Ārstēšana, Sāpes

Lielais dumpinieks – sēžas nervs. Kad kājā dedzinošas sāpes

Foto - Shutterstock
Par sēžas nervu

* Tas sākas no muguras jostas un krustu rajona apakšdaļas. Stiepjas zem sēžas muskuļiem pa mugurpusi līdz pacelei, kur no tā veidojas divi zari, kas sniedzas līdz pat pēdai.

* Tas ir vislielākais perifērais nervs organismā – gan šķērseniski, gan, pieskaitot abus atzarojumus, viens no garākajiem. Tā diametrs ir vairākas reizes lielāks nekā pārējiem nerviem, vidēji 60–80 kvadrātmilimetru.

* Šis ir viens no visdziļāk izvietotajiem nerviem un atbild par kājas augšstilba, apakšstilba un pēdas kustībām, kā arī ādas inervāciju apakšstilbā un daļā augšstilba.IzceltJa kāds išiasa slimnieks nav atsteidzies pie ārsta nekavējoties, tad noteikti ierodas pēc sildošas kompreses uzlikšanas, kas pastiprinājusi sāpes un citas nepatīkamas sajūtas.

Kad kājā jūtamas stipras, dedzinošas sāpes, nereti nepamatoti vaino sēžas nervu un tā iekaisumu, ko dēvē par išiasu. Patiesībā šis nervs sadumpojas samērā reti un, par laimi, vien reizi mūžā.

Sāpes kājā

Ne vienmēr izstarojošas sāpes kājā liecina par sēžas nerva bojājumu. Daudz biežāks iemesls ir radikulīts, kad iekaisušas mugurkaula nervu saknītes. Abos gadījumos sūdzības ir līdzīgas, taču sēžas nerva bojājuma izraisītās sāpes ir daudz stiprākas un grūtāk ārstējamas. Tās lielākoties sākas pēkšņi un var būt dažādas – plēsošas, šaujošas, dedzinošas, durstošas. Sāpju intensitāte parasti nedaudz pierimst kustoties, taču miera stāvoklī un naktīs pastiprinās.

Ja spondilozes, diska trūces vai citu iemeslu dēļ ir bojātas mugurkaula nervu saknītes, visbiežāk sāpes izstaro kājas aizmugurē vai sānos uz leju. Dažkārt tās izplatās arī kājas priekšpusē, bet sēžas nerva bojājuma gadījumā parasti sāp visa kāja. Nereti tajā jūtama izteikta dedzināšana, nejutīgums un parēze (muskuļu daļēja paralīze, motorisks nespēks – red.). Var būt ādas struktūras un krāsas pārmaiņas – tā kļūst zilgana vai sārta –, ir salšanas sajūta, kā arī iespējama kaulu blīvuma mazināšanās.

Palīdzēs neirologs

Specifiskās vainas atklāšana un ārstēšana jāuztic neirologam. Speciālistam aizdomas par sēžas nerva bojājumu rodas, ja ir ļoti stipras sāpes un izteikta kājas muskuļu parēze. Lai noteiktu, vai sāpju un citu sūdzību iemesls patiešām ir sēžas nerva problēmas, ārsts vispirms veiks neiroloģiskos testus. Pēc tam, visticamāk, nosūtīs uz datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi mugurkaula jostas daļai, lai konstatētu, vai nav spondilozes, diska trūces vai citas vainas. Būs nepieciešama arī neirogrāfija, lai pārbaudītu nervu pārvadi. Pārliecināties, vai nervs nav pietūcis, pārrauts vai citādi bojāts, iespējams, veicot perifēro nervu ultrasonogrāfiju.

Kāpēc sadumpojies

Visbiežāk sēžas nervs tiek bojāts, veicot injekcijas, – katra cilvēka ķermenim ir anatomiskas īpatnības un nerva novietojums var nedaudz atšķirties, tāpēc pastāv risks to nejauši savainot.

Otrs biežākais išiasa (sēžas nerva iekaisuma) cēlonis ir traumas, audzēji, gūžas lūzuma un citas traumatiskas operācijas sēžas apvidū. Tad cietušā nerva sāpes gandrīz vienmēr pavada parēze.

Par laimi, šajā kaitē nevar iedzīvoties, nokrītot uz dibena: sēžas nervs ir izvietots starp muskuļiem un zem tiem, kā arī taukiem, kuri to sargā. Turklāt nervs ir kustīgs un var novirzīties sānis, ja kaut kas to nospiež. Lai bojātu nervu, traumai jābūt ļoti nopietnai, piemēram, zemādā radies liels asinsizplūdums vai ir iegurņa kaula lūzums.

Sēžas nervs stiepjas cauri bumbierveida muskulim. Ja tas ir stipri sasprindzis, piemēram, ilgstoši sēžot neērtā pozā, nervs tiek saspiests un var izraisīt pa kāju izstarojošas sāpes. Jostas un krustu nervu pinumu un sēžas nervu mēdz kairināt arī šeit izvietojušies audzēji un dažkārt – grūtniecība. Tad smeldze un vājums kājā var pieaugt pakāpeniski.

Sēžas nerva atzaru, kas stiepjas pa apakšstilba ārējo virsmu, reizēm gadās nospiest, piemēram, ilgstoši tupus ravējot vai darot kaut ko līdzīgu. Tad gan parasti sāpju nav, taču tajā pašā vai nākamajā dienā pēda staigājot it kā nokrīt uz leju un to grūti pacelt.

Ārstēšanas iespējas

Lai pēc iespējas ātrāk novērstu sāpes un uzsāktu rehabilitāciju, nevajadzētu kavēties, noskaidrojot bojājuma iemeslu.

Atšķirībā no radikulīta išiasa gadījumā bez receptes nopērkamie nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi nelīdzēs. Nāksies kombinēt pretsāpju zāles, kas paredzētas ļoti stipru sāpju novēršanai un neiropātisku jeb dedzinošu sāpju mazināšanai. Var veikt atsāpinošas blokādes, kuras mēdz izdarīt algologi, anesteziologi vai neiroķirurgi. Dažkārt šim nolūkam izmanto hormonu preparātus tūskas mazināšanai. Ja išiasu izraisījis asinsizplūdums, audzējs vai lūzums, reizēm mikroķirurgi izdara operāciju.

Protams, grūtniecības laikā plaša palīdzība nav iespējama. Atliek tikai veikt šajā periodā pieļaujamos vingrojumus. Pret sāpēm var lietot atsevišķus medikamentus, piemēram, paracetamolu, vai, konsultējoties ar ginekologu, izdarīt atsāpinošas blokādes.

Atlabšanas laiks atkarīgs no bojājuma veida. Ja problēmas iemesls ir bumbierveida muskuļa sasprindzinājums, labi palīdzēs pretsāpju medikamenti un blokādes. Pēc akūtā perioda ieteicamas fizikālās terapijas procedūras – transkutānā elektriskā nerva stimulācija, ultraskaņas procedūras, magnetoterapija, lāzerterapija, kā arī ārstnieciskā vingrošana. Bumbierveida muskuļa sasprindzinājumu mazinās atslābinoši vingrojumi, bet, ja ir kājas muskulatūras parēze, jācenšas aktivizēt muskuļus, nepieļaut to atrofiju un kustību ierobežojumu.

Pēc traumas sāpes un citi simptomi, neraugoties uz ārstēšanu, saglabāsies ilgstoši – vairākus mēnešus, gadus vai pat visu atlikušo mūžu.

 

36,6 °C konsultants GUNTIS KARELIS, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Neiroloģijas nodaļas vadītājs, neirologs GK neiroklīnikā

366_C_logo1

[la_adsense]

Pievienot komentāru