Dzīves māksla, Psiholoģija

Mazulis nepieteicās. Ekstrasense pateica, ka nogalinājām bērnus iepriekšējās dzīvēs…

Foto-Shutterstock

Sabīne (vārds mainīts) nekad neaizmirsīs brīdi, kad ārsts viņai un vīram pateica: jūs nevarēsiet tikt pie bērniņa dabiskā ceļā. Abi dzīvo kopā sešus gadus un visu šo laiku cerēja, ka bērniņš kuru katru brīdi no mākoņa maliņas nokāps tieši pie viņiem. Tomēr tā nenotika. Atkal un atkal nenotika. Ģimene iestājās mākslīgās apaugļošanas valsts programmas rindā, vienlaikus sāka kārtot dokumentus, lai kļūtu par adoptētājiem.
“Lai iegūtu vēl kādu informāciju par iespējām tikt pie bērna, devos pie spēcīgas ekstrasenses,” stāstas Sabīne. “Viņas teiktais bija pilnīga nejēdzība! Acis nemirkšķinot, dziedniece pateica, ka mēs ar vīru iepriekšējās dzīvēs esot nogalinājuši bērnus un vēl ko tamlīdzīgu, tāpēc tagad neesam viņus pelnījuši. Ja es būtu trauslāka būtne, pēc šādiem vārdiem sabruktu turpat krēslā.”

Trīs gadus viņi gaidīja rindā uz mākslīgo apaugļošanu. Tika izvēlēta metode, ko dēvē par IVF jeb apaugļošanu mēģenē.

“Vispirms man tika stimulēta folikulu augšana, pēc noteikta grafika vajadzēja injicēt hormonālās zāles. Pēc tam mediķi pārbaudīja, cik daudz folikulos ir olšūnu, cik no tām spēj dzīvot. Dakteris Treijs teica – ir tikai viena olšūna.

Pēc tam tiek iesaistīts vīrs, paņemts viņa materiāls. Tad atmazgā, attīra spermatozoīdus un savieno tos ar olšūnām. Apaugļošana notiek laboratorijā, speciālā vidē, inkubatorā, tas ir ļoti smalks darbiņš.

Kad tovakar atbraucu mājās, emocijas kāpa un bangojās. Zināju, ka mana olšūniņa ir kaut kur tālumā, varbūt tieši tobrīd tiek apaugļota…

Man tā šķita kā dzīva būtne, kā sparīga cīnītāja. Domās teicu: centies, jo esi vienīgā! Sūtīju laba vēlējumus. Ļoti lūdzos Dievu, lai izdodas.

Nākamajā dienā atskanēja zvans. Izdzirdu daktera Treija mundro balsi: jā, ir apaugļojusies!

Pēc tam devos uz procedūru, kur šo apaugļoto olšūnu implantēja, ievietoja manī. Pēc vairākām dienām parasti ir skaidrs, vai embrijs ir nostiprinājies, vai bērniņš augs. Ziņa bija negatīva – nav izdevies.”

 

Visu atklāto stāstu par cerībām tikt pie bērniņa lasiet žurnāla 36,6°C decembra numurā vai tā elektroniskajā versijā!

 

Ja jums ir personisks stāsts par neauglību un to, kā nonācāt vai nenonācāt līdz bērniņam, uzticiet to portālam Veselam.lv. Rakstiet: linda.rozenbaha@la.lv

2 Komentāri

  1. Ja izvēlas doties pie ekstrasensa, tad laikam jārēķinās, ka dotā atbilde var būt visneiedojamākā un skarba. Ja negrib dzirdēt atbildi, tad nevajag uzdot jautājumu. Nedomāju, ka ekstrasensi vispār ir kādai problēmai atrisinājums.

  2. iesaku palasīt Lazareva KARMAS DIAGNOSTIKA. Kas ir vajadzīgs lai bērns rastos un izaugtu par laimīgu cilvēku? Izrādās ka galvenā barotne dvēselei un miesai ir MĪLESTĪBA. Esmu redzējusi gadijumus .kad adoptēti bērni tiek nogalinati. Domāju ka es sāktu ar lūgsanām un svētceļojumu.

Pievienot komentāru