Dzīvesveids, Padomi

Dzīvojam zaļāk! Pieredzes stāsti par kompostēšanu mājās un dārzā

Foto - Matīss Markovskis

Atkal jāiznes atkritumu maisi – šī nopūta ir pazīstama vairākumam. Taču pārtikas atkritumus iespējams mazināt, turklāt padarīt par vērtību, jo mikroorganismu klātbūtnē tie bioloģiski sadalās un pārtop kompostā. Organiskos atkritumus var arī izmantot par barību sliekām, kas tos pārstrādā augstvērtīgā humusā. Uzklausām trīs praktiskas pieredzes, kā dažādos veidos iegūt kompostu mājās un dārzā.

 

Sistēma zem vāka

Stāsta Daiga Brakmane, bioloģe, Latvijas Ornitoloģijas biedrības skolu programmas Putni un mēs koordinatore, Iespējamās misijas absolvente:

“Mana pieredze ar komposta veidošanu mājās ir visai pozitīva, to darīju vienu gadu. Jau kādu laiku esmu no tās atteikusies, taču kafijas biezumus joprojām lieku lielā trīslitru traukā ar vāku. Tas sakrājas pilns pāris mēnešos, tad vedu uz laukiem un ieberu lielajā kompostā sētas malā.

Viena no svarīgākajām lietām, gatavojot kompostu mājās, – lai tas var elpot, tātad trauka apakšā un malās jāizurbj caurumi. Vēl jāparūpējas, lai šķidrums no komposta masas varētu iztecēt, tātad zem caurumotās tvertnes jānovieto kāds trauks.

Mans komposts bija bez sliekām. Būtībā tas bija pagaidu uzglabāšanas trauks, jo visu sakrāto ik pa laikam aizvedu pie vecākiem uz laukiem, ielieku kompostā.

Svarīgi ir mājas kompostu turēt zem vāka, jo tad mazāk vairojas un apkārt lidinās mazās augļu mušiņas, kas kaitina. Ja trauks lielāks, vēlams masu reizēm apmaisīt.

Ik pa laikam kompostam nepieciešams pievienot sauju zemes vai kūdras, lai augsnes sīkbūtņu floru un faunu nodotu topošajai augsnei no organiskajiem atkritumiem. Tādējādi arī tiek savākts liekais mitrums.

Ja komposts ir pārāk slapjš, tas var sākt smirdēt. Tad traukā izurbj papildu caurumus vai masai pievieno augsni vai papīra gabaliņus. Lielākas kompostējamās vienības var sagriezt mazākās.

Kompostēšana man šķiet noderīga nodarbe. Ja atkritumi (papīrs, plastmasa, stikls un pārējais) tiek šķiroti, gružkaste it kā pildās lēnām, tomēr jāiznes bieži, jo no organiskajiem atkritumiem rodas smaka. Taču, ja virtuvē veido kompostu, dažādie konteineri jāiznes retāk, turklāt īpašas smakas nav.

Mani vienmēr interesējis jautājums, vai lielpilsētā iespējams organizēti savākt un izmantot kompostu. Šovasar mani patīkami pārsteidza Barselona (aptuveni 1,6 miljoni iedzīvotāju), kur šāda sistēma darbojas – līdztekus plastmasas, stikla un papīra šķirošanai novietoti lieli kompostēšanas konteineri. Būtu interesanti zināt, kad kompostējamo atkritumu organizēta savākšana būs iespējama Latvijā, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir teju tāda pati kā Barselona, vai vismaz par miljonu mazākajā Rīgā. Tas tiešām ir nepieciešams, jo komposta vadāšana uz laukiem, kā darīju es, nav pārāk ērta, it īpaši, ja nav savas mašīnas.”

 

Pievienot komentāru