Personība, Psiholoģija

“Dažreiz gribas kā vientuļam vilkam kaukt.” Saruna ar leģendāro latviešu virtuves zinātāju Masiļūni

1. Ilgā mūža noslēpumi

1no3
Foto - Karīna Miezāja

Gandrīz katrās mājās ir vismaz viena Ņinas Masiļūnes pavārgrāmata. Arī kulināres autordarbu – saldo desu ar drupinātiem cepumiem un kakao – nebūs baudījis tikai retais. Par ieguldījumu latviešu virtuves popularizēšanā viņai savulaik piešķirts Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums un Kultūrkapitāla fonda stipendija.

Ņiprā kundze Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīs viena. Dēls Raimonds un skolas laika draudzenes ir aizsaulē, vedekla un mazmeita daudz strādā un apciemo pāris reižu mēnesī, bet sociālā darbiniece ierodas divas reizes nedēļā. Ņ. Masiļūne negaužas, tomēr atzīst, ka dažreiz jūtas tā, ka jākauc kā vientuļam vilkam mežā. Gribētos pielikt galvu pie kāda pleca, lai kāds apskauj un pažēlo.

Ilgai dzīvei, tāpat kā mājai, ir jābūt kārtīgam fundamentam, uzskata Ņ. Masiļūne.

Viņas ģimene dzīvoja Rēzeknē, mājās runāja latgaliski. Pirmais dzīves princips jeb ķieģelītis, kad vēl nepratusi runāt, bijis māmiņas pirms gulētiešanas mācītais “aci Dīviņam”.

Katoļu pamatskolā bērni iekārtojuši albumus, kuros rakstījuši teicienus un dzejoļus. Skolotāja Krakope uzrakstījusi tā: nerunā par sevi ne labu, ne sliktu. Stāstīsi labu – ļaudis neticēs. Runāsi sliktu – viņi pateiks vēl vairāk ļauna, nekā tu teici. Tas bijis otrs ķieģelītis.

Ņinas tēva kantorī par apkopēju strādājusi sieviete, kas meitenei daudz stāstījusi par svēto Terēzi un reliģiju, kas noderējis kā trešais dzīves princips.

Visu mūžu viņa atceras arī mātes mācību, ka ubagu nevar laist prom no mājām bez maizītes. Reiz, kad mazā Ņina bijusi virtuvē viena pati, ienācis kāds lūdzējs, kuru viņa neesot pabarojusi. Mamma pēc tam mudinājusi sataisīt ēdamo un doties viņam pakaļ.

“Atceros kādu pasaku par to, ka tēvs ar māti pavada dēlu karā, dziedot un lustējoties. Mums apkārt klīst ļaunie gari. Viņiem tikai vajag redzēt, ka vaidi un žēlojies, tad viņi ļaunumu padara vēl lielāku. Turpretī prieks ir kā cietoksnis, kas neļauj tikt tev klāt,” stāsta Ņina.

Pagrieziena punkts viņas dzīvē bijušas mācības Jaunaglonas sieviešu ģimnāzijā, kur viņu iedvesmojusi saskarsme ar mūķenēm un palicis prātā uzraksts virs lūgšanu kapelas: “Ieej visa, paliec viena, izej cita!” Tad viņa sapratusi, ka visu mūžu būs kopā ar Dievu, tāpēc ne ko kā nav jābaidās.

  1. Ilgā mūža noslēpumi
  2. Anekdotes uz operāciju galda
  3. Kursi summējas pavārgrāmatās

5 Komentāri

  1. Nu un, maz vientuļu cilvēku, kuriem tik vien ir to iespēju, kā ar Dievu runāt ? Tukšs, stulbs, pat aizskarošs, uzrakstīts 5. klases skolēna līmenī, tā arī neko nepasakot, un ne uz ko neaicinot !!! KAUNS !!!!

  2. Kas vainas virsrakstam, ja rakta varonei tādas sajūtas? Žēl, ka mūža nogale tā jāpavada. Labas grāmatas bija, labas receptes, diemžēl man vairs nav saglabājušās viņas grāmatas.

Pievienot komentāru