Bērni, Zīdaiņi

Kā bērnu psiholoģiski saudzīgāk atradināt no iemidzināšanas rokās

Foto no kulturologia.ru

Autore: Aija Rutka, Calis.lv

Miega rituāli bērniem ir dažādi. Vieni mierīgi iemieg paši, savā gultiņā, bet ar citiem iet grūtāk. Vecākiem bērni jāaijā, jādzied dziesmiņas, bet, kad šķiet, ka nu jau mazulis guļ un jāliek gultiņā, viņš atkal atver acis kā zaķis un viss var sākties no gala. Lūk, esam saņēmuši kādas mammas lūgumu pēc padoma, kā atradināt bērnu no iemidzināšanas rokās, jo bērniņš jau arī ir pasmags un mammai nogurst rokas. Atbildi sniedz psiholoģe Ilze Novikova.

“Kā psiholoģiski saudzīgāk atradināt meitiņu no iemidzināšanas rokās? Katru diendusu (atskaitot pastaigas ratos) meitiņa rokās jāšūpina uz bumbas vai staigājot. Esam mēģinājuši sēdēt blakus gultiņai, turēt roku, dziedāt, glāstīt, bet bērns neiemieg, tikai aktīvi priecājas par mūsu klātbūtni. Meitai ir savs miega lupatzaķēns, kuru murca pirkstiņos pirms miega, ir klusināts apgaismojums, ir miega rituāli (vanna un tēta roku masāža ar eļļiņu). Laikam pati esmu vainīga, uzreiz pēc dzimšanas jau meitiņu daudz nēsāju rokās aiz lielās laimes un mīlestības, bet nu meitai ir teju pieci mēneši un astoņi kilogrami. Gribētos, lai mazulis iemieg pats,” pēc padoma taujā mamma.

Atbild ģimenes psiholoģijas centra “Līna” psiholoģe Ilze Novikova:

“Paldies par jūsu jautājumu. Lasot to, saprotu, ka jūsu meitai ir pieci mēneši, un jūs vēlētos uzzināt, kā atradināt meitiņu no iemigšanas uz rokām.

Sākumā vēlējos teikt, ka jūs neesat ne pie kā vainīga, jo pirmajos mēnešos bērnam patiešām vajag sajust daudz ķermeņa kontaktu ar mammu, kas dod drošības sajūtu un nomierina mazuli. Vēlme būt tuvu klāt ir dabiska gan mammai, gan bērniņam. Aizmigšanai meitiņai vecāku tuvums būs svarīgs vēl vairākus gadus, tādēļ šobrīd no viņas gaidīt, ka viņa aizmigs viena pati, varētu būt nereāli. Īpaši pirmā dzīves gada laikā ir vairāki posmi, kad bērniņš pastiprināti prasa mammas klātbūtni un palīdzību iemigšanā.

Pašreiz dažādos literatūras avotos var sastapties ar dažādiem atšķirīgiem viedokļiem, par to, kad un kā radināt mazuli gulēt savā gultā. Tas var radīt apjukumu un vainas sajūtu vecākiem, kuru bērni vēl neaizmieg paši vai neguļ savā gultā. Attīstītajās valstīs vecāku gaidas par to, kādā vecumā bērniem būtu jāguļ atsevišķi no viņiem, ir ļoti augstas. Pētījumi rāda, ka uz jautājumu, kad vecāki sagaida, lai viņu bērns aizmigtu un gulētu viens pats, Vācijas un Amerikas vecāki atbild 4–6 mēnešos, kamēr vecāki Kostarikā runā par aptuveni sešiem gadiem. Savukārt uz jautājumu, kad viņi sagaida, ka bērns bez mošanās izgulēs visu nakti, pirmie min 4–5 mēnešus, kamēr otrie nosauc vidēji 3,5 gadus.

Gulētiešanā ir svarīgi sekot mazulītes signāliem. Ja viņa berzē actiņas, vairs nevēlas aktīvi spēlēties, žāvājas, vai kā citādi izrāda, ka vēlas gulēt, ar gulēt likšanu nevajadzētu kavēties. Šajos brīžos var piekāpties arī noteiktiem rituāliem (vannošana un citas aktivitātes). Ja šie brīži tiek palaisti garām, pēc tam aizmigt ir daudz grūtāk, jo bērns ir pārāk noguris, lai aizmigtu. Sekojot bērna signāliem, parasti diezgan drīz izstrādājas ritms, kurā mamma jau var prognozēt, kad būs nomoda laiks un kad un cik ilgs būs miedziņš.

1 komentārs

Pievienot komentāru