Dzīvesveids, Miegs

Parasti un maz zināmi miegainības iemesli. Pietiks ar dzīvesveida maiņu vai jāārstējas?

Foto - Shutterstock

Mūsdienu spraigajā, aizņemtajā dzīves ritmā miegainībai īsti nav vietas. Lai justos izgulējies, kvalitatīvam miegam jāatvēl pietiekami daudz laika – to prasa fizioloģija. Bet ar ko izskaidrojama miegainība dienā, ja nakts pavadīta saldā un netraucētā dusā? Varbūt aiz šā simptoma slēpjas kaut kas nopietnāks?

 

Jāguļ pietiekami ilgi

“Miegainība ir mūsdienu ātrā dzīves ritma problēma. Šāds simptoms novērojams daudzās situācijās. Būtiskākie iemesli, kas skar lielāko daļu populācijas, ir nepietiekami ilgs vai slikts miegs. Ja cilvēks neguļ nepieciešamās 7–8 stundas un miegs nav pilnvērtīgs, dienas laikā viņš parasti ir miegains,” stāsta miega speciālists Jānis Labucis. “Ja miega bads vērojams vairākas dienas, nedēļas, mēnešus pēc kārtas, neizbēgama būs miegainība, nogurums dienā, kā arī personības pārmaiņas.”

Nepietiekams miega ilgums ir režīma pārkāpums. Būtu jāguļ tik ilgi, lai pamostoties justos izgulējies un mundrs. Katram svarīgi ir noskaidrot sev nepieciešamo miega ilgumu. Miegam jābūt nepārtrauktam, pietiekami dziļam, un jānovērš traucējošie faktori. “Ja pacients ierodas ar sūdzībām par miegainību, vērtējam viņa miega higiēnu. Varbūt ir kāds sīkums, kas miega kvalitātei traucē,” pieļauj speciālists.

 

Miega higiēnas nosacījumi

  • Guļamistabai jābūt vēsai un tumšai.
  • Jāizvairās no snauduļošanas dienas laikā.
  • Jāizvairās no stimulatoru – kofeīna, nikotīna, alkohola – lietošanas pirms miega.
  • Jāveic regulāras fiziskās aktivitātes.
  • Jāizvairās no lielām ēdiena porcijām, asiem, trekniem ēdieniem pirms gulētiešanas.
  • Gultā nevajag lietot telefonu, datoru un citas ierīces, lasīt un skatīties televizoru.
  • Jāiet gulēt un jāmostas konkrētā laikā.

 

Medikamenti un alkohols

“Miegainību var izraisīt arī medikamentu lietošana. Nomierinošie līdzekļi – miega zāles, antidepresanti – to var ietekmēt tiešā veidā, bet zāles, ar kurām ārstē citas saslimšanas, – sekundāri.

Ja ikdienā lieto psihostimulatorus, dzer kafiju un pēkšņi izdomā, ka to vairs nevēlas darīt, radīsies atsitiena efekts un miegainība kļūs izteiktāka. Ja pēkšņi atsakās no miega zālēm, visticamāk, būs grūti iemigt, miegs būs nekvalitatīvs un dienas laikā piemeklēs miegainība,” medikamentu ietekmi raksturo Jānis Labucis.

Jāaizdomājas arī par alkohola lietošanu. “Sabiedrībā pastāv uzskats, ka malks alkohola palīdzēs iemigt. Alkohols patiesi uzlabo iemigšanu, tomēr ir pierādīts, ka tas pasliktina miega kvalitāti. Miegs ir virspusējs un saraustīts, tāpēc no rīta cilvēks nav kārtīgi izgulējies.”

 

Elpošanas traucējumi

Miega slimību centrs pamatā nodarbojas ar elpošanas traucējumu diagnostiku.

“Obstruktīvā miega apnoja ir viens no biežāk sastopamajiem pārmērīgas miegainības iemesliem. Klīniski nozīmīgi elpošanas traucējumi naktī novērojami 2–4% populācijas jeb četriem cilvēkiem no 100,” statistiku iezīmē speciālists.

“Miega apnoju izraisa deguna, mutes dobuma elpceļu sašaurinājums. Dienā cilvēks var elpot normāli, bet naktī apguļoties un atslābstot elpceļi kļūst sevišķi šauri. Līdz ar to paātrinās gaisa plūsma, samazinās skābekļa daudzums asinīs, sākas krākšana, elpceļi uz brīdi aizkrīt ciet. Kad ar skaļu krācienu atsāk elpot, tā ir mikropamošanās epizode, kas izjauc miega kvalitāti. Tas ir tāpat, kā nakts laikā kāds ik pēc pāris minūtēm iebakstītu sānos. Pacienti pamošanās epizodes parasti neatceras, tāpēc nemaz nenojauš, ka viņiem ir miega apnoja.”

 

Traucējumu bīstamība

“Miega apnojas traucējums septiņas reizes palielina ceļu satiksmes negadījumu iespējamību. Cilvēks ir tik noguris, ka spēj aizmigt pie automašīnas stūres un pēc tam to neatminas. Negadījumi var rasties arī darbā, it īpaši, strādājot ar sarežģītu tehniku. Traucējumu sekas ir hroniska neizgulēšanās, nepietiekami uzņemts skābekļa daudzums, pārlieku augsta simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte naktī, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēta attīstība, metabolais sindroms, aptaukošanās,” uzskaita miega speciālists.

“Miega apnojas cēlonis var būt anatomiskas pārmaiņas augšējos elpceļos, kas nereti ir ģenētiski pārmantotas. Augšējos elpceļus sašaurina arī liekais svars. Ja cilvēkam nav enerģijas, viņš parasti apēd vai iedzer kaut ko saldu. Cukurs ir ļoti daudzos produktos. Naktī, kad asinīs ir nepietiekams skābekļa daudzums, skābie produkti netiek pietiekami atindēti.”

 

Ārstē ar spiedienu

Miega apnoja ir viens no biežākajiem un bīstamākajiem miegainības iemesliem, bet to iespējams ārstēt un novērst.

Šo diagnozi var konstatēt, mājas apstākļos veicot miega diagnostiku ar īpašu aparātu. Pēc tam atkarībā no elpošanas traucējumu smaguma piemēro ārstēšanu. Elpošanas traucējumus ārstē ar pozitīva spiediena terapiju augšējos elpceļos. Uz deguna uzliek speciālu aparātu, masku, kas pūš gaisu, atspiež vaļā mīkstos audus, elpceļus un neļauj tiem aizkrist. Terapija vērsta uz to, lai elpceļi visu laiku būtu atbrīvoti. Smagu elpošanas traucējumu gadījumā šis aparāts jālieto katru nakti. Dažkārt traucējumus var novērst, veicot operāciju. Pacientiem ar izteikti palielinātu lieko svaru operācija gan nelīdzēs.

 

Kad jāmeklē palīdzība

“Mūsdienu sabiedrība guļ nepietiekami, un pacienti nereti jau pieraduši pie miegainības. Tomēr diennakts laikā miega stundas jānodrošina – to prasa mūsu fizioloģija. Vispareizāk to darīt naktī bez apkārtējiem traucējumiem.

Ja guļam septiņas stundas, miegs ir nepārtraukts, nav novērojami traucējumi, bet miegainība saglabājas, tas ir viens no iemesliem, lai apmeklētu miega speciālistu,” rekomendē Jānis Labucis.

 

Katram vajadzētu sev uzdot trīs jautājumus, lai pārliecinātos par obstruktīvās miega apnojas neesamību.

1. Vai skaļi krācu un traucēju apkārtējiem gulēt?

2. Vai blakusgulētājs novēro, ka man nakts laikā apstājas elpa (5–10 sekundes)?

3. Vai dienas laikā esmu miegains, gribas iesnausties?

 

“Miega apnojas pacientiem no rīta var sāpēt galva, viņi ir viegli aizkaitināmi, neizgulējušies. Ilgstoši neizguļoties, var mainīties personība – cilvēks grib atpūsties un justies netraucēts,” stāsta speciālists.

“Vizītē pie ārsta cilvēku iztaujā sīkāk, novērtē elpošanas traucējumu risku, iesaka veikt diagnostiku, miega poligrāfiju, un jau nākamajā rītā var lemt par ārstēšanas taktiku.”

Miega slimību centra mājaslapā www.miegacentrs.lv iespējams veikt miega apnojas bezmaksas testu. Atbildot uz vienkāršiem jautājumiem, telefonā saņem ziņu par tās risku.

1 komentārs

  1. Ikdienā šķietami maznozīmīgi simptomi, piemēram, nogurums, nomākts garastāvoklis, pazeminātas darba spējas, trauksmes stāvoklis, svīšana, roku drebēšana un raudulība var liecināt par nopietnām saslimšanām. Tādēļ ir svarīgi jau savlaicīgi vērsties pie speciālistiem, lai noskaidrotu sūdzību iemeslus un tos novērstu.
    Latvijas Jūras medicīnas centrs ir izveidojis īpašu “Stresa līdzsvara” programmu, kas 2-3 stundu laikā ļaus iegūt pilnvērtīgu ainu par savu veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā saņemt konsultācijas turpmākai veselības uzlabošanai.
    Programmas ietvaros tiek veikta doplerogrāfija galvas un kakla asinsvadiem, ehokardiogramma, elektrokardiogramma, veloergometrija, pulsa viļņa ātruma mērīšana, vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfija un pilna asins aina. Tāpat tiek nodrošināta oftalmologa, neiropatologa, ginekologa vai urologa un internista konsultācija.
    Esiet veseli!

Pievienot komentāru