu aizmirsīsi par sasvīdušām kājām, kas nejauki ož. Ābola etiķis veiksmīgi uzveiks kāju sēnītes, kas ir galvenais smaku cēlonis.
    Pret vēdera uzpūšanos

    Lai izvairītos no vēdera uzpūšanās, pirms katras lielās maltītes iedzeriet glāzi ūdens, kurai nedaudz pievienots ābolu etiķis. Ābolu etiķis palīdz uzlabot vielmaiņu un palīdz vieglāk pārstrādāt `smagos` ēdienus.
    Pret netīrumiem

    Ar ābolu etiķa palīdzību var kopt ne tikai veselību, bet arī veiks mājas tīrīšanas darbus, tādus kā pelējuma apkarošana un traipu tīrīšana uz santehnikas. Šis līdzeklis būs ne tikai efektīgs, bet noteikti izmaksās lētāk kā dārgie ķīmiskie līdzekļi.
    Pret pelējumu

    Pelējums uz flīžu šuvēm vai veļasmašīnas durvīm ir ierasta lieta visās mājsaimniecībās. Ābolu etiķis palīdzēs tikt galā ar pelējumu uz jebkuras virsmas. Ābolu etiķi var, nelielās koncentrācijās, pievienot pašām drēbēm tās mazgājot.
    Pret traipiem uz mēbelēm

    Ābolu etiķis ir kā brīnumlīdzeklis, jo tas palīdz pret tik daudzām lietām. Ābolu etiķis palīdz pret traipiem uz mēbelēm, paklājiem un līdzīgām virsmām. Uz traipa uzber nedaudz sāli un aplej to ar ābolu etiķi, rezultāti neliks vilties.

Pievienot komentāru