Ārstēšana, Veselības politika

Ģimenes ārstiem gatavo rīksti. Ko atklāj Valsts kontrole par ģimenes ārstu darbu

Foto - Ieva Čīka/LETA

Valsts kontrole (VK) pabeigusi apjomīgu revīziju veselības aprūpes ambulatorajā sistēmā un nākusi pie secinājuma, ka pie pastāvošās situācijas veselības aprūpes jomā, pat desmitkārtīgi palielinot finansējumu, neatrisinātās problēmas saglabāsies. Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava uzsvēra: “Mēs nevienā brīdī nerunājam, ka ir nepieciešama papildu nauda – ja naudas būs vairāk, ar to nevarēs atrisināt tās problēmas, ko revidenti ir konstatējuši.”

VK ir izvērtējusi trīs jomas – vai Veselības ministrija (VM) ir pildījusi to, ko iekļāvusi savos plānošanas dokumentos, cik ieinteresēti savā darbā ir ģimenes ārsti, kā arī analizējusi VM rīcību, pērkot ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus no privātajām ārstniecības iestādēm.

Parasti, kad tiek runāts par ministriju politikas plānošanas dokumentiem, cilvēki nesaprot, kam tie nepieciešami, ka tā ir tukša atrakstīšanās. Taču I. Vārava norādīja, ka šie dokumenti nav tikai papīru kaudze, kuru neviens nelasa. Tie ir ministrijas stratēģiskais redzējums par jomu, kas tai uzticēta, – kas tiks darīts par to naudu, kas ir pieejama, kādi resursi vēl ir nepieciešami, lai izdarītu to, kas ir ļoti svarīgi. Revidenti konstatējuši, ka VM savos dokumentos ir iekļāvusi 39 pasākumus, tajā skaitā tos, kas nodrošinātu ērtāku piekļuvi primārajai veselības aprūpei, samazinātu onkoloģisko slimību risku, kā arī mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Vērtējot šos 39 rīcības punktus, ir secināts, ka 31 no tiem nav ieviests. Piemēram, VM ir plānojusi noteikt principus, kā atbalstīt ģimenes ārstu prakses, ņemot vērā tajā reģistrēto pacientu skaitu. Šobrīd šis skaits svārstās robežās no 197 līdz 6738 pacientiem. Tiek ņemta vērā teritorija, kur ģimenes ārsts strādā, bet tajā pašā laikā VM nav noteikusi optimālo pacientu skaitu ārsta praksē, un tieši tas būtiski atsaucas uz ģimenes ārstu darba noslogojumu. Divdesmit piecos procentos ģimenes ārstu prakšu ir reģistrēti vairāk nekā 1800 pacientu, un VM ir noteikusi, ka lielajās praksēs ir jābūt otrai medicīnas māsai vai ārsta palīgam, kas palīdzētu ģimenes ārstam nodrošināt operatīvāku darbu un ārsts būtu pacientiem pieejamāks. Bet atlases veidā no lielajām 339 ārstu praksēm tika konstatēts, ka 15% nav šo ārsta palīgu, kas nenoliedzami atsaucas uz ārsta pieejamību.

VM savos dokumentos ir iekļāvusi vēža skrīningu, kur zināma atbildība ir ģimenes ārstiem, lai pacientam savlaikus varētu diagnosticēt onkoloģiskās kaites un ātrāk uzsākt ārstēšanu. Kaut gan valsts apmaksātā vēža skrīninga programma tika aizsākta 2009. gadā, līdz šim brīdim tā nav īstenota, kā bija iecerēts, jo ministrija nav šo programmu pārraudzījusi un pilnveidojusi.

Revidenti pārliecinājušies, kaLatgales un Kurzemes 45 pagastos nav ģimenes ārsta, turklāt 30 no tiem nav pat feldšerpunktu. Tas nozīmē to, ka ir daudz tādu pacientu, kuriem jāmēro vairāk nekā 20 kilometru, lai, piemēram, hronisku saslimšanu gadījumā tiktu pie sava ģimenes ārsta. Atsevišķos pagastos nav pat pieejams sabiedriskais transports un līdz ar to medicīnas pakalpojumi mazturīgajiem iedzīvotājiem kļūst vēl nepieejamāki.

VK revidenti uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai ģimenes ārsts spētu sniegt pēc iespējas plašāku medicīnisko pakalpojumu klāstu un nesūtītu par katru sīkumu savus pacientus pie speciālistiem. VM ir izstrādājusi 13 kritērijus, pēc kuriem vērtē ģimenes ārstu darbu, bet ārsti spējuši izpildīt tikai sešus no tiem, turklāt darba vērtējuma kritēriji, kuriem patiešām tur vajadzētu būt, neesot iekļauti. Piemēram, to, vai pacients iekļaujas valsts apmaksātajā vēža skrīningā un dodas pārbaudīties pēc uzaicinājuma saņemšanas, kontrolējuši tikai 16% ģimenes ārstu. Ļoti būtisks ir jautājums par pacientu profilaktiskajām apskatēm, kam ģimenes ārsti diemžēl tikpat kā nepievērš uzmanību, jo nav finansiāli motivēti to darīt. Par to liecina fakts, ka, izvērtējot 79 ģimenes ārstu prakses, 15 ārsti savu pacientu profilaktisko apskati nav veikuši vispār. Ja pacients nelūdz, tad ārsts izliekas, ka viņš par to neko nezina.

20 Komentāri

  1. Mani arī rudenī ģimenes ārste nostrostēja par “nolaidību pret veselību”. Izrādās nepietiek, ja reizi gadā iet pie ginekologa un kārtīgi pārbaudās. Ja nedodot ginekologam tās valsts vēstules, valsts rājot ģimenes ārstus, ka viņu pacienti VISPĀR neiet pie ginekologa. Ja jau valstij ir informācija, kurp man jāsūta tā vēstule, tad jau tik pat vienkārši varētu uztaisīt datu bāzi, kur ginekologs vai laboratorija varētu atzīmēt prasīto. Kas man kāda daļa par viņu birokrātiju, tās vēstules ir kā tāda nelūgta iejaukšanās privātumā.

  2. Vai tie vairākie simti ierēdņu pašā ministrijā un Nacionālajā veselības dienestā vien,un vēl plānotie 2017.gadā papildus birokrāti,ar dažāda veida piemaksām,prēmijām un lielajiem sociālajiem pabalstiem pēc darba koplīgumiem ar nozares arodbiedrību (kas pieckārt pārsniedz pamatalgu) ir uzlabojuši veselības aprūpi Latvijā,salīdzinot ar pirmskara Latvijas Labklājības ministrijas Veselības departamenta septiņpadsmit darbiniekiem?! Nebija taču tad ne mēnešiem garu rindu,ne kvotu,ne aplokšņu dakteriem,zāles nesadārdzinājās ar katru mēnesi!

  3. “Revidenti pārliecinājušies,ka Latgales un Kurzemes 45 pagastos NAV ĢIMENES ĀRSTA,turklāt 30 no tiem NAV PAT FELDŠERPUNKTA.Tas nozīmē to,ka ir daudz tādu pacientu,kuriem jāmēro vairāk nekā divdesmit kilometru,lai,piemēram,hroniskas saslimšanas gadījumā tiktu pie sava ģimenes ārsta.Atsevišķos pagastos NAV PAT PIEEJAMS SABIEDRISKAIS TRANSPORTS un līdz ar to medicīnas pakalpojumi mazturīgajiem iedzīvotājiem kļūst vēl nepieejamāki.” Ja nebūtu šā Māras Lībekas objektīvā raksta,mēs taču tā arī nekad neuzzinātu,ko īsti ir ir atklājuši VK revidenti.Un viss paliktu pa vecam! Nezinātu pat,ka “…MINISTRIJA nav šo programmu uzraudzījusi un pilnveidojusi.” Un tā tālāk!

  4. Jāizmanto iekšējās rezerves! Jāapvieno ir ne tikai slimnīcas,bet arī Labklājības un Veselības ministrijas! Sekosim Igaunijas,Vācijas,Krievijas,Polijas,Somijas,Norvēģijas,Islandes,Īrijas,Ungārijas,Andoras,Monako,Sanmarino,Grieķijas,Gruzijas,Indijas,Bangladešas,Šrilankas,Jemenas,Nepālas,Japānas,Dienvidkorejas,Fidži,Kiribati,Gambijas,Austrālijas,Tanzānijas,Mali,Libērijas,Namībijas,Svāzilendas,Maurīcijas,Seišelu,Lesoto,Zimbabves,Ekvatoriālās Gvinejas,Svētās Helēnas salas,Mauritānijas,Senegālas,Maldivu,Paragvajas,Bolīvijas,Kolumbijas,Gvatemalas.Angiljas,Arubas,Haiti,Sentlūsijas,Gvajānas,Dominikānas,Dominikas,Kaimanu salu,Antigvas un Barbudas,Bahamu,Bermudas,Britu Virdžīnu salu utt. piemēram!! Būs nauda gan trūkstošajiem ārstiem pagastos,gan obligātajai veselības apdrošināšanai!

  5. Zinu Rīgā ģimenes ārsta praksi, kurā daļa pacienti nav bijuši gadien ,bet gada nogalē pēdējos divos mēnešos visi tipa ir bijuši uz profapskatēm. Saraksta talonus un uz priekšu. Gripas epidēmijas laikā uz mājas vizītēm iet ļoti reti, bet talonus saraksta, ka bezmaz vai ir pie visiem būts vizītē. Tā tiek pelnīta papildus nauda no valsts. Un ar šādiem ārstiem ir grūti cīnīties.

  6. Kad revidenti sāk spriest par ārsta darbu, ir visai smieklīti. Daudz sūta pie speciālistiem? Vai nevienu brīdi neienāk prātā, ka sabiedrība kļūst arvien slimāka. Ģimenes ārsts nevar aizstāt, piemēram, neirologu.

  7. ko tad 10 minūtēs var ģimenes ārsts izdarīt,tikai izrakstīt receptes šir potreb kuras der visiem,bet ja atnāk otreiz tad meklē kādu antibiotiku,bet ja vairs nespēj atnākt,tad liek ātrajiem ierasties vai mācītājam

  8. Kad es vēl biju mazs un bija PSRS, tad vienkāršas manipulācijas prata un veica sādžas Feldčers. Tagad skrīningi, monitoringi, specializacija, kompjutertomografija, u.c., novedis līdz tam , ka ģimenes ārsts un viņa palīgs prot neskaidrā rokrakstā uzrakstīt recepti, bet šļirci nav pat redzējis, kopš augstskolas sola.

  9. Satriecoši!Beidzot ir minēts, ka pacientiem nav pieejams sabiedriskais transports! Nav ārstu un ambulanču? Laukos infrastruktūru vajag attīstīt, ceļus taisīt, lai cilvēkiem dzīvot tur ērti! Nevis visu tik klapēt ciet, samazināt, likvidēt. Ja jau pilsētās slimnīcas likvidēja, tad ko par laukiem vispār runāt? Tas pieraksts pie speciālistiem ir nepārdomāts murgs! Kāpēc nav speciālistu pieejamība UZREIZ, kad vajag nevis jāgaida rindā, kamēr slimība tiek ielaista un izārstēšanai jāpatērē vairāk laika, un slimības lapas tik jāpagarina un jāpagarina??!

    1. Vissmieklīgākās ir beigas, kur VM valsts sekretārs Kārlis Ketners … “atbildēja, ka arī pašvaldība ir atbildīga par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu saviem iedzīvotājiem un ka nevar tikai gaidīt, ka kāds Rīgā pagastam sameklēs ģimenes ārstu.”
      Cik dzirdēts un redzēts pašvaldībai neviens padomu neprasa, kad izlemj slēgt vietējās slimnīcas, bet tagad kad … ir mēsli, tad veinīgi atkal citi bet ne VM…?

Atbilde uz MM komentāru

Atcelt atbildi