Dzīvesveids, Padomi

Danilāns: “Mērkaķi, ne zinātnieki, dusmas sanāk!”

Foto - Karīna Miezāja

“Mēs savus cilvēkus nemācām smaidīt, mēs viņus mācām tikai niknoties – valdība ir draņķis un tā tālāk. Es saku – tu izbar valdību ar smaidu! Lai tev pat labs “garīgais” ir,” tā intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” teica Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns.

“Ja biežāk pasmaidīs, dusmas un nelaimes ātrāk aizgrūdīs projām. Nelaimes ir visiem, man jau arī bijušas. Bet es viņas mēģinu virzīt projām,” skaidroja Danilāns.

Viņš norādīja: zinātne ir pierādījusi, ka daudzi sākumā nepatīkamie un grūtie, bet veselībai vajadzīgie pasākumi ir noderīgi. Netuntuļoties siltumā, vairāk kustēties, smaidīt vairāk, nevis būt saīgušam un visus kritizēt – tas viss dos labumu.

“Kaut gan sākumā varbūt dažam smaidīt ir ļoti grūti. Man nav grūti smaidīt, man patīk smaidīt. Bet es zinu, ka tas ar laiku paliek viegli. Un labi paliek. Dariet visi pakaļ – šitā es arī stāstu! Un kustieties pakaļ! Jo kustēties sāk patikt. Es tik apmierināts, es taču zinu, ka es piedzīts pilns ar laimes hormoniem,” iedrošināja ārsts.

Viņš norādīja, ka tie rodas no kauliem, smadzenēm, kad, piemēram, cilvēks dodas garās pastaigās – līdzīgi kā viņš pats. Danilāns, kurš dienā noiet ap 12 kilometriem, atzina, ka vajadzēja paiet gadam, lai iepatiktos staigāšana. Līdz tam nācies sevi pierunāt katru dienu.

Tagad viņš ceļā izdomājot, ko teiks kādā svarīgā runāšanā. “Citi saka – tev laba atmiņa. Kas par labu atmiņu? To visu es pa ceļam esmu atkārtojis, vai ne? Es parunāju un spriežu. Un paklausieties, divas stundas parunāt ar gudru cilvēku, pašam sevi, nav nemaz slikti,” secināja ārsts.

Komentējot, kādas jaunas tendences vērojamas attiecībā uz pacientiem, ārsts atzina, ka viņi daudz biežāk ir kļuvuši resnuļi, aptaukojušies. Kā uzsvēra Danilāns, viena pati diēta ir tukšs šāviens, papildus vajadzīgas gan kustības, gan svaigs gaiss.

Arī vitamīnus, pēc viņa domām, rudeņos un pavasaros veselam cilvēkam nav vajadzības lietot. “D vitamīns īstenībā arī nav vajadzīgs. Ražojiet D vitamīnu paši! Vislabākais ir D3 vitamīns. Tas ir, kas rodas saulē, tas vislabākais vitamīns,” teica ārsts.

Viņš piebilda, ka cilvēki ir pārbaidīti ar ādas vēzi, bet noraidīja bažas: “Nevajag muļķības! Nevajag karsēties, kamēr saules dūriens. Tur tā prāta vajag. “

“Vairāk svaigā gaisā, nevis, kā saka, pie mašīnas stūres, darbā zem jumta, pie mašīnas stūres, mājās zem jumta. Un tā viņš dzīvo visu mūžu. Kas caur stiklu saulīti redzējis,” teica Danilāns.

Vaicāts, kuriem zinātniekiem lai tic, piemēram, par kafijas vai sarkanvīna kaitīgumu, ja viņi ik pa laikam maina savu vērtējumu, Danilāns jokojot piekrita: “Mērkaķi, ne zinātnieki, dusmas sanāk!”

Viņš atzina, ka arī pats bijis dusmīgs par zinātnieku secinājumiem, jo pats bija darījis to, ko zinātnieki vēlāk kritizējuši, taču, viņaprāt, ir labi, ja zinātnieku uzskati mainās un notiek attīstība, jo sastingt uz vietas būtu liela nelaime.

Danilāns nenoliedza, ka bijis posms, kad arī pats kritizējis kafiju. “Hipertoniķiem un čūlas slimniekiem teicu, ka kafiju gan nevajadzētu. Ko es varu darīt – es biju ļoti dusmīgs un nikns, kad pirms desmit gadiem izlasīju, ka kafijas dzērājiem četrkārt retāk aknu vēzis rodas, zarnas vēzis, hipertoniķi drīkst lietot kafiju, viņiem spiediens paliek labāks. Vienā konferencē gandrīz gāju sakauties ar lektoru – japāņu zinātnieku. Ne jau sakauties, bet ar viņu izrunājāmies. Viņš pierādīja, ka ar kafiju čūlas slimniekam pat asiņošana ātrāk pāriet,” stāstīja ārsts.

Viņš norādīja, ka arī ēšana četrreiz dienā precīzās stundās – tik strikta spēcīga ēšanas režīmu ievēršana – reti vajadzīga, vienīgi īpašu slimību gadījumos varbūt. Bet pamata masai, veselam cilvēkam, tik ļoti striktas tās lietas nav.

Viņš arī piekrita, ka cukura, iespējams, ir par daudz, vai, plašāk runājot, ogļhidrātu. “Piemēram, nevajag sevi ārstēt ar medu. Latvijā populāri – es ārstējos, dakterīt, ar medu, katru dienu lietoju medu. Redziet, kur kļūda. Ne jau ka medus būtu sliktāks par cukuru, es tur nestrīdos, medus ir laba lieta. Bitītes, dabisks produkts un tā tālāk. Kā uztura sastāvdaļu medu varētu likt, bet, ja tu mēģināsi sevi ārstēt, lietodams medu, tev nekas nesanāks. Medus nav jālieto daudz, jo ogļhidrāti pārvēršas taukos un dod to nelaimi,” norādīja Danilāns.

Danilāns dzimis 1943.gada 24.martā Kārsavā lauku skolotāju ģimenē, ar medicīnu saistīts kopš 1957.gada, kad mācījās Rīgas 2.medicīnas feldšeru skolā. Vēlāk studējis Rīgas Medicīnas institūtā, bet 1966.-1969.gadā strādāja par Preiļu rajona centrālās slimnīcas ārstu. Pēc atgriešanās Rīgā no Preiļiem Danilāna karjera bija saistīta ar pašreizējo RSU, viņš sāka darba gaitas Stradiņa slimnīcas Gastroenteroloģijas centrā, ar ko saistīts teju 50 gadus. Patlaban Danilāns ir RSU profesors, ārsts Stradiņa slimnīcā, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents, daudzu medicīnas grāmatu autors.

18 Komentāri

  1. Vecs pamuļķis, nebija spējīgs savā bezjēdzīgajā dzīvē saskatīt likumsakarības pie kuņģa čūlas izcelšanās, tā vietā tik daudziem sabojāja dzīvi, liedzot dzert kadiju un ēst normālus produktus. Būtu gudrāks, pats atklātu to baktēriju!!

  2. Nu foršs onka (arī gudrs)! Kad viņu ieraugi bildē, jau no tā vien gribas smaidīt. Kaut tādu mums Latvijā būtu vairāk!
    Veselību viņam arī turpmāk!

  3. Jau tas vien, ka šis cien. dakteris katru dienu nosoļo 12 km ,liecina par viņa pozitīvo izpratni par veselīgas dzīves veidu. Lai viņam optimisms, dzīvesspars arī 2017..un tt!

  4. Jā būtu Staļina laiki tad “mērkaķu” vietā profesors būtu teicis “tautas ienaidnieki” un nevajadzētu pašam iet kauties. Tā tad kāmēr tu maldies esi pērtiķis. Problēma iekš tā, ka nevar zināt, kad tu maldies, kad beidzot trāpijis uz pareiza ceļa. Tas ir tā, kā kvantu mehānikā, proti, Heizenberga nenoteiktības princips.

  5. Tikai patiesi liels zinātnieks, cilvēks spēj atdzīt, ka arī kādreiz kļūdījies. Medicīna ir radikāli un strauji progresējusi pēdējo 20 – 30 gadu laikā.
    Profesors nav nekāds večuks! Viņa labsirdīgi ironiskais runas veids ir līdzeklis, kā vienkārši pastāstīt muļķa studentam sarežģītas lietas. Profesors spēj nolaisties līdz sarunu biedra līmenim, lai runātu ar to vienkāršā valodā. Profesors ir ne tikai liels zinātniks un ārsts, bet arī izcils pedagogs.

Pievienot komentāru