Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Svārstīgs asinsspiediens: sīki un smalki, kāpēc tā notiek, kad tas ir normāli, kad ne

Foto - Shutterstock

Asinsspiediens lēkā augšup un lejup. Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka ar medikamentiem to izdodas kontrolēt tikai katram trešajam hipertensijas slimniekam. Visticamāk, zāles netiek lietotas pareizi, vai arī nav atrasta piemērotākā kombinācija.

Asinsspiediena regulācijas mehānisms ir ļoti sarežģīts. Vispirms uz to iedarbojas sirds muskulis, respektīvi, asiņu daudzums, ko tas izsviež asinsritē katrā laika vienībā. Spiediens atkarīgs no asinsvadu stāvokļa, simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas balansa. To ietekmē miega artērijā esošie baroreceptori, hormonu līmenis asinīs un daudz citu vielu. Visu faktoru iedarbība ne vienmēr ir sabalansēta, tāpēc asinsspiediens diennakts laikā mēdz svārstīties. Vienam tas notiek vairāk, citam – mazāk izteikti, un to nosaka galvenokārt nervu sistēmas darbība.

Paaugstināšanās par 20– 25 mm/Hg uzskatāma par normālu, piemēram, asinsspiediens ceļas psihiskas un fiziskas slodzes laikā, taču, tai beidzoties, jau pusotras līdz divu minūšu laikā tam būtu jāatgriežas iepriekšējā līmenī.

Ja nav pārmaiņu asinsvados, piemēram, aortas sašaurinājuma, spiedienam uz labās un kreisās rokas vajadzētu būt vienādam, ne vairāk kā ar 10 mm/Hg starpību. Parasti to iesaka mērīt uz kreisās rokas, kur biežāk mēdz konstatēt neatbilstīgu rādītāju.

 

Augšup un lejup

Asinsspiedienu var paaugstināt vai pazemināt jebkuri ārējās vides apstākļi, kas ietekmē asinsvadu stāvokli. Augstas ķermeņa temperatūras gadījumā, paātrinoties vielmaiņai un hormonu līmenim, tas mēdz celties. Savukārt, ja ir paplašināti perifērie asinsvadi, tas pazemināsies.

Asinsspiedienu ievērojami maina atmosfēras spiediens, it īpaši, ja tas ir zems. Savukārt paaugstina kofeīns, tāpēc tās ir labākās zāles zema spiediena gadījumā. Hipertensijas slimniekam, kurš lieto medikamentus spiediena kontrolēšanai, rīta kafija nekaitēs, lai gan ar šo dzērienu nevajadzētu pārāk aizrauties. Asinsspiediens īslaicīgi mēdz celties arī pēc čili piparu vai citu asu garšvielu baudīšanas.

Asinsspiediens paaugstinās līdz ar aterosklerozes attīstību, jo, ja ilgstoši bijis augsts holesterīna līmenis, asinsvados iespējama straujāka aterosklerotisko plātnīšu attīstība, kas veicina to elastīguma zudumu un samazina šķērsgriezuma laukumu.

Ja ārsts vienreiz atklāj paaugstinātu asinsspiedienu, nevajag uztraukties. Iespējams, tas liecina par tā saukto baltā halāta hipertensiju, kas ir normāla reakcija daktera kabinetā.

Bieži vien spiediens ir paaugstināts nevis visu dienu, bet tikai atsevišķos brīžos, un tas atkarīgs no hormonu izdales cikliskuma.

Daļai sieviešu asinsspiediens mēdz gan paaugstināties, gan pazemināties mēnešreižu laikā, taču tas nevar nodarīt kaitējumu organismam.

 

Vai sākusies hipertensija?

Paaugstināts asinsspiediens mūsdienās vairs nav tikai gados vecāku cilvēku kaite. Nereti tas pārsniedz normu jau pēc 35 gadu vecuma, sevišķi vīriešiem pilsētniekiem. Visbiežāk, mainot dzīvesveidu, tas normalizējas jau pēc 3–5 mēnešiem.

Pastāvot aizdomām par paaugstinātu asinsspiedienu, spiediens jāmēra un jāpieraksta vismaz nedēļu. Tas jādara katru dienu no rīta, vislabāk guļus stāvoklī, dienas vidū un vakarā. Nedrīkst aizmirst reģistrēt arī pulsu.

Ja mērījums regulāri turas virs 140/90 mm/ Hg, sākumā kaitīgie dzīvesveida paradumi jāmaina pret veselīgiem. Svarīgi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, samazināt ķermeņa svaru un sāls daudzumu uzturā un pietiekami atpūsties. Ja šie pasākumi mēneša laikā nepalīdz, parasti iesaka lietot zāles. Visbiežāk sāk ar medikamentu, kura nosaukumā ir zilbe pril, un, ja mēneša laikā nav jūtams efekts, to kombinē ar citu preparātu.

Reizēm, lai izvēlētos īstās zāles, der veikt monitorēšanu, kad diennakti staigā ar speciālu aparātu, kas ik pa laikam automātiski izmēra asinsspiedienu.

Vakarā ap desmitiem rādītājam jāsāk slīdēt uz leju līdz pulksten trijiem četriem no rīta. Piecos sešos asinsspiediens paaugstinās, jo organismā izdalās adrenalīns, taču hipertensijas slimniekam bieži vien šīs bedres nav. Tad parasti asinsspiedienu ir grūtāk pazemināt, un nereti nākas izmantot līdz pat piecu medikamentu kombināciju.

 

Kāpēc svarīgi ārstēt

Asinsspiedienu dēvē par kluso slepkavu, jo tā paaugstināšanos visbiežāk nejūt. Tikai reizēm par to liecina nepatīkama sajūta galvas pakauša daļā. Nereti paaugstinātu spiedienu atklāj, kad tas bijis jau daudzus gadus un nodarījis lielu kaitējumu veselībai.

Ja konstatēta arteriālā hipertensija, lai neciestu veselība, vispirms sirds un asinsvadi, to noteikti vajag ārstēt. Paaugstināts asinsspiediens nozīmē palielinātu pretestību asiņu plūsmai artērijās. Kādu laiku sirds šo slodzi spēs izturēt, bet tad sāks palielināties. Sirds muskulatūra sabiezēs, lai varētu darboties intensīvāk taču pamazām nogurs. Dažam tas notiek pāris, citam – piecu gadu laikā, un tas atkarīgs no daudziem, tostarp ģenētiskiem faktoriem.

Paaugstināts asinsspiediens spiež uz asinsvadu iekšējo slānīti, un, aizskarot tā šūnas, izdalās dažādas ķīmiskas vielas, kas izraisa nevēlamu ķēdes reakciju.

Lietojot zāles, kas paplašina un atslābina asinsvadus, sirdij ir vieglāk strādāt. To nedarot, cietīs smadzenes, radot insulta risku, it īpaši sievietēm.

Paaugstināts spiediens nelabvēlīgi ietekmē arī acu artērijas, tāpēc ar laiku var pasliktināties redze. No tā cieš arī nieres un rodas urīna filtrācijas traucējumi.

1 komentārs

Pievienot komentāru