Ārstēšana, Veselības politika

Zāļu cenu kāpums – uz hepatīta rēķina

Foto - Karīna Miezāja

Pēc zāļu ražotāju un tirgotāju aptuvenām aplēsēm*, pagājušais gads šajā jomā ritējis ar mērenu 3 – 5% apgrozījuma kāpumu, turpinot līdzšinējo četru piecu gadu tendenci un apstiprinot tēzi – šis bizness ir augošs un peļņu nesošs par spīti negatīvajiem demogrāfiskajiem procesiem.

 

Cenu kāpums – uz kompensējamo patentēto zāļu rēķina

Zāļu cenas 2016. gadā pieaugušas vidēji par 7%, informē Zāļu valsts aģentūra (ZVA), taču, kā atzīmē holdinga “Repharm” ģenerāldirektors Dins Šmits, operēt ar šo skaitli būtu tikpat objektīvi, kā mērīt pacientu vidējo temperatūru slimnīcā. Proti, ievērojams cenu kāpums (pat par 48%) bijis vērojams visdārgāko medikamentu grupā, kur cena par iepakojumu ir 1000 eiro un vairāk, turpretī lētāko medikamentu grupās (līdz 5 eiro par iepakojumu un no 5 līdz 50 eiro par iepakojumu) cenas cēlušās attiecīgi par 4 un 1,14%, kas otrajā gadījumā ir pat zemāk nekā inflācija pērn (2,2%). “Medikamenti ar zemākajām cenām ir būtiskākais segments, jo veido 99% tirgus un ir tā daļa, ko cilvēki pērk paši no savas kabatas,” paskaidro ZVA direktors Svens Henkuzens.

Cenu lēciens dārgākajā grupā izskaidrojams ar jaunu medikamentu iekļaušanu valsts kompensējamo medikamentu klāstā, paredzot arī attiecīgu valsts finansējumu to iegādei, konkrēti – jaunajai C hepatīta terapijai, šim nolūkam atvēlot vairāk nekā sešus miljonus eiro. “Šie preparāti ir ļoti dārgi, jo ir oriģināli un aizsargāti ar patentu – vēl nav ģenērisko analogu, kas cenu spiestu uz leju, kā tas notiek citās diagnožu grupās.” No kopējā zāļu tirgus, kas ir ap 320 miljoniem eiro, ap 180 miljoniem nāk no valsts budžeta caur kompensācijas sistēmu – tas ir faktors, kas būtiski ietekmē cenas un tirgus aktivitāti kopumā. Līdz ar to vidējais cenu kāpums par 7% nav vērtējams kā satraucoša tendence, uzskata S. Henkuzens.

 

“Olainfarm” – iepirkumu zīmē

Latvijas farmācijas tirgū pērn tikai pavisam nedaudz pieaudzis vietējo zāļu ražotāju produktu īpatsvars. Līdzīga tendence bijusi vērojama arī līdz šim – 2014. gadā tie bija 4,3%, 2015. – 4,7%. Arī pašu ražotāju paustais liecina, ka no saražotā Latvijā paliek proporcionāli neliela daļa, lauvas tiesu eksportē. Piemēram, farmaceitiskās industrijas tirgus līderis “Olainfarm” no kopumā saražotajiem medikamentiem tikai 15% pārdod Latvijā (turklāt šajā daudzumā ietilpst arī medikamenti, ko “Olainfarm” importē savu aptieku vajadzībām), bet visām uzņēmuma daļām kopā Latvija ir noieta tirgus par 24 – 25%. “Kopsummā Latvija ir mūsu otrais lielākais tirgus. Krievija ir pirmais – katrs trešais mūsu eiro nāk no turienes,” pastāsta “Olainfarm” valdes loceklis Salvis Lapiņš. Citi eksporta virzieni – Ukraina, Baltkrievija un citas NVS valstis, kā arī virkne Eiropas Savienības valstu.

“Olainfarm” pagājušais gads pagājis iepirkumu zīmē – tas iegādājies četrus jaunus uzņēmumus, šim nolūkam iztērējot 19 miljonus eiro. Pirkumi – kosmētikas ražotājs “Kiwi Cosmetics”, elastīgo medicīnisko izstrādājumu firma “Tonus Elast”, ārstniecības iestāde “DiaMed”, kā arī farmācijas uzņēmums Baltkrievijā – pievienosies “Olainfarm” jau esošajiem īpašumiem, kuru vidū ir gan farmaceitiskais uzņēmums “Silvanols”, gan aptieku tīkls “Latvijas aptieka” ar 65 vienībām. Kaut arī tirgū laisti jauni medikamenti, īpaša pārdošanas lēciena nevienam no tiem nav bijis. S. Lapiņš to pamato ar ārstu samērā konservatīvo darbu – ir jāpaiet zināmam laikam, līdz tiek pieņemts un par labu atzīts kāds jauns­­ produkts.

 

2 Komentāri

  1. Nu šis raksts ir atkal kārtējais maigos, iemidzinošos vārdos izteikts, pret slimajiem cilvēkiem vērsto, nelietību uzskaitījums.
    Piemēram, ko nozīmē “Cenu lēciens dārgākajā grupā izskaidrojams ar jaunu medikamentu iekļaušanu valsts kompensējamo medikamentu klāstā? Tas nozīmē tikai to, ka farmaceitiskā mafija, pamanot iespēju ar kompensējamo medikamentu palīdzību no valsts kases kāst naudu, paceļ šo medikamentu cenas.
    Savukārt apgalvojums, ka c-hepatīta terapijai nepieciešamajiem medikamentiem “vēl nav ģenērisko analogu, kas cenu spiestu uz leju” ir klaji meli. Šādi analogi jau labu laiku tiek ražoti Indijā, bet Latvijas VM šo medikamentus Latvijā vienkārši neielaiž. Belāvičs pat vienu laiku, lai vairotu peļņu, bija aizliedzis saņemt c-hepatīta slimniekiem šos analogus privātos sūtījumos no Indijas.
    Un kāpēc tās paša Olainfarm zāles Krievijā ir uz pusi lētākas, kā Latvijā? Laikam jau krievu nauda ir vērtīgāka par latviešu naudu….
    Par to e-recepšu ieviešanu vispār trūkst vārdu – viena vienīga nejēdzība, kas dažiem dos iespēju labi nopelnīt, bet visiem slimniekiem zāļu iegādi ievērojami sarežģīs un sadārdzinās.

Pievienot komentāru