Ārstēšana, Veselības politika

Elektroniskā zāļu izrakstīšana buksē. Atklājam nepilnības

1. Vairāk traucē, nekā palīdz

1no3
Foto - Shutterstock

Nacionālais veselības dienests (NVD) jau izveidojis infografiku, kurā pacientiem izskaidrotas elektroniskās receptes priekšrocības. Tas patiešām izskatās ļoti vienkārši – ģimenes ārsts izraksta recepti un ievada to e-veselības sistēmā, bet pacients aptiekā uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai nosauc receptes numuru un saņem zāles. Ja aizmirsies, kādas zāles dakteris izrakstījis, autorizējoties savas receptes var aplūkot portālā eveseliba.gov.lv, kurā krāsies arī cita medicīniskā informācija par pacientu. Tomēr pāreja uz e-receptēm atlikta vēl uz deviņiem mēnešiem, jo pagaidām tā nevis atvieglo ārstu un pacientu ikdienu, bet tieši otrādi – apgrūtina.

“Man nav vaļas tik daudz laika veltīt datoram, jo pirmajā vietā ir pacienti,” saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Viņa neizrakstīs elektroniskās receptes tikmēr, kamēr e-veselības sistēma netiks sakārtota. Ģimenes ārste elektroniskajā vidē strādā jau septiņus gadus, un līdz šim darbs ar lokālajām datorprogrammām, piemēram, informatīvo uzskaites programmu ārstiem “Medius”, nav sagādājis lielas problēmas.

“NVD e-veselības sistēmā recepti nemaz nevar normāli izdrukāt, jo zāļu ķīmiskie nosaukumi nav savienoti ar oriģinālajiem, nav izveidots vienots medikamentu reģistrs, nemaz nerunājot par palīgierīcēm. Ja pacientam pēc insulta vajag autiņbiksītes, recepte jāraksta ar roku, jo elektroniskajā vidē to šobrīd nevar izdarīt. Jaunajā sistēmā ģimenes ārsts nevar izrak­stīt bezrecepšu medikamentus pacientiem, kuriem tos apmaksā veselības apdrošināšanas polise. Arī aptiekas nav gatavas pārejai uz elektroniskajām receptēm. Turklāt e-veselības sistēma ik pa brīdim mēdz “uzkārties”. Atvērta ilgāk par dažām minūtēm, tā drošības apsvērumu dēļ pati no sevis atkal aizveras, bet daudzās lauku ārstu praksēs internets mēdz bremzēt,” viņa sūrojas. Problēmas var rasties arī pacientiem, mēģinot autorizēties jaunajā e-veselības sistēmā caur savu internetbanku vai izmantojot e-parakstu.

Lai gan darbam e-veselības vidē apmācīti jau ap 3500 ģimenes ārstu un farmaceitu, līdz nākamā gada 1. septembrim pieslēgšanās jaunajai sistēmai ir brīvprātīga, tādēļ pacienti joprojām saņems arī ierastās papīra receptes. Veselības ministrija (VM) uzskata, ka ar deviņiem mēnešiem pietiks, lai ģimenes ārsti spētu iepazīt e-veselības projektu, bet pati VM pa to laiku novērsīs pamanītās nepilnības.

Tik labi nevedas arī ar darbnespējas lapu izrakstīšanu e-veselības sistēmā, piemēram, nav skaidrības, vai ģimenes ārsts tās var izrakstīt grūtniecēm, kurām paredzēts pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājums. “Līdz galam nav atrisināts jautājums par ­diagnožu rakstīšanu. Varbūt pacients nevēlas, lai elektroniskajā darbnespējas lapā tiek minēts, ka viņš slimo ar C hepatītu vai šizofrēniju. Tā ir sensitīva informācija un darbnespējas lapā to nevajadzētu norādīt,” domā ģimenes ārste, piebilstot, ka 19. decembrī VM notiks sanāk­sme, kurā pārrunās pacientu datu drošību e-veselības sistēmā.

  1. Vairāk traucē, nekā palīdz
  2. Ideja jau nav slikta
  3. Kā izmantot e-darbnespējas lapu un e-recepti

Pievienot komentāru