Ārstēšana, Citas slimības

Bērniņš nepiesakās, jo problēma ir vīrietim: atklāšana, ārstēšana, pieredzes stāsti

Foto - Shutterstock

Situācijās, kad pāris nevar tikt pie bērniņa, visbiežāk neauglības cēlonis tiek meklēts sievietes organismā, tomēr, izrādās, pusē gadījumu problēma attiecināma tieši uz stiprā dzimuma pārstāvjiem. Par laimi, mūsdienu medicīna spēj daudz, un, ja vien pāris ir apņēmības pilns sasniegt savu mērķi un vēršas pie speciālistiem, risinājumu iespējams atrast. Situācijās, kad pāris nevar tikt pie bērniņa, visbiežāk neauglības cēlonis tiek meklēts sievietes organismā, tomēr, izrādās, pusē gadījumu problēma attiecināma tieši uz stiprā dzimuma pārstāvjiem. Par laimi, mūsdienu medicīna spēj daudz, un, ja vien pāris ir apņēmības pilns sasniegt savu mērķi un vēršas pie speciālistiem, risinājumu iespējams atrast.

“Ir daudz dažādu iemeslu, kas var bruģēt ceļu uz vīrieša neauglību,” saka ārsts andrologs Juris Ērenpreiss. “Visbiežāk tie ir sekundāri faktori, kurus vairākumā gadījumu iespējams likvidēt, piemēram, infekciju slimības vai prostatas iekaisums. Noteicošs var būt arī dzīvesveids: alkohola lietošana, smēķēšana, neveselīgs uzturs, sēdošs dzīvesveids… Arī šie faktori ir elementāri novēršami, atliek vien vīrietim sevi piespiest tos mainīt vai no kaitīgajiem paradumiem atteikties pavisam.”

Par nopietnākiem neauglības iemesliem uzskata hormonālās problēmas, bet arī tās parasti ir risināmas. Retos gadījumos ir smagāki iedzimti faktori, teiksim, pubertātes laikā ģenētisku iemeslu dēļ nav pareizi attīstījušies sēklinieki, un tad var nākties veikt mākslīgo apaugļošanu.

Stāstot par vīriešu neauglības iemesliem, dakteris Juris Ērenpreiss uzsver: “Bieži vien tie summējas – gan neveselīgs dzīvesveids, gan sēdošs darbs pie datora vai automašīnas stūres. Ja vīrietim ikdienā nav fizisko aktivitāšu, rodas sastrēgums mazajā iegurnī un no tā cieš orgānu darbība. Proti, slikti sāk darboties prostata, sēklinieki, zūd spermas kvalitāte. Turklāt sastrēguma procesi mazajā iegurnī ir pateicīga vide dažādu baktēriju attīstībai. Ja vīrietis turklāt dzer daudz kafijas vai lieto alkoholu, ēd asus ēdienus, kas papildus rada skābu vidi, baktērijas attīstās vēl spēcīgāk, pievienojas iekaisuma procesi.

Jāņem vērā, ka nopietni kaitē arī cigaretes. Vīrietis varbūt uzskata, ka labāk ir smēķēt vieglās cigaretes, bet tā nav tiesa. Problēma ir nevis nikotīnā vai darvā, kas bojā plaušas, bet gan apstāklī, ka smēķēšanas laikā notiek degšana nepietiekamos skābekļa apstākļos. Šāds process producē aptuveni 20 toksisku vielu, kas ļoti negatīvi ietekmē spermatozoīdus, grauj to darbību.”

 

Ar seksu nav jāpārforsē

Nereti pāri uzskata: lai iestātos grūtniecība, pēc iespējas biežāk jānodarbojas ar seksu. Tad nu dažs labs to dara katru dienu vai pat vairākas reizes dienā. Taču, pēc daktera Jura Ērenpreisa vārdiem, lai spermatozoīdi uzkrātos un sasniegtu vajadzīgo daudzumu un pēc tam spētu iziet liktenīgo maršrutu pa sievietes dzimumceļiem un sasniegt olšūnu, tiem nepieciešams krāties vairākas dienas. Rekomendējamais dzimumdzīves skaits ir divas trīs reizes nedēļā vai vismaz ar vienas dienas starplaiku. Optimāla spermas kvalitāte tiek sasniegta pēc 5–7 dienu atturības no dzimumdzīves, toties ar tik retu grafiku var ilgāku laiku nenonākt līdz ovulācijai. Tāpēc ieteicams vai nu atslābināts grafiks, kā pašam pārim tīk, bet ne biežāk kā 2–3 reizes nedēļā, vai ilgāka atturība (5–7 dienas) pirms sievietes auglīgajām dienām, cikla vidū savukārt atļaujoties mīlēties ik pārdienu.

 

Ko pārbauda ārsts

Ja ginekologs uzskata, ka sievietei ar auglību viss kārtībā un viņai var iestāties grūtniecība, bet rezultāta tomēr nav, pie ārsta jādodas vīrietim.

“Ja vīrietis atnāk uz pārbaudi, vispirms aprunājamies,” klāsta ārsts Juris Ērenpreiss. “Noskaidrojam, vai viņa darbs ir saistīts ar nelabvēlīgiem faktoriem, kas varētu ietekmēt auglību, – vai strādā ar kaitīgām ķīmiskām vielām, vai tuvumā ir jonizējošais starojums. Tāpat kopīgi apzinām, kāds ir viņa dzīvesveids – vai smēķē, kādi ir alkohola lietošanas paradumi. Mēģinām izdibināt, vai bijušas slimības, kas var ietekmēt spermas kvalitāti, teiksim, epidēmiskais parotīts jeb cūciņas pubertātes vecumā vai pēc pubertātes. Reizēm kļūdaini tiek uzskatīts, ka vīrieti iespaidojušas bērnībā izslimotās cūciņas. Nē, tā nav, sekas parasti atstāj izslimošana pusaudža gados vai vēlāk. Izņēmums ir sēklinieku nenoslīdēšana savā vietā, puikam dzimstot. Šī problēma jālikvidē, sēklinieki jādabū savā vietā divu gadu vecumā, ilgāk gaidīt nav vēlams.”

Kad ārsts to visu noskaidrojis, vīrietis tiek izmeklēts. Pārbauda, kā viņam ir attīstīta dzimumorgānu sistēma. Nākamais solis ir spermas analīze jeb spermogramma, pēc kuras var spriest, vai būs nepieciešama papildu izmeklēšana, piemēram, hormonu līmeņa noteikšana asinsanalīzēs, infekciju analīzes vai citas pārbaudes.

 

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Pilnīgs spermatozoīdu trūkums – retums

Pēc daktera Jura Ērenpreisa teiktā, vairākumā gadījumu pie bērna var tikt. Jautājums – kādā ceļā, ar kādiem līdzekļiem.

Ārsts noteikti ieteiks vīrietim atmest smēķēšanu, vairāk kustēties, sportot, lietot vitamīnus. Lai to sāktu, ārsta padoms pat nebūtu vajadzīgs, uzskata Juris Ērenpreiss. Diemžēl izpratnes par šīm vienkāršajām patiesībām reizēm nav, novērojis ārsts. Atnāk pāris, abi smēķē… Tas, ka sieviete var smēķēt un plānot grūtniecību, dakterim šķiet nepieļaujami.

Ja spermas analīzē atklājas iespējami iekaisuma procesi un dakterim rodas aizdomas, ka tieši šā iemesla dēļ varētu pazemināties spermas kvalitāte, pacients tiek norīkots veikt attiecīgas analīzes. Pēc to rezultātiem ārsts pieņem lēmumu, kādus medikamentus izrakstīt. Uzveicot iekaisumus un infekcijas, uzlabosies spermas kvalitāte. Sievietei iestāsies grūtniecība, ja vien nebūs citu negatīvu faktoru.

Bērna ieņemšanai mēdz būt arī lielāki šķēršļi – spermas kvalitāte ir gaužām neapmierinoša, spermatozoīdu ir maz vai to nav vispār. Tad neiztikt bez ģenētiskiem izmeklējumiem, lai pārbaudītu hromosomas, gēnus. Pēc tam ārstam jāizdomā, ko iesākt tālāk.

“Tam, ka vīrietim ir ļoti maz vai vispār nav spermatozoīdu, var būt dažādi iemesli,” skaidro dakteris. “Reizēm pubertātes laikā nav pareizi nostrādājusi hormonālā sistēma, nav bijis hormonu, kas izraisa sēklinieku attīstību. Ja tā noticis, ārsts var ieteikt injicējamus hormonus. Parasti viena vai pusotra gada laikā sēklinieki attīstās un sāk ražot spermatozoīdus, sievietei iestājas grūtniecība.

Daudz sarežģītāk ir tad, ja visi vajadzīgie hormoni tiek producēti, bet sēklinieki uz tiem nav reaģējuši. Ja kaut kas gēnu līmenī nav nostrādājis, ar medikamentiem neko izdarīt nespējam. Tad pārim iesakām veikt mākslīgo apaugļošanu.”

Ja vīrietim ir ļoti maz spermatozoīdu (ļoti maz – tas nozīmē pāris miljonu, bet, lai dabiski iestātos grūtniecība, nepieciešami vismaz 40 miljoni), ar to tomēr pilnīgi pietiek, lai varētu veikt mākslīgo apaugļošanu. Šim nolūkam nepieciešams vien 10–15 spermatozoīdu, un vīrietis var kļūt par bioloģisko tēvu. Taču reizēm spermā vispār nav spermatozoīdu. Viens iemesls – sēklinieki spermatozoīdus producē, bet sēklas vadi vai nu nav attīstīti, vai ir nosprostoti pēc kādas infekcijas vai iekaisuma. Spermatozoīdi ir, bet tie netiek ārā. Otrs iemesls – sēkliniekos spermatozoīdi neveidojas. Veicot punkciju, pusē gadījumu mākslīgajai apaugļošanai nepieciešamos nedaudzos spermatozoīdus tajos tomēr atrod, bet, ja neviens spermatozoīds neuzrodas, šādi palīdzēt vairs nevar. Taču ir diezgan maz vīriešu, kuriem nav mākslīgajai apaugļošanai izmantojamu spermatozoīdu.

Lai iestātos grūtniecība, spermatozoīdiem jābūt tik spēcīgiem, lai tie varētu veikt ceļu cauri sievietes makstij, dzemdes kaklam, dzemdes dobumam un olvadiem. Ja spermatozoīdi ir pietiekami kvalitatīvi, bet to ir mazāk, nekā nepieciešams, un tie līdz olšūnai paši saviem spēkiem netiek, var veikt tā saukto inseminācijas procedūru. Tas nozīmē, ka dienā, kad sievietei notiek dabiskā ovulācija, vīrietis nodod spermas paraugu. Sperma tiek speciāli apstrādāta, atlasot spermatozoīdus. Tos aktivizē, lai labāk kustas, un ginekologs ievada olvadā, kur pretī jau gaida olšūna. Spermatozoīdiem atliek tikai pieskriet pie olšūnas un to apaugļot.

Ar insemināciju olšūnu apaugļot pirmajā reizē izdodas 15–20% gadījumu, tātad lielākoties vajadzīgi vairāki piegājieni. Ja tiek veiktas trīs inseminācijas procedūras un tomēr nav rezultāta, nākamais solis ir mākslīgā apaugļošana ārpus ķermeņa. Tā pieejama arī par valsts finansējumu, taču ilgāku laiku (pēc Jura Ērnpreisa teiktā, 1,5–2 gadus) jāgaida rindā.

“Vīrieša neauglības ārstēšanas kurss aizņem vismaz trīs mēnešus. Reizēm pēc šā laika rezultāts nav pietiekams un vajag vēl tikpat mēnešu, lai ārstēšanu turpinātu, tāpēc mēs pāriem iesakām laikus padomāt par iestāšanos rindā uz mākslīgo apaugļošanu, jo atteikties vienmēr paspēs. Ja mums neizdodas panākt vēlamo un rinda būs pienākusi, viņiem par mākslīgo apaugļošanu nebūs jāmaksā – to segs valsts. Tie ir diezgan lieli tēriņi, aptuveni 2500–3000 eiro,” rēķina ārsts.

Pievienot komentāru