Ārstēšana, Citas slimības

Slimība bez taustāmiem pierādījumiem – veģetatīvā distonija. Tomēr – kā atpazīt un atveseļoties?

1. Analīzēs nekonstatēs

1no3
Foto - Shutterstock

Vai tev pavisam ikdienišķā situācijā pēkšņi ir uznākusi spiedoša sajūta sirds apvidū, sākušās sirdsklauves, galvassāpes, reiboņi, slikta dūša un izkaltusi mute? Tik spilgtas un nepārprotami draudīgas izjūtas, ka šķiet – tūlīt gals klāt vai aizbrauks jumts. Tu esi apskraidījis dažādus dakterus un veicis lērumu analīžu, bet ārsts vienīgi pasaka – mīļo cilvēk, jūs esat pilnīgi vesels! Iespējams, vainojama veģetatīvā distonija – modernā, steidzīgā dzīvesveida blakusparādība, kas kļuvusi par uzmācīgu un nevēlamu pavadoni pārlieku daudziem jauniem, darbspējīgiem cilvēkiem.

Veģetatīvās distonijas ārstēšanas pamatā ir darbs ar sevi, sākot ar problēmas atzīšanu un gatavību palūkoties uz savu dzīvi no malas, lai pēc tam to mainītu.

“Veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīvā disfunkcija ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, ko organiski un medicīniski nevar izskaidrot,” saka Medicīnas sabiedrības ARS terapeite Lāsma Četverga. “Veģetatīvās distonijas lēkmes laikā pacients jūt fiziskām un organiskām saslimšanām raksturīgus simptomus, bet ārsts, apskatot cilvēku, problēmas nekonstatē. Arī dažādi izmeklējumi tās neapstiprina, līdz ar to tiek uzskatīts, ka sūdzībām nav fiziska pamata. Taču, pirms konstatē veģetatīvās distonijas diagnozi, ārstiem tik tiešām jābūt pārliecinātiem, ka pacientam nav citu saslimšanu.”

 

Veģetatīvās nervu sistēmas divējādā daba

Daktere Lāsma Četverga uzsver – vesela cilvēka organisms, kas ir integrāla sistēma, darbojas saskaņoti. Visu darbību regulē vairāki mehānismi, tostarp nervu sistēma. Tā nodrošina sakarus starp orgāniem un to sistēmām, saskaņo to darbību, panāk organisma atbildes reakciju uz ārējās vides kairinājumu, reaģē uz pārmaiņām cilvēka iekšējā vidē, kā arī panāk organisma veiksmīgu mijiedarbību ar apkārtējo vidi.

Nervu sistēma sastāv no vairākām daļām, arī no veģetatīvās jeb autonomās nervu sistēmas, kas regulē ķermeņa funkcijas un iekšējo orgānu, piemēram, plaušu, sirds, gremošanas trakta, darbību, kā arī elpošanas biežumu, gremošanas sulu izdali, urīna izvadi.

Veģetatīvā nervu sistēma darbojas neatkarīgi no mūsu apzinātas, gribas un vēlēšanās. Tā sastāv no simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas, kas viena otru papildina.

“Simpātiskā nervu sistēma sagatavo organismu aktīvai darbībai – uzbrukumam, aizstāvībai – un attiecīgi reaģē situācijās, kad ir bailes, kad esam gatavi aizsargāties, kad saspringst muskuļi,” paskaidro terapeite. “Kad pieslēdzas simpātiskā nervu sistēma, var paātrināties sirdsdarbība, saspringt muskulatūra, ieplesties acu zīlītes, paātrināties vielmaiņas procesi, kas savukārt ietekmē termoregulācijas procesus, proti, paaugstinās temperatūra. Var samazināties gremošanas sulu izdale, paātrināties elpošana.

Simpātiskā nervu sistēma darbojas pastiprināti arī tad, ja cilvēks jūt trauksmi. Dienu ritumā mēs piedzīvojam dažādas emocijas. Tās palīdz veģetatīvajai nervu sistēmai pielāgot organisma procesus mūsu vajadzībām jeb konkrētajai situācijai. Ja, piemēram, pārņem bailes, jo kāds uzbrūk ar nazi vai arī ja ir stresa situācija darbā, simpātiskā nervu sistēma aktivizējas un palīdz pārvarēt negaidīto situāciju, atbilstīgi reaģējot.

Savukārt parasimpātiskā nervu sistēma sagatavo organismu mieram un atpūtai: palēninās sirdsdarbība, elpošana, pastiprinās gremošanas sulu izdale, atslābst muskulatūra. Vienkāršāk sakot, cilvēks kļūst mierīgāks. Parasimpātiskā nervu sistēma palīdz mums atslābināties, piemēram, kad baudām garšīgu maltīti vai klausāmies jauku mūziku.”

 

Par daudz stresa

Medicīnā jēdziens distonija šajā gadījumā nozīmē organisma nepareizu darbošanos jeb disfunkciju.

“Emocijas ietekmē mūsu dzīvi. Reizumis nonākam situācijā, kad stresa ir ļoti daudz un organisms ar to netiek galā. Veģetatīvās nervu sistēmas simpātiskā daļa atrodas it kā pussaspringumā, zemajā startā. Tad var sākt izpausties veģetatīvā distonija. Cilvēks jūt trauksmi, paātrinātu sirdsdarbību, elpas trūkumu, sāpes krūtīs. Var būt aizcietējumi, vēdera burkšķēšana un uzpūšanās, urīna izvades traucējumi, paaugstināties temperatūra. Ja ar šādām sūdzībām vēršas pie ģimenes ārsta, dakterim jāmēģina noskaidrot īsto iemeslu, kāpēc tas viss sācies. Turklāt jāņem vērā, ka šādi simptomi raksturīgi daudzām nopietnām saslimšanām,” veģetatīvās distonijas viltības atklāj Lāsma Četverga.

  1. Analīzēs nekonstatēs
  2. Jaunā laikmeta kaite
  3. Veģetatīvās distonijas izpausmes lēkmes brīdī

10 Komentāri

  1. Veģetatīvā distonija ir nevis diagnoze, bet gan atsevišķu psihoterepeitu un dažu amorālu ārstu biznesa projekts. Ja organisms netiek galā ar stresu, tad vajag nevis to sačakarēt ar antidepresantiem, bet gan ieteikt novērst tā cēloni – mazkustīgu dzīvesveidu. Tepat rakstā skaidri un gaiši pateikts, ka veģetatīvās nervu sistēmas simpātiskais atzars gatavo organismu aktīvai darbībai. Tas tad arī jādara, lai noģenerētu trauksmi un stresu. Tad arī dabiski palielināsies serotonīna līmenis un mazināsies kortizola līmenis. Nevis ar antidepresantiem iejaukties jau tā no līdzsvara izvestajai nervu sistēmai, padarot cilvēku atkarīgu no amorālā “speciālista” izrakstītajām receptēm. Cilvēkam no Dabas paredzēts daudz aktīvi kustēties, lai integrālā sistēma būtu līdzsvarā. Tā vietā, lai godīgi to cilvēkam pateiktu, šie amorālie kārtējās mūsdienu pseidoreliģijas adepti publicē vienu rakstu pēc otra, reklamējot savus pakalpojumus antidepresantu izrakstīšanā.

  2. par to lielo kustēšanos diezin vai būs tiesa. Ir daudzi sportisti un fizkultūrieši, kuri sirgst ar šo ligu. Viņiem tad to kustību tā kā nebūtu par maz. Cēlonis būs citur un tajā jomā, ar ko “zinātniskā” medicīna vispār nenodarbojas

  3. Kādreiz tādus par simulantiem sauca un dzina uz darbu. Tgad – slimi, kaut patiesībā tā slimība ir izdomāta, bet dažs labs tā iejūtas savā slimnieka lomā, ka sāk ciest no tiesas…

  4. Kuram ar to nav jāmokas,tas var gudri spriedelēt.Esmu gatava darīt jebko,lai tikai tas beigtos un varētu mierīgi strādāt.Tikai ne vairs divos darbos…

  5. Ja Tevi nav piemeklējusi šī “neslimība”, tad tu neesi spējīgs spriest vai tā ir vai nav slimība. Ja Tevi ik dienas nemocīs panikas lēkmes un neizskaidrojami simptomi, Tu nevari zināt kā tas ir. Es būtu pārlaimīga ja tas ar mani reiz beigtos! Šobrīd man ļoti palīdz netradicionālā terapija. Depresanti man nepalīdzēja nekā. un nekādas tējas u.c. drogas arī ne. Vienīgi sarunas un darbs ar sevi ko man māca terapijā. Ja kādu vēl nomoka šīs necešamās izjūtas varu ieteikt griezties pēc padoma pie Baibas Arājas – viņai ir citāda pieeja veģetatīvajiem distoniķiem. Katrā ziņā nesaka tos kaitinošos vādrus “saņmies”. Ko var saņemties, ja Tu juties kā riepa bez gaisa.

  6. Mana ģimenes ārste man uzstādīja to,jo analīzes normālas.Aizsūtīja pie kardiologa un neirologa.Simptomi tādi,ka bezspēks,nogurums,vājums,viss noriebies,viss apnicis,viss grūti,viss slikti.Sirdsdarbība uzrādījās palēlināta.Neirologs aizsūtīja uz magnētisko rezonansi galvai.Kardiologs izrakstīja riboksīns un valocordin.Tgd esmu rindā uz MR.”Ģimene to tik kladzina kā savu saņemies savācies un atkal saņemies.Absurds,ko tur saņemties,applausus ,vai?šaussmīĪĪgi grūti,to jau viņinesaprot,tāpat kā pārēdušies izsalkušo,kā muļķītis profesoru un akadēmiķi,kā veselais slimo un tā joprojām.Paldies par uzmanību

  7. Nav nekāda jaunā laikmeta kaite tā ir bijusi visu laiku, tikai agrāk to sauca par nervu sabrukumu, kam nekad neviens nepievērsa uzmanību, tāpat kā depresiju uzskata par slinkumu un pats cilvēks netiek galā jo tiek nicināts nevis ārstēts?…

  8. Kaa man apnicis tas ” modernais” vaardins…..trauksme! Staasti dakteim ko gribi…atbilde, trauksme, vajag “nonemt”! Man bija iekaisis seezu nervs, Riigaa, Stradinu slimniicas neirologe….teica, ka tas man naak no GALVAS! Klausoties vinas mulkiibaas taa saapeeja dupsis, ka asaras bira kaa pupas!

Pievienot komentāru