Ārstēšana, Citas slimības

Latvijā nepamatoti bieži lieto antibiotikas, arī patvaļīgi

Foto - Shutterstock

Antibiotikas joprojām Latvijā mēdz lietot nepamatoti – tā secināts zaļās farmācijas uzņēmuma “Silvanols” un pētījumu centra “SKDS” veiktajā aptaujā, kurā izzināti iedzīvotāju ieradumi un rīcība dažādu saaukstēšanās saslimšanu gadījumos. Lielākā daļa jeb 52% Latvijas iedzīvotāju saaukstēšanās saslimšanu gadījumos lieto antibiotikas. Ceturtā daļa no tiem antibiotikas lieto patvaļīgi – saslimšanas gadījumā izlietojot antibiotikas, kas palikušas pāri no iepriekšējā antibiotiku lietošanas kursa, vai bez ārsta receptes citādi iegūstot antibiotikas, kas lietotas iepriekšēju saslimšanu laikā.

Pētījuma rezultāti apstiprina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra publiskotos datus, kas norāda, ka pēdējos gados antibiotiku patēriņam Latvijā ir tendence palielināties, kā arī skaidri identificē nepilnības antibiotiku izrakstīšanas un izsniegšanas kārtībā. Pētījumā gūtie rezultāti pierāda, ka antibiotikas mēdz tikt nozīmētas nepamatoti; acīmredzami mēdz “grēkot” arī farmaceiti, izsniedzot antibiotikas bez ārsta receptes. Izvērtējot patvaļīgas antibiotiku lietošanas gadījumus, vairāk kā 60% pacientu lietojuši antibiotiskus medikamentus, kas palikuši pāri no iepriekšējā lietošanas kursa vai iegūtas no draugiem vai radiem, vai pat internetā.

Fakts, ka vairāk kā ceturtā daļa pacientu saaukstēšanās saslimšanu gadījumos lieto antibiotikas patvaļīgi, ir satraucošs un saistīts ar izpratnes un zināšanu trūkumu par saaukstēšanās saslimšanu ārstēšanas principiem. Antibiotikas paredzētas bakteriālu infekciju ārstēšanai, un tās nav paredzētas vīrusu izraisītu saslimšanu – saaukstēšanās un gripas – ārstēšanai. Protams, to, vai antibiotikas ir vajadzīgas, var izvērtēt tikai ārsts, kurš nepieciešamības gadījumā var nozīmēt antibiotiku kursu, taču diemžēl bieži vien pacienti uzstāj, lai “katram gadījumam” ārsts tomēr izraksta antibiotikas, pat, ja tās konkretajā gadījumā nav nepieciešamas, un daļa ārstu tam arī pakļaujas. Jāsaprot, ka pacients pats visbiežāk nespēj kvalitatīvi un objektīvi izvērtēt visus ar nepamatotu medikamentu lietošanu saistītos riskus, tāpēc ir svarīgi, lai antibiotikas netiktu nozīmētas un izsniegtas nepamatoti.

Visbiežāk antibiotikas saaukstēšanās saslimšanu ārstēšanai izmanto sievietes un gados jaunāki pacienti – lielākoties jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas arī pārsvarā antibiotikas iegūst no draugiem vai radiem vai pat internetā. Iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem, savukārt, pret antibiotiku lietošanu saaukstēšanās saslimšanu gadījumos izturas nedaudz skeptiskāk – antibiotiku lietotāju skaits nepārsniedz pusi konkrētajā vecuma grupā; iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem arī daudz biežāk paļaujas uz farmaceitu sniegtajām rekomendācijām.

Pareizi un savlaicīgi nozīmējot antibiotikas, ievērojami tiek uzlabots bakteriālu infekciju ārstēšanas iznākums un tiek novērsta slimību progresēšana.

Antimikrobiālās rezistences – pret antibiotikām rezistentu baktēriju attīstības – izplatību veicina neatbilstoša un/ vai nepareiza antibiotiku lietošana cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai, nepietiekama infekciju profilakse un nepietiekami infekciju kontroles pasākumi. Gan Latvijā, gan visā pasaulē pacienti saskaras ar antimikrobiālo rezistenci; zinātnieki par to ceļ trauksmi jau gadiem – tā uzskatāma par vienu no mūsdienu sabiedrības nopietnākajām veselības problēmām. Mikrobi kļūst nejutīgi jeb rezistenti pret antibiotikām, tādēļ pacientus izārstēt ir arvien sarežģītāk – nākotnē visticamāk daudzu infekciju ārstēšanai līdz šim pielietotās antibiotikas izmantot vairs nebūs iespējams, jo mikroorganismi, kas izraisīja infekciju, kļūst nejutīgi pret iepriekš izmantotajām antibiotikām.

Aptauja par Latvijas iedzīvotāju paradumiem saaukstēšanās slimību ārstēšanā veikts 2016. gada decembrī, un tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījumu pēc “Silvanols” pasūtījuma veicis pētījumu centrs “SKDS”.

Pievienot komentāru