Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Krūtīs dur un sāp – ne tikai dēļ sirds vainas

Foto - Shutterstock

Dūrieni un sāpes sirds apvidū rada pamatotas bažas, taču nereti iemesls ir meklējams citur. Ne vienmēr vaina ir tik nopietna, kā iedomājamies, bet jāpatur prātā, ka tas var būt organisma trauksmes signāls.

Ārstam svarīgi ir zināt, vai sāpes ir durstīgas, spiedošas, žņaudzošas, vai ir smaguma sajūta sirds apvidū, vai smeldze ir tikai vienā punktā vai izstaro uz muguru, kaklu, roku, pakrūti vai vēderu. Ja sirdī dur kā ar adatu vienā vietā, vaina, visticamāk, slēpjas citur organismā.

 

Ar sirdi nejoko

Nopietns simptoms ir stenokardijas lēkme – sirds asinsvadu spazmveida sašaurināšanās, kad sirds muskulim ir apgrūtināta skābekļa piegāde un tas sauc pēc palīdzības. Nereti šādu situāciju provocē stress. Parasti lēkme ilgst 15–20 minūtes, taču, attīstoties infarktam, sāpes nepāriet.

Gan stenokardijas, gan miokarda infarkta gadījumā sāpes mēdz izstarot uz plecu. Var sāpēt kreisās rokas mazais pirkstiņš. Uzliekot roku sirds apvidū, var sajust dūrienus.

Reizēm, kad slimnieks cietis sāpes jau pāris dienu, kardiogrammā atklājas akūts infarkts.

Stenokardijas lēkmes gadījumā zem mēles liek nitroglicerīna tableti vai to izšķīdina mazā ūdens daudzumā. Zāles strauji paplašina asinsvadus un pazemina asinsspiedienu, bet daži to pacieš slikti. Ja, ieņemot vienu tableti, lēkme 20 minūšu laikā nepāriet, jāsauc ātrā palīdzība. Ja ir ne tikai stenokardijas lēkme, bet arī stipras galvassāpes, var iedzert pretsāpju medikamentu.

Aizdomas par infarktu rodas, ja ir sāpes plašā krūšu rajonā, arī plecā, lāpstiņā, pakrūtē un tās pavada baiļu sajūta, nogurums, svīšana, galvas reiboņi.

Jāņem vērā, ka kādreiz infarkts piemeklēja galvenokārt gados vecākus cilvēkus, taču tagad tas nav retums jau trīsdesmitgadīgiem.

Vieglu infarktu pirmajās stundās ne vienmēr iespējams uzreiz atklāt, bet var palīdzēt specifisku rādītāju noteikšana asinsanalīzēs. Katram ir atšķirīgs sāpju slieksnis, tāpēc reizēm slimnieks palīdzību meklē tikai pēc vairākām dienām, lai gan to vēlams saņemt 2–6 stundu laikā.

Miokarda infarkta profilaksei sirdsslimniekiem regulāri jāpārbauda asinsspiediens, jārūpējas par normālu holesterīna līmeni, lai nerastos nogulsnes uz asinsvadu sieniņām, izraisot to sašaurinājumu un apgrūtinot skābekļa piegādi sirds muskulim. Noteikti jāatmet smēķēšana, kas ir nozīmīgs sirds asinsvadu slimības riska faktors. Svarīgas ir fiziskas aktivitātes. Ja tās rada nepatīkamu sajūtu sirds apvidū, noteikti jānoskaidro cēlonis.

Sāpes sirdī mēdz rasties arī pēc vīrusu vai baktēriju izraisītas infekcijas, piemēram, strutainas angīnas, pārslimošanas, it īpaši, ja neievērojām miera režīmu un turpinājām aktīvu dzīvesveidu. Par sirds iekaisumu perikardītu var liecināt spiedošas sajūtas sirdī, drudzis vai mainīga temperatūra no normālas līdz +37,5 °C, paātrināta sirdsdarbība, nespēks un galvas reibonis. Lai gan šī slimība ir ārstējama, sirds muskulī var saglabāties pārmaiņas.

 

Nervu vainas

Visgrūtāk ir palīdzēt veģetatīvās distonijas gadījumā, kad mēdz būt durstīgas, spiedošas sajūtas sirds apvidū, bailes, trīce, reiboņi, ātra sirdsdarbība un pārsitieni, kā arī uzmācīgas domas par kādu slimību. Šādos gadījumos vispirms jāveic izmeklējumi, lai pārliecinātos, vai nav nopietnu veselības problēmu. Ja tādas neatklāj, palīdzēs viegli nomierinoši līdzekļi, vilkābeles tinktūra vai citi aptiekās bez receptes nopērkamie pilieni sirdij, kā arī korvalols vai valokordīns.

Pusaudža vecumā, kad mainās hormonālā sistēma, sāpes sirdī visbiežāk izraisa veģetatīvi traucējumi, kā arī pārslodze mācībās un ārpusskolas nodarbībās. Turklāt veselību nelabvēlīgi ietekmē mazkustīgs dzīvesveids.

Dūrieni un plašas sāpes krūtīs mēdz būt starpribu nervu iekaisuma jeb neiralģijas gadījumā, kas rodas saaukstējoties vai kondicioniera ietekmē. Parasti tās pastiprinās, dziļāk ievelkot elpu vai kustoties.

Stipra smeldze krūšu kurvī var vēstīt par jostas rozi jeb herpe zoster. Tad sākumā raksturīgas neciešamas sāpes kreisajā pusē, zem vai virs lāpstiņām, krūšu skriemeļu apvidū. Pirmajās dienās stipri sāp, ievelkot elpu, un sāpes parasti nepāriet pēc nespecifisko pretsāpju medikamentu lietošanas. Turklāt ir grūti atrast pozu, kurā smeldze pierimtu. Diagnoze kļūst pavisam skaidra pēc 3–5 dienām, kad parādās pūslīšu veida izsitumi.

Pievienot komentāru