Netradicionāli, Padomi

Saslauki sevi centrā! Dziedniece Sarmīte Makarova ierāda, kā var palīdzēt mandalas

Foto - Matīss Markovskis

Kā sadzirdēt pašam sevi, kā padarīt sevi spēcīgāku? Dziedniece un ekstrasense Sarmīte Makarova aicina ņemt talkā krāsas un mandalas, lai meklētu savu spēka un gaismas avotu.

“Ja cilvēks atrodas savā centrā, viņš izjūt līdzsvaru, harmoniju. Kas ir šis centrs? Tā ir sirds, dvēsele. Tur sakopojas dzīvības enerģija, viss cilvēka potenciāls,” – tā Sarmīte Makarova.

 

Ar mīlestības puteni

Ja esi savā centrā, jūties stabili, negācijas neskar. Tas nozīmē nevis būt vienaldzīgam pret notiekošo, bet gan to, ka esi tik spēcīgs un līdzsvarots, ka nepavelcies līdzi negācijām, tādējādi nekuplini sevī sliktās emocijas.

“Nesen piedalījos Daces Straumes vadītajā gongu meditācijā un tās laikā redzēju vīziju – dvēsele izstaro gaismu. No tā gaišuma tumsa atkāpjas. Ja sāc kultivēt negācijas, gaisma, tieši pretēji, saraujas, rūk mazumā. Ja tevī gaismas maz, kļūsti kā saplēsts spogulis, kurā viss atspīd, it kā salauzīts gabalos, pietrūkst veseluma. Un, ja tā, sāc justies slikti.

Savukārt, ja pārsvarā esi vieglā, pozitīvā, priecīgā vibrācijā, gaismas ir daudz. Jo tā jaudīgāka, jo tālāk aizspiež tumsu, visu nelāgo, nevajadzīgo, kas mēdz atgadīties dzīvē. Pavisam vienkārši – jo gaismas vairāk, jo tumsas mazāk. Savā gaismas lokā noteikti vajag ieskaut ģimeni, draugus, visus tuvos un mīļos,” uzmundrina Sarmīte.

Šādi dzīvojot, klātesoša ir arī mīlestības plūsma – tā nāk no debesīm, zemes, apkārtējās pasaules. Mīlestības putenī zūd bailes, un dzīvot nebaidoties ir ļoti svarīgi. Vēl būtiski sadzirdēt sevi, saprast, kas pašam vislabāk der. Ja turas savā centrā, daudz labāka kļūst intuīcija, jau intuitīvi zini, kas var palīdzēt.

Lai sajustu centru sevī, noder meditatīva prakse vai radoša nodarbe. Meklēt to caur radošumu – mākslu, krāsām, ķermeniskām izpausmēm, turklāt darīt ar vieglumu un prieku.

Jo vairāk strādā ar sevi, jo dvēseles gaisma vairojas, jo kļūsti spēcīgāks. Tā var uzturēt šo liesmu dzīvu. Līdzīgi, kā piemetot malku krāsnī,– tas jādara ik pa brīdim, lai uguns neapdziest.

 

Drošāk aplī

Dziedniece iesaka pamēģināt krāsot jeb gleznot mandalas, tas dod iespēju labāk sajust savu centru. Mandalas spēks slēpjas tās apaļajā formā. Mums nepieciešams just noteiktas robežas, un aplis rada psiholoģisku drošību. Pētījumos konstatēts, ka cilvēks jau piedzimst ar vēlmi pēc šādas formas, tā ir dziļi zemapziņā. Protams, var zīmēt vai gleznot tāpat bez jebkāda apļa, tomēr mandala sniedz lielāku efektu.

Daudzas problēmas rodas tāpēc, ka cilvēks aiziet pārāk tālu no savas būtības, no garīguma. Veidojot mandalu, uzmanības virziens mainās – no ārējām izpausmēm pievēršas iekšējai pasaulei. Kad zīmē vai glezno mandalu, it kā nonāc mājās, atgriezies pie sevis, apzinies gaismu sevī. Mandala ir struktūra, kas sakārtota ap vienojošu centru. Viduspunkts simbolizē cilvēka centru – sirdi.

Mandalu gleznošana sniedz mieru un labsajūtu. Vēl šis process māca nebaidīties un ļauties, uzticēties rokai, ķermenim, sev, turklāt tiek uzņemta enerģija arī no krāsām, tā ir sava veida terapija. Radošajam procesam vajag tikai aptuveni 15 minūtes. Vēl nepieciešama liela papīra lapa, ota un guaša vai cita veida krāsas. Tas nekas, ka nemāki zīmēt un tik sen ota nav ņemta rokās, jo galvenā ir vēlme kaut ko paveikt savā labā.

Sarmīte Makarova iesaka trīs veidus, kā gleznot mandalu. Katrs no tiem ir noderīgs.

 

Mandalas trīs veidos

1. Savākt sevi. Uz lielas papīra lapas uzzīmē apli, ieskicējot tajā centru. Otu iemērc krāsā un sāc gleznot no apļa malām uz vidu. It kā saslauki krāsu mandalas centrā. Šādi krāsojot, palīdzi sakopot enerģiju, it kā savākt sevi kopā, turklāt nomierinies. Ļauj nebūt sev saplēstam spogulim, bet skaistai, gludai lodei.

Krāsojot der ik pa laikam pavērot savu elpu. Vai elpoju pietiekami dziļi, gana rāmi? Ļauj arī elpai sevi nomierināt.

 

2. Izlikt emocijas. Ja ir daudz nelāgu emociju, esi dusmīgs, aizkaitināts, bēdīgs, der krāsot īpašā veidā, lai tiktu no tā visa vaļā. Izliec visu uz papīra, klāj krāsas, lai tās triepjas, švīkājas, šķīst līdz ar emocijām. Nav jābaidās, ka zīmējums veidosies ne pārāk harmonisks un, iespējams, būs neglīts. Ir taču jāpalīdz sev, nevis jāveido mākslas darbs.

Ja esi pārpilns rūgstošām emocijām, nav iespējams ielaist sevī kaut ko labu un gaišu. Līdzīgi kā piebāzta atvilktne, kurā nevari neko atrast, iekams neesi to izvācis tukšu un no jauna sakārtojis.

Pēc 10 minūšu sparīgas krāsošanas jutīsi, ka esi izlādējies, atbrīvojies no negatīvām emocijām.

Bērns to dara gluži dabiski. Mans trīsgadīgais dēls, atnākot no bērnudārza piktā omā, uzreiz lūdz – mamma, dod man krāsas. Skatos, kā puika mērc otu melnā, sarkanā, oranžā krāsā un tik šķiež uz papīra! Pēc mirkļa jau nāk priecīgs, aicina spēlēties.

Jāzina vēl kas – kad izliktas negācijas, rodas tukšums, kas jāiepilda ar mīlestības enerģiju. To var panākt īsā meditācijā: aizver acis, saliec rokas kā lūgšanā – tas palīdz sajust savu centru un savieno ar debesīm – un pasaki paldies. Lai tā ir pateicība par visu, kas svarīgs, – par savu ķermeni, ģimeni, valsti.

Pievienot komentāru