Ārstēšana, Veselības politika

Vairs nebūs onkoloģijas ķirurgu. Vai pacients zaudēs!?

Foto - Agnese Gulbe/LETA

Ministru kabinets, pieņemot Veselības ministrijas (VM) iesniegtos noteikumus, akceptējis, ka no 2017. gada 31. decembra beidz pastāvēt medicīnas specialitāte – onkoloģijas ķirurgs. Pastāv jautājums, vai plaša profila ķirurgi spēs veikt sarežģītas onkoloģiskās operācijas, kuras līdz šim nodrošināja šajā jomā specializējušies ķirurgi.

VM saņēmusi Ārstu biedrības vēstules, kurās vērsta uzmanība uz to, ka onkoloģisko pacientu ārstēšanai trūkst speciālistu un kurā paustas bažas, ka līdz ar to ir apdraudēta onkoloģisko pacientu prioritārā aprūpe un ka ir nepieciešams onkoloģijas ķirurgu sertifikātu pagarināt vēl uz gadu. Pēc tam kad pacientam ir diagnosticēts audzējs, nereti ir nepieciešama operācija, kuru visbiežāk veic Latvijas Onkoloģijas centrā onkoloģijas ķirurgi. Taču šāda šaura specializācija Eiropas valstīs nepastāv, onkoloģiskās operācijas ir ķirurgu kompetencē, bet mūsu valstī šī specialitāte ir saglabājusies vēl no padomju laikiem.

 

Pareizais virziens

Ārstu biedrības sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Gustavs Latkovskis uzskata, ka tas ir pareizais virziens un kopā ar ķirurgu asociāciju esot panākta vienošanās, ka nevar strikti norobežot onkoloģiskās operācijas kā tikai un vienīgi onkoloģisko ķirurgu kompetenci.

“Ar onkoloģisko ķirurģiju drīkst nodarboties arī tie ārsti, kuriem ir ķirurga sertifikāts. Bet jādomā arī par to, kā nodrošināt noteiktas onkoķirurģiskās operācijas, kuras veic ķirurgi ar lielu pieredzi un specifiskām zināšanām onkoloģisko pacientu aprūpē. Diskusija par šo jautājumu turpinās, un mēs šobrīd nevaram runāt par jau gataviem risinājumiem. Mums ir jāpanāk, lai pacients, kuram jāoperē audzējs, saņemtu kvalitatīvu aprūpi.

Līdz 2017. gada 31. decembrim Ārstu biedrībai sadarbībā ar onkologu asociāciju un ķirurgu asociāciju jāatrod veids, kā tie kolēģi, kuriem patlaban ir onkologa ķirurga sertifikāts, bet nav ķirurga sertifikāta, varētu kļūt par ķirurgiem. Bet par ķirurgiem, kuriem ir arī specifiskas zināšanas onkoloģijā. Te nekādā gadījumā nav runa par to, ka tiek likvidēta onkoloģiskā ķirurģija. Svarīgākais, pie kā mums jāstrādā, lai ķirurgs spētu operēt jebkuru onkoloģisku pacientu,” skaidroja G. Latkovskis.

11 Komentāri

  1. Sertifikācija sertifikācijas galā,tikai sauc kā gribi,ar kvalitāti švaki. Sertifikāti ķirurģijā ir arī tādiem,kas zālē ieiet reizi gadā un tad ved kādu delegāciju ekskursijā.

  2. Dzīve iet uz augšu,kā tam miera laikā jābūt.Miera laikā katrai nākamai paaudzei jādzīvo kaut par kripatiņu labāk par iepriekšējo.Ja tas nenotiek,sabiedrībai ir jāmeklē cits valsts pārvaldības modelis,neizslēdzot pat pievienošanos kādai augstāk attīstītai iekārtai.

  3. pirms gandrīz 10 gadiem manu toreizējo onkoloģiju 3.C stadijā izoperēja pieredzējis onkoloģijas ķirurgs – profesors! un paldies viņam par teicamu darbu – par dzīvību, par to, ka joprojām esmu bez metastāzēm, un ar mani viss ir kārtībā.
    kas notiks ar nākamajām onkopacientu paaudzēm, vai arī tās dzīvos pēc operācijām gadu desmitus? – lūk! – tas ir jautājums!!!!

  4. Ir taču teiciens , kas var visu , tas nevar neko.
    Ir vajadzīga specializācija , kā nosauc onkoķirurgu vai nav vienalga.
    Es arī dzīvoju nu jau 13 gadus pēc veiksmīgas onkoloģiskās operācijas.

  5. Kārtējais Čakšas murgs ! Caurām dienām dzirdam viņas prioritāšu uzskaitījumu: onkoloģiskie pacienti, kvalitāte, bet darbi ir pretējā virzienā. Murgs, ne ministre.

  6. Tā vienmēr ir bijis, ka ķirurgi specializējās katrs savā virzienā.Es domāju, ka ķirurgi,kuri veic operācijas, kas saistītas ar galvas smadzenēm nevar veikt, piemēram, glaukomas operāciju. Onkoķirurgi ir ļoti grūta un atbildīga profesija. Es domāju, ka nekur pasaulē parasts ķirurgs, kurš operē piem. aklo zarnu neuzņemsies tik lielu atbildību, lai operētu vēža slimnieku.
    Varbūt labāk nākotnē gatavosim tikai ģimenes ārstus, kuri jau šodien izpilda dispičera funkcijas un ķirurgus. Speciālisti vairāk nebūs vajadzīgi. Jo tāla, jo trakāk!

  7. Bija jau arī padomju laikos kaut kas labs, tajā skaitā tas, ka notika ķirurgu specializācija. Onkoķirurgs, neiroķirurgs, sirds, plaušu un visādi citādi. Nav nopietni, ja tiek apgalvots, ka plaša profila ķirurgam jāprot viss. Te der atzīmēt, ka tas kas der visam – neder nekam. Vai valsts grib lai arī ķirurģija Latvijā vairs neder nekam? Ja nē – tad ko reformējam?

Pievienot komentāru