Ārstēšana, Vēzis

Onkoloģe-imunoloģe: Onkologi apzinās, ka viņus “liek mierā” daudz cilvēku, kuriem vajag ārstēšanu

Foto: Fotolia

Autore: Guna Proboka, onkoloģe – imunoloģe

Latvijas veselības politikā beidzot ticis sperts sen nepieciešams un vienlaikus drosmīgs solis. Cīņai ar vēzi jeb onkoloģiskām saslimšanām ir likumdevēju piešķirta prioritāte, nodrošinot tai līdzekļus valsts budžetā.

No vienas puses, gribas cerēt, ka tas ļaus pēc iespējas drīzākā nākotnē beidzot īstenot ieceri par “zaļajiem koridoriem” – ļaujot pacientam pēc ģimenes ārsta izmeklējuma vienas vai divu nedēļu laikā nokļūt pie onkologa slimības diagnosticēšanai un ārstēšanai. No otras puses, uzsākot šo programmu, kas paredzēta onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstniecības pieejamības nodrošināšanai, mēs visi – ārsti, pacienti, valdība, sabiedrība – saskarsimies ar izmeklējamo cilvēku skaita strauju kāpumu. Jo tieši potenciālo pacientu skaita palielinājums ir viens no programmas galvenajiem uzdevumiem.

Lai panāktu iecerēto, sabiedrība ir vēl aktīvāk jāinformē par onkoloģisko slimību sākotnējām izpausmēm un iespējām tās konstatēt. Tāpat cilvēki ir jāiedrošina uzņemties savu atbildības daļu par personisko veselību – savlaicīgi vērsties pie ģimenes ārsta, lai apstiprinātu aizdomas un saņemtu norīkojumu pie speciālista – vai atklātu, ka bažām tomēr nav pamata. Šobrīd Latvijas veselības aprūpes sistēma, ģimenes ārsti un onkoloģijas speciālisti patlaban nav gatavoti krietni lielākām pacientu pieplūdumam, tomēr ceru, ka kopā spēsim šo situāciju atrisināt.

Rindas pie speciālistiem ir lielas. Ārpus galvaspilsētas reģiona vietām vispār vairs nav praktizējošu onkologu. Ģimenes ārsti ir tik noslogoti un, pieliekot klāt vēl papildu onkoloģisko profilakses pārbaužu veikšanu, ārsti tiks pārslogoti. Paldies jau par to, ka visos aizdomīgos gadījumos, izmeklējot vai uzklausot pacientu, ģimenes ārsti godprātīgi sūta pacientus pie speciālistiem.

Onkologi apzinās, ka mūs patlaban “liek mierā” liels skaits cilvēku, kuriem būtu nepieciešams veikt diagnostiku un sākt ārstēšanu. Viņi turpina dzīvot “laimīgā” neziņā par to, ka ķermenī jau veidojas audzējs. Līdzīgi kā ar sirdskaitēm un citām nopietnām saslimšanām, nereti pamatotas aizdomas un pat skaidri saredzami simptomi tiek noliegti, cerot, ka viss pāries pats no sevis.

Šoruden melanomas modrības akcijas laikā veiktās aptaujas kārtējo reizi apstiprināja jau zināmu praksi – vairums cilvēku izvairās pārbaudīt pat šādu, viņiem pašiem tik viegli konstatējamu veidojumu. Motivēti mēdz būt tikai tie, kam ar šo problēmu ir saskārušies tuvinieki, draugi.
Pacientiem savlaicīgi vēršoties pie ģimenes ārstiem, melanomu sākumstadijā – saņemot ārstu konsīlija slēdzienu! – var efektīvi ārstēt ar viroterapiju. Tajā pielieto valsts apmaksātu dabīgo medikamentu, kas nerada blaknes un ko pacienta organisms viegli panes. Diemžēl bieži vien cilvēki novilcina laiku, līdz melanoma sāk strauji augt vai pat asiņot, un tikai tad meklē palīdzību. Nereti – jau par vēlu.

Latvijas sabiedrībā ir jāstiprina pārliecība, ka onkoloģiskās slimības ir ārstējamas un izārstējamas – ja vien katrs no mums uzņemsies atbildību par savu un tuvinieku veselību, nevis cerēs, ka kaites pašas no sevis pāries.

Pievienot komentāru