Ārstēšana, Vēzis

“Tu vismaz esi novājējis” un vēl 7 lietas, ko neteikt tuvam cilvēkam, kam ir vēzis

vezis_slimnieks1_Sh

Kad draugam vai ģimenes loceklim tiek diagnosticēts vēzis, var būt grūti rast vārdus sarunām. Cilvēki nereti jūtas neērti, tādēļ drīzāk izsaka kādus neveiklus komentārus vai neteic neko, nevis stiprina un atbalsta otru ar jēgpilniem vārdiem.

Daudzās vēža pacientu un viņu tuvinieku atbalsta grupās atrodami padomi, kā runāt ar cilvēku, kuram ir vēzis. Šoreiz publicējam Amerikas Vēža ārstniecības centra (Cancer Treatment Center of America) ieteikumus, ko NEteikt un nejautāt cilvēkam, kam ir šī diagnoze.

1. “Kā tev iet?”

Lai arī tas var šķist pārdomāts jautājums, vērsts uz rūpēm par otru, tomēr vēža pacientam tas varētu likties apgrūtinošs – ko gan uz tādu jautājumu atbildēt?

 

2. Pārāk optimistiskus komentārus

Kad tev ir vēzis, tev nav vajadzīga karsējmeitene. Tāds komentārs kā “viss būs labi” var likt justies cilvēkam vainīgam, ja viņam labāk nepaliek. Dr. Stens Golbergs (Stan Golberg), kuram pašam tika diagnosticēts aizkuņģa dziedzera vēzis 57 gadu vecumā, skaidroja, ka “viltus optimisms it kā mazina nozīmi, devalvē to, kas notiek manā ķermenī.”

 

3. “Tu vismaz esi novājējis!”

Joki par fiziskajām pārmaiņām nepalīdz.

4. Salīdzināšana ar kāda cita vēža pieredzi.

Katrs vēzis ir citādāks, pat ja jūsu onkulis izdzīvoja pēc šādas diagnozes, stāstījums par viņa pieredzi nepalīdzēs.

5. “Tev paveicās, ka tas nav ļaunākā tipa vēzis.”

Lai gan šie vārdi iecerēti, lai uzmundrinātu, tie nepalīdzēs justies labāk – nav nekā iepriecinoša tajā, ka ir vēzis, pat ja tas ir vieglāk ārstējamā formā.

6. Jautājumi par prognozēm.

Ir labi runāt par prognozēm, ja cilvēks pats par to vēlas runāt, bet labāk nejautāt, ja viņš šādu tēmu neierosina.

7. Saruna par tavu uztraukumu.

Protams, ir atbalstoši, ja tu izstāsti, ka tev ir ļoti žēl, ka tev tuvajam cilvēkam jāpiedzīvo vēzis, tomēr centies par to runāt ne pārlieku emocionāli vai žēlpilni. Un, ja tu nezini, ko teikt, labāk to atklāti atzīsti, nekā izvairies no šī cilvēka pilnībā.

Bet ko tad teikt?

Dr. Goldbergs uzsver, ka noderīgākais ir piedāvāt konkrētu palīdzību. Tā vietā lai teiktu: “Pasaki, kā man tev palīdzēt,” drīzāk aicini: “Es tev pagatavošu pusdienas vienā no šīs nedēļas dienām, – kura diena tev labāk derētu?”

Arī ārste Vendija Šlesele Harpmane (Wendy Schlessel Harpham), kura ārstējās no vēža, atzīmē, ka visvairāk palīdz konkrētas palīdzības piedāvājums – kaut vai izvest pastaigā suni vai atnest no lielveikala ēdienu.

Bet pats svarīgākais ir klausīties otrā, nevis runāt. “Reizēm tikai miers, līdzjūtīga klausīšanās ir labākais, ko var otram sniegt,” saka Goldbergs.

 

Avots: independent.co.uk

 

Ja jums vai jūsu tuviniekam, draugam ir bijis vēzis, kādi vārdi un attieksme, palīdzība tobrīd visvairāk palīdzēja? Rakstiet savu pieredzi portālam Veselam.lv: linda.rozenbaha@la.lv

6 Komentāri

  1. Liela daļa no rakstītā ir pilnīgs “bulšits” –
    atļaujos to tā teikt pēc personīgās “vēža” pieredzes –
    daudz ko no teiktā drīkst un vajag teikt un stāstīt paplašinātos un garos teikumos, lai slimajam cilvēkam pielec, ka šī slimība nepavisam visos gadījumos nav tik melna, kā to cenšas mālēt 🙂

    VEIKSMI VISIEM SLIMAJIEM NO VIENA CITA SLIMĀ!! 😀

      1. Nr. 1, 4, 5, 6 un 7

        Nekādu problēmu ar šiem.
        Onkologs praktiski šos visus uzdod vai apskata jebkurā vizītē.
        Jau pēc pirmā apmeklējuma zināju, ka manas izredzes izdzīvot ir virs vidējā 🙂 Un par pirmajiem 5 izdzīvošanas gadiem onkologam tika smukas puķes no manas sirds 😀

  2. Man ir regulāra spermas noplūde. mums Mālupes konditorijas ceptuvē, kad gatavoju eklēriem pildījumu, man regulāri gadās noplūde. bet pagasta sievišķi nāk, pērk un ēd laizīdāmās. jo tie ir eklēri ar Vīrišķo spēku. Kuru viņas no savien šļauganajiem vīriem dabūt nevar. https://goo.gl/V9tJmz

Pievienot komentāru