Ārstēšana, Veselības politika

Pēteris Apinis: Laiks pārstāt “laistīties” ar asinīm

apinis_leta_ic_2

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Šis raksts aizskars daudzus manus draugus un paziņas, kas par savu goda lietu uzskata būt par donoru, kas traucas uz Sēlpils ielu ikreiz, kad radio atskan aicinājums nodot vienas vai otras grupas asinis. Pats esmu daudzus gadus asinis nodevis, būdams pārliecināts par šo misiju. Šobrīd es aicinu visus – Veselības ministriju, Asinsdonoru centru, kolēģus un pacientus aizdomāties. Pienācis laiks ievērojami samazināt asins preparātu transfūziju Latvijā, es teiktu – par 2/3. Laiks pāriet tikai uz donoriem – vīriešiem, galvenokārt pārbaudītiem, profesionāliem donoriem.

Pagājušās nedēļas ziņa par 195, iespējams, ar C hepatītu inficētiem slimniekiem asins transfūzijas ceļā nav stāsts par bezcerīgu Asinsdonoru centra vadītāju (pēc izglītības grāmatvede, kas par asinīm un vīrusiem pat nenojauš), nav stāsts par labāku vai sliktāku C hepatīta diagnostiku, nav stāsts par iespējamu korupciju, iepērkot aparatūru Asinsdonoru centram. Tas ir stāsts, ka Latvijā vismaz trīskārt par daudz „laistās” ar asinīm un asins produktiem, ražo tos, eksportē tos, bet galvenais – rada ažiotāžu un kliedzienus „trūkst xx grupas asiņu, traucieties palīgā”. Tas ir stāsts, ka asinis kļuvušas par biznesu vai naudas plūsmu, bet šī raksta uzdevums nav noskaidrot– kādas aparatūras iepirkums kļuva par iemeslu traģiskajai ziņai par, iespējams, pacientu inficēšanu ar C hepatītu.

Katra cilvēka viromu veido 300 vīrusu, bet Asinsdonoru centrā nosaka tikai HIV, B hepatītu, C hepatītu un dažkārt vēl dažus.

Tas, kurš kaut nedaudz lasījis par vīrusiem, ātri aptver, ka cilvēks nav radības kronis. Globālo dzīvību vada un virza pasaules viroms. Vīrusi uz pasaules ir mūžīgi, vismaz cilvēka izpratnē. Piemēram, herpesvīruss atrasts mūžīgajā sasalumā, kas ir vecāks par cilvēces diviem miljoniem gadu. Vīruss ir dzīvības indikators, un tas eksistē tikai dzīvā šūnā – mirušā šūnā vīrusu nav. Jādomā, sākumā zemeslodi sāka apdzīvot baktēriju vīrusi – bakteriofāgi. Okeānā vīrusu masa piedalās skābekļa apritē, bez vīrusu līdzdalības zemeslode jau sen būtu nosmakusi. Dabā viss ir līdzsvarā, vīrusam ir sava loma katrā organismā. Cilvēkā pastāvīgi dzīvo 300 dažādu vīrusu, tos kopā mēs saucam par viromu. Cilvēks bez vīrusiem dzīvot nevar – tie piedalās mūsu vielmaiņā, imunoloģijā, aizsardzībā. Patiesībā vīruss šūnā nedzīvo – vīrusa DNS vai RNS pieslēdzas šūnas DNS vai RNS un ražo ar cilvēka šūnas palīdzību savus olbaltumus, savu struktūru. Kad tiek no šūnas laukā, meklē jaunu dzīvesvietu – citu šūnu. Daži vīrusi cilvēkam ir bīstami.

Par HIV/AIDS, B un C hepatīta epidēmijām mums lielā mērā jāpateicas asins pārliešanai 20. gadsimtā. Pārlejot asinis, šo slimību vīrusi nonāk citā vidē, kur tos ietekmē cita cilvēka genoms, kā arī cita cilvēka viroms. Jādomā, ka tieši vairākkārt pārlieti (asins recipients pēc kāda laika pats kļūst donors, un viņa asinis ar izmainīto vīrusu tiek pārlietas jau nākamajam cilvēkam) vīrusi strauji kļuva patogēni.

Pirmā veiksmīgā asins pārliešana notika 1818. gadā, kad angļu akušieris Džeims Blundels dzemdībās daudz asiņu zaudējušai sievietei pārlēja viņas vīra asinis. Latvijā pirmā veiksmīgā asins pārliešana notikusi 1871. gadā, kad Kārlis Reiers pārlējis asinis holēras slimniekam.

Tomēr lielākoties asins pārliešana 19. gadsimtā bija neveiksmīga, līdz 1900. gadā austriešu patologs Karls Landšteiners atklāja asins grupas, bet pēc tam Ņujorkas Sīnaja kalna klīnikas ārsts Rihards Levizons atklāja nātrija citrātu kā antikoagulantu. Lielā mērā Latvijas hemotransfūziju varam saistīt ar profesora Paula Stradiņa vārdu, kurš Pēterburgas kara medicīnas akadēmijā piedalījies Krievijas pirmajās hemotransfūzijas manipulācijās Fjodorova klīnikā. Līdz 1940. gadam Latvijā asinis vairāk vai mazāk veiksmīgi pārlietas 4000 reižu (šobrīd gadā Latvijā vairāk nekā 100 000 reižu), bet 1941. gadā Pauls Stradiņš atklāja pirmo asins pārliešanas staciju.

8 Komentāri

  1. izsktās,ka Apinis ir tik plaša mēroga speciālists,ka tagad sāks izteikties par ārstniecības metožu pareizību un asins pārliešanas lietderību. Cilvēks,kurš nu jaukuro gadu desmitu nepraktizē ar savu viedokli ,viszzinību un reputāciju, jau kuro reizi diskriditē veselības aprūpes nozari. Pirms tiražēt šo rakstu pa visiem mēdijiem,būtu lietderīgi uzzināt patiešām profesionāļu viedokli,nevis šarlatāna kārtējos murgus.

  2. Un laiks būtu pārbaudīt zāles , vitamīnus un uztura bagātinātājus, kuras tirgo aptiekās un lielveikalos. Kurai kaktu firmai nav slinkums, tā tik štancē un tirgo un mazizglītotie mediķi visas nemaz nepazīst, bet receptītes tik raksta.Vai jūs cilvēkus izglītojat, kā jāveic profilakse, lai šie vīrusi organismā nenokļūst, lai cilvēkam ir spēcīga imunitāte.Cilvēki visas slimības un vīrusus zināt nevar un viņiem tas nav jādara, bet dakterīšiem vajag vairāk rūpēties par saviem pacietiem jau no agrīnas bērnības, tāpēc jau ir nosaukums-ģimenes ārsts. Bet liela daļa nemaz nav sasniedzami, no sava kabineta ārā nelien, vizītēs uz mājām nebrauc.Ļoti maz ir gudru ģimenes ārstu, tāpēc tie vīrusi arī mudž un vairojas.

  3. Ļoti saprātīgs raksts. Cilvēks jau nav kaut kāds toveris, kurā jālej visu ko un jebkurā situācijā bez nopietnas izvērtēšanas. Jebkura iejaukšanās organisma dabiskajā kārtībā ir saistīta ar riskiem.

  4. Bēdziet pa gabalu no ģimenes ārstiem, kas beiguši PSRS laikos pediatrijas fakultāti, viņi , varbūt kaut ko vēl zin par bērnu veselību, bet pieaugušiem labāk ir sameklēt ārstu no Vispārējās ārstniecības fak. beigušajiem. Tik strauji apvienot gan bērnu, gan pieaugušos dakterus zem nosaukuma ģimenes ārsts, ir kārtējā kļūda medicīnas sistēmā.Viņu līmenis ir uzrakstīt nosūtījumu tālākai izmeklēšanai.Žēl cilvēku, kas to nezin vai nesaprot. Atbalstu Apini, ļoti domājošs un sakarīgs Ārstu biedrības vadītājs.

Pievienot komentāru