Uzturs, Vitamīni

Kā atpazīt selēna trūkumu

Foto - Shutterstock

Mūsu platuma grādos augsnē trūkst selēna, tāpēc tā ir maz arī augos, pārtikas produktos un ierastajā uzturā. Līdz ar to daudzu Latvijas iedzīvotāju organismā šā mikroelementa nepietiek, lai gan tam ir liela nozīme vielmaiņā.

 

Skaistumam un veselībai

Visbiežāk par selēna deficītu runā, ja lūst un slāņojas nagi, pastiprināti izkrīt mati vai šķeļas to gali. Retāk zina, ka ne tikai jods, bet arī selēns nodrošina vairogdziedzera veiksmīgu darbību un pilnvērtīgu funkcionēšanu, jo veicina fermenta darbību, kas atbild par galvenā vairogdziedzera hormona pārstrādi bioloģiski aktīvā formā. Tā savukārt ietekmē vielmaiņu un visu orgānu funkcijas. Ja ir pietiekams selēna daudzums organismā, tad vairogdziedzeris darbojas pareizi un rada pareizi funkcionējošus selēna proteīnus. Tādējādi organisms saņem palīdzību, lai varētu uzturēt vielmaiņas ātrumu vēlamajā līmenī un radītu vajadzīgo enerģijas daudzumu, kas spēj nodrošināt ikvienas šūnas svarīgākās funkcijas.

Papildus tam selēns veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu un ir iesaistīts arī normālas spermatoģenēzes nodrošināšanā – tas nepieciešams testosterona izstrādāšanā, kā arī spermatozoīdu kustīgumam.

– Šis mikroelements piedalās daudzos mūsu organisma bioķīmiskajos procesos. Ja ir tā deficīts, samazinās noteikta fermenta līmenis un palielinās brīvo radikāļu daudzums, radot daudzu šūnu struktūru bojājumus un vielmaiņas traucējumus, taču pietiekams daudzums veicina organisma atindēšanu no brīvajiem radikāļiem. Pierādīts, ka selēnam piemīt antioksidantu, antikancerogēnu un imūnstimulējošas īpašības, – uzskaita farmaceite Kristīne Puķe.

Organisms ir tā iekārtots, ka dažādu funkciju nodrošināšanai svarīgākie selēna proteīni šo mikroelementu saņem pirmie. Tas nozīmē, ka vispirms selēna rezerves tiek izmantotas, lai nodrošinātu svarīgākās funkcijas, kas no tā ir visvairāk atkarīgas, piemēram, imūnā aizsardzība. Mazāk svarīgas funkcijas – matu vai nagu skaistuma nodrošināšana – ir sekundāras. Tādēļ matu, nagu vai liekā svara problēmas izpaužas un ir pamanāmas ātrāk un tikai pēc tam seko traucējumi imūnsistēmas un citu organisma sistēmu darbībā.

Cilvēkiem Eiropā gan nav novērotas slimības, ko izraisījis selēna trūkums, taču tā deficīts ir viens no faktoriem, kas veicina aterosklerozes un audzēju attīstību, miopātijas (muskuļu distrofijas forma), neauglības un miksedēmas (vairogdziedzera darbības traucējumu) rašanos. Savukārt, saņemot optimālu selēna daudzumu ar uzturu, ir retākas sirds un asinsvadu slimības, samazinās arī saslimstība ar audzējiem. Ir novērojumi, ka selēna savienojumi mazina intoksikāciju ar smagajiem metāliem, jo šis mikroelements spēj saistīt dzīvsudrabu, talliju, kadmiju, sudrabu.

 

Produktu izvēle

Selēns organismā nokļūst tikai ar uzturproduktiem. Tā daudzums ir atkarīgs no sastāva augsnē.

Aprēķināts, ka vidēji 28% selēna tiek uzņemti ar gaļu (īpaši ar cūkgaļu), 16% – ar olām. Tas ir arī zivīs. Augu izcelsmes produktos šā mikroelementa ir maz, taču to var uzņemt ar Brazīlijas riekstiem un pilngraudu produktiem. Noskaidrots, ka bīdelētajos miltos selēna ir uz pusi mazāk nekā rupja maluma miltos, brūnajos rīsos – 15 reižu vairāk nekā pulētajos.

Farmaceite Kristīne Puķe uzsver, ka pieaugušam cilvēkam un bērniem pēc 14 gadu vecuma ik dienu vajadzētu uzņemt aptuveni 55 μg, mazākiem bērniem atkarībā no vecuma – 20–40 μg selēna. Grūtniecēm devu ieteicams palielināt līdz 60 μg, bet, barojot bērnu ar krūti, – pat līdz 70 μg dienā.

Lielās devās, kas pārsniedz 5 mg, selēns kļūst indīgs. Tā toksiskums ir atkarīgs no ķīmiskā savienojuma, kurā selēns ietilpst, – neorganisku sāļu veidā vai organisku vielu sastāvā. Tomēr Skandināvijā, Baltijā un daudzās citās valstīs daudz biežāk ir bioķīmisks jeb vides izraisīts selēna deficīts, ko organismā vēl vairāk pastiprina gremošanas trakta traucējumi, dažādas slimības, alkoholisms, kaitīgi vides apstākļi, zāļu lietošana, stress, pārslodze un citi faktori.

Pievienot komentāru