Bērni, Veselība

Katra acs uz citu pusi: kā var palīdzēt šķielēšanas gadījumā

Foto - Shutterstock
Uzziņai:

• Šķielēšanas operāciju izdara muskuļiem, kas piestiprināti acs ābola ārējai daļai. Tās uzdevums ir izveidot tādu kustību mehānismu, lai abas acis darbotos kopā. Operācija notiek vispārējā anestēzijā. Pacientam tā nav pārāk smaga, tomēr reizēm norit vairākos posmos. Slimnīcā jāpavada divas dienas.

• Valsts apmaksātas šķielēšanu koriģējošas operācijas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem rindas kārtībā veic Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikā.

Daudzi pieauguši cilvēki ir pārsteigti par šķielēšanu, jo līdz šim domājuši, ka tāda vaina mēdz būt tikai bērniem. Kāpēc katra acs sāk skatīties uz citu pusi? Vai šo defektu var novērst jebkurā vecumā?

Šķielēšana mēdz būt iedzimta vai iegūta dzīves laikā. Kaut gan izskatās, ka citā virzienā aizslīdējusi tikai viena acs, parasti iesaistīta ir arī otra. Bērniem vairāk raksturīga šķielēšana uz iekšpusi, bet pieaugušajiem – uz ārpusi, taču šķielēt var arī uz augšu un leju, slīpi, tālumā, tuvumā un vēl citādi.

– Šķielēšanas gadījumā pietrūkst tā sauktās stereoredzes jeb abu acu kopredzes. Cilvēki, kuri šķielē kopš bērnības, pie tā ir pieraduši, taču viņiem var būt grūti uztvert telpu un veikt smalkus darbus, piemēram, ievērt diegu adatā. Stereoredzes trūkums liedz strādāt par pulksteņmeistaru, mikroķirurgu vai citās profesijās, kur nepieciešama laba attāluma izjūta, – atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikas vadītāja, straboloģe jeb šķielēšanas speciāliste Sandra Valeiņa.

Abas acis nedarbojas saskaņoti, tāpēc šķielēšanai nereti pievienojas dubultošanās, kad divkāršojas objektu aprises. Taču pieaugušajiem, kuriem šķielēšana ir iedzimta vai parādījusies jau agrā bērnībā, tā nav raksturīga.

Slēpta pārvēršas redzamā

Iemesli, kāpēc viena acs aizslīd un skatās citā virzienā, var būt ļoti dažādi. Visbiežāk kāda acs muskuļa darbība jau bērnībā bijusi daļēji traucēta, taču šķielēšana vēl nav bijusi redzama. Slēptas šķielēšanas gadījumā reizēm nav manāmas pilnīgi nekādas pārmaiņas, bet ārsts to var izprovocēt, veicot speciālus testus. Daļēji dekompensēta slēptā šķielēšana mēdz redzami izpausties stresa un noguruma situācijās, saslimstot, aizdomājoties vai skatoties tālumā. Taču gadu gaitā muskuļu kompensācijas spēja pakāpeniski pavājinās, un tad slēptā šķielēšana kļūst pamanāma.

Paralītiska šķielēšana, dubultošanās un kopredzes trūkums uz laiku mēdz rasties pēc galvas traumām. Tad vismaz gadu jāgaida, vai defekts nepāries pats no sevis. Lai pro­blēmu mazinātu, šajā laikā iespējams veikt speciālus vingrinājumus vai botulīna toksīna injekcijas, taču operācija nav pieļaujama.

Pievienot komentāru