Dzīvesveids, Nodarbes

Šķind dažādu krāsu rotas Austrumu mūzikas skanējumā. Iepazīstam vēderdejas!

Foto - Shutterstock

Vēderdeja pie mums nākusi ļoti tālu un garu ceļu, laika gaitā kļuvusi modernāka. Reti kurš mūsdienās vairs nojauš par vēderdejas izcelsmi un nozīmi sievietes dzīvē. Kā vēlāk pārliecinos arī es, deja palīdz atmodināt un uzturēt savu sievišķīgo būtību. Vēderdeju pasniedzēja Ilze Zariņa apgalvo, ka vēderdeju var uzskatīt arī par auglības deju un sievietēm var palīdzēt sagatavoties grūtniecībai un dzemdībām, kā arī novērst neauglību.

Pirms pati piedalos nodarbībā, dodos lūkot, kā trenējas pieredzējušas dejotājas pasniedzējas un horeogrāfes Ilzes Zariņas vadībā. Vēlāk uzzinu, ka dalībnieces ar vēderdeju nodarbojas aptuveni gadu un ka pie vienas dejas horeogrāfijas jāstrādā aptuveni pusgadu.

Nodarbībā piedalās trīs dalībnieces. Šķind dažādu krāsu rotas Austrumu mūzikas skanējumā. Pašas dejotājas nereti izdaiļo savu kostīmu, lai tas būtu pietiekami grezns un bagātīgs.

Rokas jātur tā, it kā spēlētu klavieres, kājām jābūt mīkstām, jātupjas pēc iespējas dziļāk, jo tas izskatoties profesionālāk, jāsper mazi, intīmi solīši, jābūt tik graciozai, ka neviens pat neaizdomājas, cik tas patiesībā ir grūti – tādas piezīmes Ilze izsaka nodarbības laikā. Godīgi sakot, ļoti gribu pievienoties šīm dejotājām uzreiz, tomēr jāgaida sava kārta sagatavošanās grupā pie pasniedzējas Natālijas Ivaņenko.

 

Trenējam koordināciju

Vienā no trenažieru zāles Bruņinieks telpām notiek plānotā nodarbība, kas šoreiz paredzēta stājas uzlabošanai. Tā sākas ar roku iesildīšanu. Jāatzīst, ka rokas nogurst un negrib turēties plecu līmenī. Tomēr nepieciešams iesildīt pirkstus, plecus un locītavas, ko aktīvi izmanto dejas laikā. Pirkstus vienu pēc otra jācenšas izvērst uz āru un tad atkal savilkt dūrē. Esmu pārsteigta, ka pietiekami veikli nespēju kontrolēt savu pirkstu darbību, turklāt tie jāloka aizvien ātrākā tempā. Saprotu, ka man pie tā vēl jāpiestrādā, tāpēc šo vingrinājumu centīšos veikt arī ikdienā. Tāpat atklāju, ka ķermenim ir grūti veikt darbības vairākos līmeņos, reizē kustinot kaklu, iesēžoties ceļos, vēzējot rokas un darbinot pirkstus. Kaut kas no tā visa man izpaliek.

“Jebkura jauna slodze muskuļiem ir kaut kas nepierasts, rada izbrīnu, pretestību. Dabiski, ka apziņa sākumā pretojas. Vēderdejas laikā koordinācija darbojas vairākos līmeņos: gurni dara vienu, rokas – ko citu, galva un acis – vēl kaut ko. Tie ir trīs fiziskie līmeņi, bet attiecīgi tiek darbināti arī emocionālie. Ja pastāv iekšēji psiholoģiskie noliegumi vai bloki, tie, protams, traucē. Vēderdeja šajā ziņā ir terapija,” stāsta Ilze Zariņa.

 

Ķermeņa stingra kontrole

Vienu no kustībām veic, izmantojot diafragmu. Vēders jāizpūš un jāievelk uz iekšu. Tad jāizpilda viļņveida kustība ar vēderu. Nekad neesmu ko tādu mācējusi un diemžēl neiemācos arī vienas nodarbības laikā. Pieļauju, ka tas jāpraktizē regulāri, iespējams, nepieciešams sava veida talants.

Nodarbībā gan apgūstu spieķa griešanu. Paņemam rokās tievus zelta kātus un sākam griezt uz riņķi dejas ritmā. Ar kreiso roku tas neizdodas tik veikli, bet arī tā apguvei vajadzīgs laiks. Kad pirms nodarbības internetā vēroju slavenas ēģiptiešu vēderdejotājas Fifi Abdo uzstāšanos, manīju, ka viņa arī izmanto līdzīgu spieķi. Par šādu vēderdejas atribūtu iepriekš gan neko nezināju.

Izrādās, vēderdeju laikā nenotiek improvizēta patirināšanās, kā dažam varētu šķist. Katra kustība prasa stingru ķermeņa kontroli. Horeogrāfe Ilze Zariņa arī pastāsta, ka pieredzējusi dejotāja spēj improvizēt tik meistarīgi, ka skatītājam deja var šķist iepriekš iestudēta.

 

Dusošais skaistums

Treniņa laikā sievietes svīst – kustības prasa slodzi. Īpaši to var just dejā, kuras laikā mēģinām uztaisīt špagatu uz visām pusēm. Saprotu, ka līdz sāna špagatam man pietrūkst tikai mazliet. Jātrenējas!

Stundu garā nodarbība paskrien nemanot. Jūtu, ka esmu izvingrinājusi plecus, gurnus, kājas, pirkstus, kaklu – teju visu iespējamo. Tomēr vajadzētu mazliet ilgāku laiku, lai attīstītu lunkanību un atmodinātu sevī dusošo daiļo, maigo sievieti.

Ilze Zariņa uzskata, ka latvietes pret vēderdejām attiecas pozitīvi, tomēr tas nenozīmē, ka viņām tās viegli padotos. “Latvietes ir diezgan sasaistītas, ļoti pareizas, dzīvojot mērenā klimata zonā, ir samērā nepiemērotas vēderdejām. No otras puses, vēderdeja var palīdzēt noņemt blokus, padarīt sievieti atvērtāku, seksuālāku, lunkanāku un pozitīvāku.”

 

Auglības deja

Latvijā vēderdejas parādījās aptuveni 2000. gadā. Ilzei Zariņai palaimējās sadarboties ar skolotāju Pilli Roosi no Tallinas un apgūt indiešu klasisko deju. “Izrādījās, ka igauņu pasniedzēja prata arī citas Austrumu dejas, kuras apguvu un sāku mācīt citiem. Uzskatu, ka es pirmā sāku vēderdeju kustību Latvijā, jo tobrīd Rīgā nebija citu iespēju tās iemācīties,” stāsta horeogrāfe. “Mani vēderdejā aizrauj neparastums, eksotika, kultūra, mūzika, ritmi. Vēderdeja ir sena auglības deja, kam piemīt rituāla nozīme. Senajā Ēģiptē ar vēderdeju kustībām pielūdza auglības dievus, lai spīdētu saule, lītu lietus, būtu ražīga augsne. Vēderdeja ir paredzēta veselīgam sievietes organismam, sagatavojot dzemdībām, attīstot dzemdes muskuļus, nostiprinot mugurkaulu, palīdzot atkopties pēc dzemdībām un savilkt vēderu,” dejas pozitīvos aspektus raksturo Ilze Zariņa. Savā nodarbībā horeogrāfe min arī vārdu salikumu dzemdes deja. Tas nozīmē, ka dejo iegurnis – reproduktīvā sievietes zona, kas ir auglības centrs.

 

Pievienot komentāru