Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Kā rūpēties par insulta slimnieku

Foto - Shutterstock

Autores: Sigita Āboltiņa, Aiva Kalve

Latvijā ik dienu ar insultu nomirst 2,5 cilvēki. Lai palīdzētu tiem pacientiem, kuri pārcietuši insultu un turpina ārstēties mājas apstākļos, četras medicīnas māsas sadarbībā ar biedrību “Inko centrs”, apkopojušas savā ikdienas darbā gūto pieredzi un izveidojušas izglītojošu materiālu “Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem”, kurā apkopota informācija, kā ikdienā sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ārstējas no insulta izraisītajām sekām.

Insults nav prognozējams

– Insulta pacientu Latvijā ir ļoti daudz. Skaitļi nebūt neatspoguļo reālo situāciju, jo reģistrēti tiek slimnieki, kuri nonāk slimnīcā, – stāsta Latvijas Insulta biedrības un Neirologu biedrības vadītāja profesore Evija Miglāne. Ik gadu dažādās Latvijas slimnīcās nonāk liels skaits (vismaz 10 tūkstoši) pacientu ar dažādu veidu insultu, asins izplūdumiem un nosprostojumiem.

• Insults ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums. Akūtus asinsrites traucējumus galvas smadzenēs sauc par cerebrālo insultu, bet muguras smadzenēs – par spinālo insultu.

• Insults var būt išēmisks (kādā no smadzeņu asinsvadiem traucēta asinsapgāde) vai hemorāģisks (palielinātas asinsvadu sienas caurlaidības dēļ rodas asinsizplūdums).

 

Atlabšanas laiks

Slimnīcās tiek nodrošināta neatliekamā palīdzība, akūtā ārstēšana. Bet pēc septiņām vai desmit dienām slimnieks, kad simptomi ir samazināti, tiek izrakstīts no stacionāra, un tuviniekiem jāturpina palīdzēt viņam atveseļoties. Dažreiz insulta izraisītie traucējumi pāriet salīdzinoši ātri, un pēc dažiem mēnešiem cilvēks var atgriezties pie ierastajiem darbiem. Citos gadījumos traucēto funkciju atjaunošanās var ieilgt. Cilvēkam jāmācās koordinēt roku un kāju kustības, tad griezties, sēdēt, celties, staigāt, runāt.

Uzreiz pēc insulta tā izpausmes un atveseļošanās process ir neprognozējams un var norisināties ļoti dažādi. Mūsu valstī insulta pacientu ārstēšanai slimnīcā atvēlēts gaužām mazs laiks – aptuveni divas nedēļas. Pēc tam atlabšana jāturpina mājās vai arī cilvēku nosūta uz kādu no rehabilitācijas centriem, taču to, kāda veida ārstēšana un rehabilitācija katram pacientam nepieciešama, izvērtē ārsts rehabilitologs.

– Invaliditātes rādītāji Latvijā ir daudz sliktāki nekā citās Eiropas valstīs, – zina teikt E. Miglāne. – Rehabilitācija, palīdzība ģimenē, sociālo darbinieku prasme – tas viss ir nepieciešams atlabšanas laikā. Labai aprūpei pēc insulta ir milzīga nozīme.

Diemžēl laiku, cik ātri norisinās atlabšana no insulta, ir grūti prognozēt, tomēr pieņemts uzskatīt, ka seši mēneši ir atskaites posms, kad iespējams izvērtēt, kuras no funkcijām cilvēkam, kurš pārcietis insultu, atjaunosies un kuras ne. Lai arī labo piemēru, kad cilvēki atgriežas darbā vai vismaz atgūst spējas par sevi parūpēties, ir daudz, nozīmīga loma pacientu atlabšanas procesā ir tuvinieku sniegtajam atbalstam.

Pievienot komentāru