Ārstēšana, Citas slimības

Smēķētājiem zobu implanti var neturēties. Un citi fakti par protezēšanu

Foto - Shutterstock

Kad gadījies zaudēt zobu, kuram blakus citi ir veseli, vislabākais protezēšanas veids, ja vien rocība atļauj, ir implantēšana, jo tad apkārtējos nevajag slīpēt, tādējādi saīsinot to mūžu.

Ievietojot mutē implantu, žokļa kaulā ieskrūvē skrūvi, uz kuras stiprina kroni, platīti vai tiltu – atkarībā no tā, kuru zobu trūkst, un pacienta finansiālajām iespējām.

Lai ieliktu implantu, veic nelielu operāciju, atgriežot smaganas, ieskrūvējot implantu un šo vietu aizšujot. Tas notiek apmēram pusstundas laikā, taču kopumā manipulācija, kuru veic ar atsāpināšanu, notiek stundu. Pēc tam sajūtas ir līdzīgas kā pēc zoba izraušanas. Var veidoties tūska un aptuveni nedēļu saglabāties zilumi. Pirmajās divās nedēļās jāatturas no cietas maltītes baudīšanas.

Kā stāsta klīnikas “Adenta” zobārste Zane Tereščuka, pirms implanta ievietošanas jāveic rentgens, lai pārbaudītu žokļa kaula platumu, biezumu un augstumu, kā arī tuvumā esošos deguna blakusdobumus un citus anatomiskus veidojumus. Dažkārt pietiek ar panorāmas rentgenu – izmeklējumu, kurš dod iespēju aplūkot uzreiz visu mutes dobumu, taču lielākoties situāciju nepieciešams izvērtēt niansētāk, uzņemot rentgena attēlu trīs dimensijās.

 

Kas jāievēro

Kā norāda Z. Tereščuka, ja mutē nav neviena zoba un pacients vēlas neizņemamu plati, parasti vienā žoklī liek sešus implantus. Ja pietrūkst naudas, apakšžoklī pietiek ar diviem, bet augšžoklī, lai platīte būtu stabila,vajag četrus vai sliktākajā gadījumā vismaz divus implantus.

Lai ievietotu implantu, starp zobiem jābūt pietiekami lielai atstarpei. Šaurāku vietu var paplašināt ar ortodontiju.

Svarīgs ir arī smaganu biezums, augstums un platums. Ja tās ir plānas, nāksies veikt papildu operāciju. Plāna kaula gadījumā tas jāaizvieto ar mākslīgo aizstājēju, kas diemžēl manipulāciju sadārdzinās.

Vislabāk uz implantiem stiprināt cirkonija kroņus, kas ir glītāki nekā metālkeramikas izstrādājumi un labāk saaug ar smaganām.

 

Kad lielāks risks

Implantu mutē drīkst ievietot pēc 18 vai labāk pēc 21 gada vecuma sasniegšanas, kad žokļa kauls ir beidzis augt.

“Ja cilvēks izsmēķē vairāk nekā vienu paciņu dienā, pastāv risks, ka implants mutē var “neiedzīvoties”. Pirmajā dienā pēc operācijas noteikti nedrīkst pīpēt, jo tad brūce sliktāk dzīs, var iekaist un sastrutot,” brīdina daktere Z. Tereščuka.

Diabēta slimniekiem implantu drīkst likt tikai tad, ja tiek labi kompensēts cukura līmenis asinīs. Citādi brūce var sliktāk dzīt, iekaist smaganas. Šajā gadījumā vēl jo lielāka nozīme ir higiēnai.

Pēc pārciesta miokarda infarkta šo manipulāciju nevajadzētu veikt agrāk kā pēc pusgada. Tiem, kuri lieto asinis šķidrinošas zāles, par to jābrīdina ķirurgs un, konsultējoties ar ārstu, ja vien tas iespējams pamatslimības dēļ, pirms implanta ievietošanas jāsamazina medikamenta deva.

Implantu nedrīkst ievietot onkoloģiskajiem slimniekiem apmēram divus gadus pēc ķīmijterapijas vai staru terapijas, kā arī pēc pretiekaisuma medikamentu kortikosteroīdu lietošanas.

Pievienot komentāru