Ārstēšana, Citas slimības

Kā diabēta gadījumā nosargāt kājas. 6 nē diabēta slimniekam

1. Piemēroti apavi un zeķes

1no4
Foto - Shutterstock

Cukura diabēts nodara ne tikai vispārēju kaitējumu, bet arī bojā pēdas, tāpēc tās jāuzmana īpaši rūpīgi. Pat no sīka ievainojuma var rasties bīstamas komplikācijas. Kā izvairīties no nepatikšanām, kas ļaunākajā variantā var beigties ar kājas amputāciju?

Otrā tipa cukura diabēts ir ļoti viltīgs un gadiem ilgi var noritēt slēpti. Reizēm vispirms atklāj pārmaiņas pēdās un tikai pēc tam, veicot asinsanalīzes, pašu slimību.

Bojājumi rodas pakāpeniski. Paaugstināts cukura līmenis sabiezina asinis, tāpēc pasliktinās asinsrite, audi nesaņem skābekli un barības vielas. Nagi sabiezē, ir dzeltenīgi, āda kļūst sausa, deformējas kauli. Vājās imunitātes dēļ bieži pievienojas sēnīšu infekcija, ko uzveikt ir grūtāk nekā veselam cilvēkam. Augsts cukura līmenis asinīs apgrūtina brūču dzīšanu. Pēc statistikas datiem, 75% slimnieku attīstās neiropātija – pilnīgs vai daļējs jušanas zudums.

Diabēta slimniekam pats galvenais ir rūpēties par normālu cukura līmeni asinīs, kaut gan tas ne vienmēr pilnībā pasargā pēdas no nevēlamām pārmaiņām.

Šādiem slimniekiem bieži ir liekais svars, no kura cieš pēdas. Lai tās sargātu, ieteicams valkāt gaisa caurlaidīgus dabiska materiāla apavus. Tiem jābūt ērtiem, lai neveidotos noberzumi, tulznas, ādas sabiezējumi un varžacis.

Apavus vislabāk iegādāties vakarpusē, kad kājas pa dienu sagurušas. Vēlams lūgt, lai kāds no tuviniekiem pirms tam apzīmē pēdu uz papīra, tad izgriezt to un doties uz veikalu. Ieliekot uzzīmēto pēdiņu apavos, tā nedrīkst būt salocīta. Ja tā notiek, apavi nav piemēroti.

Katrai nodarbei vajadzīgi savi apavi: staigājot pa ielu – vieni, sporta aktivitātēm un pārgājieniem – citi, mājām – vēl citi. Visu darba dienu pavadot stāvus, nevajadzētu vilkt iešļūcenes, jo, tām sitoties pret papēdi, veidosies plaisas. Tāpat vēlams staigāt slēgtos apavos, jo jušanas traucējumu dēļ var nepamanīt gūtu traumu. Apaviem vajadzētu būt ar platiem purngaliem un 2–5 cm aug­stiem papēžiem, lai neradītu papildu slodzi mugurkaulam un pēdām.

Ja ir plakanā pēda vai cita deformācija, no ādas sabiezējumiem var izvairīties, nēsājot ortopēdiskās zolītes vai dažkārt pēc speciālista ieteikuma valkājot ortopēdiskos apavus.

Katru reizi pirms apavu uzvilkšanas der tos rūpīgi iztaustīt no iekšpuses, lai pārliecinātos, vai tajos nav kas iekritis. Neiropātijas gadījumā gruzīti nejūtot, var savainot ādu.

Diabēta slimniekiem jāizvēlas piemērota izmēra zeķes no dabiskām šķiedrām (kokvilnas, vilnas vai zīda), bez vīlēm un gumijām, kas apgrūtina asinsriti, jo zem nospieduma drīz vien var izveidoties jēlums.

  1. Piemēroti apavi un zeķes
  2. Pēdu aprūpe mājās
  3. Ar pašu spēkiem par maz
  4. 6 nē diabēta slimniekam

Pievienot komentāru