Netradicionāli, Padomi

Vēlies novecot lēnāk? Piekop apzinātības meditāciju! Apgūstam pa solim

Foto - Shutterstock.com

Kas ir meditācija?

Meditācija – garīga prakse, kā mērķis ir uzlabot indivīda potenciālu – attīstīt uzmanības un emociju pašregulācijas spējas, vairot emocionālo pozitīvismu, domu skaidrību, prasmi koncentrēties, kā arī atjaunot spēju redzēt lietu patieso dabu, stāsta psiholoģe Kristīne Šterna. Meditējot mēs mācāmies samazināt mentālo troksni (prāts top kluss un mierīgs), tādējādi daudz prasmīgāk pieņemam lēmumus un uzlabojam sava darba efektivitāti. Toties labas koncentrēšanās spējas palīdz veiksmīgi sasniegt izvirzītos mērķus. Meditācija vairo cilvēka vitalitāti, viņš iesaistās darba procesā ar visu savu sirdi un dvēseli, līdz ar to iedvesmojot arī pārējos.

Tomēr par meditāciju visai bieži dzirdams arī kļūdains priekšstats. Mēdz uzskatīt, ka tā ir tikai un vienīgi mantru skaitīšana, sēžot sakrustotām kājām un mēģinot relaksēties, lai bēgtu no ikdienas stresa. Daļa taisnības tur gan ir – apzinātība patiešām ir saistīta ar relaksāciju un prāta atbrīvošanu no domām. Taču meditācija ietver sevī ļoti dažādas prakses, piemēram – mantru meditāciju, jogu, dinamisko meditāciju, tai chi, chi gong un daudzas citas – protams, arī apzinātības meditāciju jeb apzinātības praksi.

Apzinātība – pret hroniskām sāpēm un psihozēm

Apzinātības prakse (angliski – mindfulness) ir sena, budismā balstīta prāta vingrināšanas un attīrīšanas metode, kas palīdz koncentrēties, sakārtot prātu un saglabāt tā skaidrību un mieru. Apzinātības stāvoklī uzmanība tiek pievērsta tagadnei, bez piesaistes kādai no pieredzes daļām. Tādējādi rodas nevērtējoša attieksme pret pašreizējā brīža pieredzi, kas sniedz iespēju saskatīt iepriekšējā un pašreizējā mirkļa pretrunu, kā arī samazina automātisko emociju plūsmu. Apzinātība ikvienam palīdz saskatīt savas dabiskās spējas, dotības, iekšējos resursus un potenciālās iespējas tos realizēt. Šīs prakses mērķis ir remdēt ciešanas, ko rada neregulāri psiholoģiskie procesi, kas darbojas ārpus apziņas kontroles, kā arī attīstīt spēju pieņemt nepatīkamas, negribētas un negaidītas dzīves situācijas, informē Kristīne Šterna.

Pētījumos bieži skata apzinātības praktizēšanas saistību ar cilvēka ķermeni un smadzenēm. Atklāts, ka apzinātības prakse uzlabo imunitāti un mazina hroniskas sāpes, kā arī ietekmē stresa hormona kortizola samazināšanos. Tāpat palīdz smadzenēm ātrāk apstrādāt informāciju un pat palēlina šūnu novecošanos. Garīgās veselības jomā apzinātības prakse palīdz depresijas simptomu, psihožu un trauksmes mazināšanā, kā arī dažādu atkarību, hiperaktivitātes un uzmanības deficīta traucējumu, psiholoģiskā distresa un neirotisma ārstēšanā.

Pievienot komentāru