Atkarības, Psiholoģija

Pieaugušie alkoholiķu bērni: 12 sekas, ar kurām jārēķinās pašam un ģimenei

Foto - Shutterstock

Es nesen nejauši piedalījos sarunā, kurā kārtējo reizi tika apspriesta alkoholiķu bērnu tēma. Cilvēki lauzīja prātus, kāpēc galu galā nevar vienkārši “paņemt sevi rokās un visu izlabot”. Vai tad tiešām nav saprotams, ka tu atkal esi precējusies ar alkoholiķi vai kaut kādu nelāgu cilvēku, kurš atkārto to situāciju, kādu piedzīvoji bērnībā.

Protams, padoms “paņemt sevi rokās un kaut ko izdarīt” visiem “ļoti palīdz”. Tas ir lieliski, ja zini, kur ir rokas, kur paņemt un ko izdarīt. Bet, lūk, āķis ir tur, ka alkoholiķu bērni saņem visai specifiskas zināšanas par apkārtējo pasauli. Viņiem bieži vien vispār nav sapratnes par to, ka var dzīvot arī citādāk.

Te nu vietā smalkais Dženetes Voitičas novērojums grāmatā, kas veltīta no alkohola atkarīgo bērniem, – ka alkoholiķis ģimenē ir kā “dinozaurs viesistabā”. Dzīvnieki ir kustīgi un apgriež vai kājām gaisā visu māju, mājinieki, kā nu vien var, aizsmērē plaisas un stiprina sienas. Iekšā normāli dzīvot nevar, bet izejas arī nav. Nākas būt pastāvīgā gatavībā, lai dinozaurs tevi neaizķertu ar asti vai tu neuzkāptu tam uz kājas.

Bieži vien alkoholiķis ir ģimenes milzu noslēpums. Un ne tik daudz apkārtējiem, jo viņi kaut kā zina par dinozauru šajās mājās, bet – pašai ģimenei! Tas notiek trīs iemeslu dēļ:

  1. Pats alkoholiķis noliedz atkarību no alkohola (viņaprāt, viņš taču vienmēr var “atmest”).
  2. Alkoholiķa partneris tāpat noliedz atkarību, vai arī “ārstē” atkarīgo un glābj viņu (ir līdzatkarīgais), faktiski radot “normālas ģimenes fasādi”.
  3. Bērnam nākas neizrādīt savas jūtas par notiekošo un nerunāt ne ar vienu par to, kas viņu biedē ģimenē. Ja viņš par to runās, par viņu domās, ka viņš nemīl ne māti, ne tēvu, un tātad viņš būs vecāku nemīlēts.

Alkoholiķa bērns bieži vien agri kļūst pats sev par vecāku un sāk par sevi rūpēties jau agrīnā vecumā. Vecākiem nav gana laika, ko veltīt viņam. Ja abi vecāki dzer, tad viņi ir aizņemti ar alkoholu, ja tie ir atkarīgais un līdzatkarīgais, viņiem arī ir sava spēle, kurā bērns var būt manipulāciju līdzeklis vai instruments. Vecāki var pat nemanīt bērna personību.

Bērni no alkoholiķu ģimenēm bieži vien paši sāk agri dzert. Un tā nav tikai ģenētikas ietekme. Alkohols var kalpot kā instruments, kurš palīdz kļūt vecāku pasaulē redzamākam. Viņš var sēdēt ar viņiem pie galda, izjust tās pašas sajūtas, ko vecāki, it kā savienoties ar viņiem. Viņš tāpat var kļūt par vēl vienu atkarīgo un viņa noskaņojums un rīcība kļūs svarīgi līdzatkarīgajai mātei vai tēvam.

4 Komentāri

  1. Nav taisnība, praktiski nekas no rakstītā. Abi ar brāli esam izveidojuši normālas ģimenes, alkoholu praktiski nelietojam, vardarbības nav. Abi esam veiksmīgi darbā. Vienīgais, kas ir taisnība – nemāku svinēt svētkus. Bet neteikšu, ka tas man traucētu.

  2. Pievienojos, ka salikts vienā putrā alkoholisms ar vardarbību. Ne jau visi alkoholiķi ir vardarbīgi (it īpaši, ja tās ir sievietes) un alkoholismu ne vienmēr pavada skaļi ģimenes strīdi. Bet ir lietas, ko sevī redzu. Piemēram, šis “Viņi nezina, ko darīt ar ģimeni brīvajā laikā, kā izrādīt jūtas un empātiju.” un šis “viņiem diezgan grūti bijis dzīvot vienaudžu vidū. Vienmēr varēja notikt kaut kas apkaunojošs”. Šī sajūta mani joprojām nepamet, kauns par to, ka mana māte ir alkoholiķe. Lai gan viņa ir tā saucamā inteliģentā – dzer lielākoties pa kluso un līdz apkaunojošām stadijām nenonāk. Bet man ir ļoti žēl, ka es reāli nemaz nezinu, kāda ir mana māte bez alkohola ietekmes, droši no tā arī izrietošās jūtu un intimitātes problēmas, jo kā gan lai cilvēks iemācās no sirds izrādīt jūtas, ja vienmēr dzīvo tādā kā neīstā pasaulē.

Pievienot komentāru