Ārstēšana, Citas slimības

Izvēle starp diviem mīnusiem… Vakcinēties vai tomēr ne?

Foto - Shutterstock

Arvien mazāk vecāku ļauj vakcinēt savus bērnus un arī paši arvien retāk potējas, piemēram, pret gripu – pie šāda secinājuma nonākuši Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti. Mediķi uzsver, ka ieguvums no vakcinēšanās ir lielāks par iespējamiem mīnusiem.

Internetā veicu nelielu aptauju par attieksmi pret vakcināciju, un biju patiešām pārsteigta, ka vairākumam cilvēku pret to ir ļoti negatīva nostāja. Jāatzīst, arī es atļautos riskēt ar savu veselību, piemēram, nepotējoties pret ērču encefalītu, bet nemūžam neuzņemtos nevakcinēt savus bērnus. Tā ir pārāk liela atbildības nasta. Tāds ir mans viedoklis, bet netrūkst cilvēku, kuri ne tikai nevakcinējas paši, bet arī pret bērnu potēšanu izturas piesardzīgi, viņu vidū rīdziniece Egita. Savu pirmo atvasīti līdz nepilna gada vecumam viņa ļāva potēt pēc valstī izstrādātā vakcinācijas kalendāra. Tad uzzināja, ka bērniem ar neiroloģiskām problēmām un smagu atopisko dermatītu (viena no ādas slimībām) vakcināciju nedrīkst veikt. Neņemot to vērā, ārsts meitiņai vēl iepotēja kombinēto vakcīnu. Otrajam bērnam Egita nolēma ļaut veikt imunizāciju tikai pēc viena gada vecuma, kad organisms kļuvis stiprāks. Sasniedzis šo vecumu, dēliņš sāka diezgan bieži slimot ar saaukstēšanās slimībām un vīrusu infekcijām. Šobrīd viņam ir astoņi gadi, iepotētas tikai divas kombinētās vakcīnas un ērču encefalīta pote. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā dēlam sastādīts individuālais vakcinācijas kalendārs. Trešais ģimenē dzimušais bērniņš, kuram patlaban ir divarpus gadi, vēl nav saņēmis nevienu poti. Arī viņam Bērnu slimnīcā ir sastādīts individuālais vakcinācijas kalendārs.

Egita ir nolēmusi līdz pusaudža vecumam neļaut meitām potēt vakcīnu pret masaliņām, jo uzskata – tās vajag izslimot bērnībā, iegūstot simtprocentīgu imunitāti uz visu mūžu. Nav pierādīts, ka no vakcīnas imunitāte izveidosies uz mūžu, uzskata Egita. Bet ar masaliņām ir ļoti bīstami saslimt divdesmit un vairāk gadu vecumā, īpaši, ja iestājusies grūtniecība. Pagaidām meitenēm masaliņas nav izdevies izslimot, jo pret šo kaiti ir potēta lielākā daļa ļaužu. Ja neizslimos, meitas pret masaliņām potēs padsmit gadu vecumā. Līdzīgi ir ar vējbakām. Daudzus šokēja Latvijas televīzijā pirms dažiem gadiem izskanējušais Latvijas Infektoloģijas centra direktores Baibas Rozentāles komentārs par to, kāpēc ieviesta vējbaku pote. Viņa teica – šī pote ir rentablāka par to, ka bērnu vecāki ņem slimības lapas, pieskatot atvases, kad tās slimo ar vējbakām. Abi vecākie Egitas bērni jau ir dabiski izslimojuši vējbakas.

– Mani satrauc, ka vienā kombinētajā potē, ar ko vakcinē bērnus, sākot no divu mēnešu vecuma, ir vairāku slimību, tajā skaitā B hepatīta, komponenti. Vai varat iedomāties, kādu slodzi šis “kokteilis” rada mazuļa organismam un jo īpaši aknām? Uzskatu, ka bērnam līdz viena gada vecumam potes vispār nav vajadzīgas, turklāt esmu par daļēju, saprātīgu vakcināciju. Mani izbrīna, ka šīs stiprās potes tiek injicētas visiem bērniem pēc kārtas, lai gan katra atvasīte un tās vajadzības ir ļoti individuālas, – uzsver trīs bērnu mamma.

Pret gripu Egitas ģimenē nav vakcinējies neviens. Abi vecākie bērni ir potēti pret ērču encefalītu, lai gan arī par šīs vakcīnas iedarbību Egitai ir savs stāsts. Divi tuvi radinieki pārslimoja ērču encefalītu. Tas, kurš agrāk bija saņēmis pretērču poti, šobrīd ir invalīds, nevakcinētais – sveiks un vesels.

 

Vecāki aizliedz vakcinēt bērnus

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Ieva Kantsone:

– Ar lielāko daļu vakcīnu Latvijā ik gadu nevakcinēti paliek vidēji divi līdz trīs procenti bērnu. Pret dažām infekcijas slimībām 2015. gadā vecāki atteicās vakcinēt 1,7 līdz 21% bērnu. Visbiežāk vecāki atteikušies potēt savas pusaugu meitas pret cilvēku papilomas vīrusu infekciju, kas izraisa dzemdes kakla vēzi. Bieži vecāki izvēlas bērnus nepotēt arī pret vējbakām (11%) un pneimokoku infekciju (4%). Vismazāk atteikumu saņemts no difterijas, tuberkulozes, stinguma krampju, garā klepus un B hepatīta potēm. Ar šīm vakcīnām nepotēti 2015. gadā palika 1,7 līdz 3% bērnu.

Lai saprastu, kāpēc daudz bērnu netiek vakcinēti, SPKC veica pētījumu, kurā secināja, ka galvenais iemesls ir vecāku atteikšanās potēt savas atvases. Tikai nelielai daļai bērnu vakcinācija nebija iespējama medicīnisku iemeslu, piemēram, smagas akūtas saslimšanas dēļ. Kā galveno iemeslu, kāpēc atteicās no potes, vecāki min argumentu, ka vakcīnas, viņuprāt, nav efektīvas, nav drošas, ka viņi nebija informēti par vakcinācijas nepieciešamību, ka ārsts vai kāds cits cilvēks, kuram viņi uzticas, neieteica bērnu vakcinēt. Daļa vecāku uzskata, ka bērnam tāpat ir laba veselība, ģimene lieto tikai homeopātiskus līdzekļus un piekopj veselīgu dzīvesveidu, kas pasargās no saslimšanas.

Mediķi norāda, ka lielākā daļa vakcinācijas pretinieku argumentu ir zinātniski nepamatoti. Veselīgs dzīvesveids nevar palīdzēt izvairīties no infekcijas slimībām. Taču normatīvie akti nosaka – vecākiem ir tiesības atteikties no bērna vakcinēšanas, atteikumu noformējot rakstiski. Nevakcinēt bērnus – tā ir vecāku atbildība. Kā zināms, pēc pārslimotas infekcijas slimības sekas var būt ļoti smagas un neprognozējamas. Blakusparādības, kas var rasties pēc vakcīnas saņemšanas, ir sāpes, pietūkums, apsārtums injekcijas vietā, paaugstināta ķermeņa temperatūra, bērns var būt nemierīgs un raudulīgs. Smagākos gadījumos, kas sastopami ļoti reti, var attīstīties alerģiska reakcija – anafilaktiskais šoks.

Nav arī pamata uzskatīt, ka kompleksās vakcīnas spēj nodarīt lielu ļaunumu maza bērna aknām. Vakcīnas sastāvā ir veselas, bet nedzīvas baktērijas vai vīrusi, citās – dzīvi, bet novājināti, vēl citās – vien baktēriju vai vīrusu daļas, līdz ar to tās spēj izraisīt tikai organisma imūno atbildi, nevis saslimšanu un kaitēt bērna organismam. Ievadot kombinēto vakcīnu, bērnam nav jāizdara pieci dūrieni, viņš pie ārsta nav jāved piecas reizes, turklāt ietaupās gan vecāku, gan ārsta laiks.

Slimošana, salīdzinot ar vakcināciju, ir agresīvs un laikietilpīgs imunitātes iegūšanas veids pret konkrēto slimību. Turklāt, kā zināms, slimošana izmaksā dārgi un sekas var būt neprognozējamas. Turpretī – jo vairāk ļaužu vakcinējas, jo vairāk iegūst visa sabiedrība. Jo lielāks vakcinēto cilvēku skaits, jo mazāka iespēja vidē cirkulēt un izplatīties infekcijas slimībām un ir iespējams panākt infekcijas slimības pilnīgu izskaušanu.

5 Komentāri

  1. Par visām pārējām vakcīnām varu pilnīgi piekrist,izņemot gripas vakcīnai. Kāpēc ārsti nestāsta,ka tieši šobrīd vakcinēties jau sen ir par vēlu?? Imunitāte izstrādājas tikai pēc mēneša,turklāt tikko pēc potes cilvēki tieši saslimst ar gripu. Kamēr tā pote “ienāksies” epidēmija jau būs beigusies. Pie tam pēc potes tik samaitā imunitāti. To ir teikuši vairāki cilvēki,kas ir arī riska grupā,kā piemēram, astmas slimnieki,sapotējās un tūlīt pēc potes tāāādu gripu dabūja,ka slimnīcā iekšā ar komplikācijām. Kad nevakcinējās arī neslimoja.

  2. Es arī nevakcinējos pret gripu,tā ir naudas ”kāšana”. Biju izpotēts pret ērču encafalītu,ērce sakoda un domāju,ka gals klāt.Temperatūra bija ap 40,tagad vairs nepotējos.Tiku sakosts otreiz ,nekas pat nenotika.Nu vienīgais pret stingumkrampjiem gan esmu sapotēts,tuvākos 10 gadus miers.Bērnus tiešām potēt ir bail,nezinu kādas sekas var būt,arī nepotēt nevar.

    1. Neesi padomājis,ka,ja nebūtu potējies, tajā reizē,kad bija 40, jau varbūt tiešām būtu gals klāt? Varbūt tieši pote bija tā,kas no GALA pasargāja?

  3. Pret gripu vairs NEKAD nepotēšos. Mēs trīs cilvēku ģimene sapotējāmies, pēc tam veselu mēnesi gulējām slimi ar sāpošām galvām un lielu temperatūru. Tas bija vienkārši drausmīgi. Pēc tam mums parādījās arī dažādas komplikācijas.

  4. Rodas iespaids,ka kads tisam kaite ar tam vakcinam.Starp citu,labs lidzeklis pret saaukstesanos ir svaigs kazas piens un paipalu olas jela veida sajauktas ar cukuru.Es un mani berni to esam izmeginajusi un mums tas ir loti palidzejis.

Pievienot komentāru