Grūtniecība un dzemdības, Sekss

Medicīniskā, nevis mākslīgā apaugļošana: mīti un fakti

Foto  - Shutterstock.com

Medicīniskā apaugļošana ir droša un atzīta metode, kas palīdz tūkstošiem pāru kļūt par vecākiem. Taču sabiedrības izpratne par šo jautājumu atšķiras – informācijas telpā joprojām pastāv daudz mītu un aizspriedumu. Kādi tie ir? Uz portāla Veselam.lv jautājumiem par medicīnisko apaugļošanu atbildēja Neauglības ārstēšanas kampaņas ginekoloģe – reproduktoloģe, Klīnikas EGV direktore dr. Zane Vītiņa.

Medicīnisko apaugļošanu bieži vien sauc par mākslīgo apaugļošanu. Kāpēc ir svarīgi izmantot tieši pirmo jēdzienu?

„Ir aplami saukt medicīnisko apaugļošanu par mākslīgo, jo tajā nav nekā mākslīgā,” stāsta Z. Vītiņa. Jēdziens „mākslīgā apaugļošana” tika kļūdaini ieviests latviešu, krievu, un, iespējams, vēl dažās valodās. Anglijā, ko var uzskatīt par valsti, kas pirmā veiksmīgi realizēja šo metodi, tai tika piešķirts nosaukums assisted reproduction techniques jeb medicīniski asistētās reprodukcijas palīgtehnoloģijas. „Vārds „mākslīgs” emocionāli atgrūž un veido priekšstatu, ka tādā veidā ieņemts bērns ir nedabisks. Taču tā nebūt nav. Grūtniecībā vienīgā atšķirībā ir tajā, ka vecāku šūnas satiekas nevis ķermenī, bet ārpus tā,” – atzīst ginekoloģe.

„Ieņemt bērnu „dabīgi” vai „mākslīgi” – tāda izvēle nemaz nepastāv, jo medicīniskā apaugļošana ir ārstēšanas metode, ko nozīmē ārsts. To piedāvā neauglības ārstēšanai, nevis kā alternatīvu bērna ieņemšanai. Sieviete nemaz nevar izvēlēties to pati – to iesaka ārsts, rūpīgi izvērtējot visas indikācijas,” stāsta dr. Vītiņa. Izmantojot vārdu „mākslīgs” kā jēdzienu, kas sevī nes negatīvu nozīmi, ir grūti noskaņoties veiksmīgam procedūras iznākumam. Tāpēc, lai rādītu sievietei emocionālā komforta izjūtu, kas ir būtisks faktors neauglības ārstēšanā, vēlams izvairīties no šī jēdziena.

„Par laimi, cilvēki sāk vairāk izprast un pieņemt šo metodi, tajā skaitā arī Latvijā. Jau trešo gadu notiek Neauglības ārstēšanas kampaņa, kuras ietvaros cilvēki labprāt ziedo naudu tiem, kas nespēj saviem spēkiem tikt pie bērna,” stāsta dr. Vītiņa.

Kādas grūtības jāpiedzīvo sievietei, kurai indicēta medicīniskā apaugļošana?

Ir virkne mītu par to, ka medicīniskā apaugļošana ir sāpīga un sarežģīta metode. „Procedūra, bez šaubām, ir nopietna, taču nav pamata nepamatoti no tās baidīties,” – stāsta dr. Vītiņa.

Ginekoloģe atklāj, ka vidēji desmit dienas sievietei ir jāinjicē sev hormonālie preparāti. „Procedūras ietvaros tiek izmantoti tikai tādi cilvēka hormoni, kas izstrādājas sievietes organismā gan pirms grūtniecības, gan tās laikā. Šie hormoni palīdz nobriest olšūnām. Blakusefekti, kas rodas šajā procedūras posmā, lielākoties netiek uzskatīti par smagiem: galvassāpes, vēdera uzpūšanās un velkošā sajūta vēdera lejasdaļā, jūtīgums krūšu galos,” stāsta ārste.

Kad olšūnas ir nobriedušās, tās tiek punktētas jeb izņemtas ārā – šī procedūras daļa ir sāpīga, tāpēc tiek izmantota narkoze. Pēc divām – piecām dienām tiek veikts procedūras beigu posms: sievietes dzemdē tiek pārnests apaugļots embrijs. Šis medicīniskās augļošanās posms neprasa anestēziju un tiek veikts dažu minūšu laikā. Aptuveni divu nedēļu laikā tiek noskaidrots, vai grūtniecība ir iestājusies.

Ja grūtniecība ir iestājusies, pacientei līdz 9. grūtniecības nedēļai ir jālieto progesteronu saturošie preparāti, jo šādai grūtniecībai ir lielāki spontānā aborta draudi. Tālāk grūtniecība norit tieši tapāt kā grūtniecība, kas iestājas, mīlējoties.

Medicīniskā apaugļošana ir efektīva: ja mīlējoties, grūtniecība iestājas 8,3%, tad, izmantojot medicīnisko apaugļošanu, grūtniecība iestājas 30 – 60% gadījumu.

Kāda ir to bērnu veselība, kas dzimst medicīniskās apaugļošanās rezultātā? Vai šiem bērniem, gluži kā viņu vecākiem, nav traucēta auglība?

„Metode nav iemesls, kāpēc bērniem var rasties veselības problēmas. Bērni, kas ieņemti medicīniskās apaugļošanas rezultātā, aug un attīstās tapāt kā citi bērni. Ņemot vērā to, ka neauglības iemesli ir ļoti dažādi, nedrīkst apgalvot, ka viņiem, gluži kā vecākiem, būs traucēta auglība – neauglības risks ir tieši tāds pats kā tiem cilvēkiem, kas tika ieņemti, mīlējoties. Luīzei Braunai, kas bija pirmais bērns, kas dzimis medicīniskās apaugļošanas rezultātā, pašai ir divi bērni – un tie tika ieņemti dabiskā ceļā,” stāsta ginekoloģe.

Būtiski atcerēties, ka procedūras laikā sievietes organismā tiek pārnesti tikai kvalitatīvi embriji. Turklāt, medicīniskā apaugļošana jau embrija stadijā ļauj pārbaudīt, vai bērnam nav kāda iedzimta kaite, piemēram, hemofilija vai hromosomālie defekti.

Vērts atzīmēt, ka bērni, kas piedzima medicīniskās apaugļošanas rezultātā, bieži vien uzrāda labākus rezultātus mācībās un augstāku IQ. Taču tā iemesls nav ieņemšanas metode, bet fakts, ka vecāki, kas ir cīnījušies par iespēju tikt pie bērna, ir ļoti motivēti ieguldīt bērna audzināšanā.

„Nevar noliegt, ka no sākuma uz bērniem, kas nāca pasaulē medicīniskās apaugļošanas rezultātā, skatījās ar aizdomām. Taču, veicot pētījumus, tika noskaidrots, ka metode neatstāj iespaidu uz bērnu veselību un reproduktīvām spējām,” atzīst dr. Vītiņa.

1 komentārs

Pievienot komentāru