Ārstēšana, Citas slimības

Sastrēgums deguna blakusdobumos: kā novērst cēloni un palīdzēt degunam

Foto - Shutterstock.com

Vidēji katrs trešais pacients ausu, kakla un deguna ārstu apmeklē deguna blakusdobumu iekaisuma dēļ. Mūsu drēgnais un mitrais klimats ir kā radīts, lai attīstītos šī kaite, kas nereti uzrodas pēc augšējo elpošanas ceļu infekcijām.

Deguns atgādina labirintu un sastāv no 8–10 blakusdobumiem, kuru galvenais uzdevums ir galvaskausa aizsardzība, lai, piemēram, saņemot sitienu pa seju, triecienu gūtu to priekšējās sieniņas, taču galva paliktu vesela. Blakusdobumiem iekaistot, tajos veidojas gļotādas tūska, nosprostojot to atveres. Aizdambēto dobumu mitrajā un siltajā vidē sāk vairoties mikrobi. Visbiežāk rodas haimorīts, kad iekaist augšžokļa jeb haimora dobums, kas izvietots vistuvāk degunam.

Aizdomas par šo slimību rodas, ja iesnas nav pārgājušas desmit dienu laikā un tām pievienojas stipras galvassāpes, galvenokārt pieres, vaigu vai deniņu apvidū, kas liecina par deguna blakusdobumu aizkorķēšanos un strutu sliktu atteci. Izdalījumi no deguna ir strutaini, biezi, zaļgani, pelēcīgi vai dzeltenīgi atkarībā no baktērijām, kas tur savairojušās. Sāpes mēdz pastiprināties, pieskaroties sejai, noliecot galvu uz leju, klepojot vai piesitot kāju pie zemes, jo tiek kairināti trīszaru nervi, kas stiepjas cauri dobumiem. Var būt arī paaugstināta temperatūra, it īpaši akūta iekaisuma gadījumā, kas norit paralēli vīrusa izraisītajai infekcijai.

Bērni līdz septiņu gadu vecumam ar deguna blakusdobumu iekaisumu parasti sirgst retāk, jo tie vēl nav pilnībā attīstījušies. Taču saslimstot nereti pievienojas vidusauss iekaisums ar augstu temperatūru un stiprām sāpēm. Haimorītu var veicināt palielinātas aizdegunes mandeles, kuru dēļ bieži rodas iesnas.

Kāpēc aizsprūst

Par vienreizēju akūtu deguna blakusdobumu iekaisumu jeb sinusītu nav vērts uztraukties. Daudz nopietnāk pret slimību jāattiecas, ja tā kļuvusi hroniska un mēdz uzliesmot pēc vīrusu infekcijām vai visparastākajām iesnām.

Visbiežāk gļotādas sabiezējumus blakusdobumos veicina anatomiskas īpatnības – izliekta deguna starpsiena, iekaisušas etmoidālās šūnas vai palielināta deguna gliemežnīca, kas kavē tajos gaisa apmaiņu. Haimorīta iemesls var būt alerģija, kad deguna gļotāda ir sevišķi jutīga, tajā izveidojušies polipi, vai vispārējas blakusslimības, piemēram, cukura diabēts, kas mazina imunitāti, vai diezgan bieži sastopamā Vegenera granulomatoze, kad ir bojātas uz gļotādas esošās skropstiņas, kā arī augšžokļa zobu sakņu iekaisums.

Ja haimorīts jau kādreiz bijis, svarīgi ārstēt iesnas, tikai nevajag pārcensties. Lietojot asinsvadus sašaurinošus pilienus nedēļām un mēnešiem ilgi, gļotāda pietūks un sabiezēs vēl vairāk, deguns būs pastāvīgi aizlikts. Tāpēc šadus medikamentus drīkst lietot ne ilgāk kā 3–5 dienas.

3 Komentāri

  1. Es ieviesu metodi ar kuru es no šīm problemām esmu ticis vaļā un pēdējos 4 gadus neesmu cietis no sastrēgumiem kā arī pēdējo 15 gadu laikā neesmu ne reizi lietojis antibiotikas. Ārsti gan jau ka teiks ka mana metode ir slikta, bet tā, sasodīts, darbojās.
    Pirmkārt, kas jāatceras. Iesnas, jeb gļotu veidošanās ir normāls aizsargmehānisms un mūsu uzdevums ir atvieglot procesu izvadot tās ārā. Daudz kur dēļ centralapkures ir ļoti sauss gaiss, 30% mitruma vajadzīgo 60% vietā līdz ar to gļotas degunā izkalst ātrāk kā spēj izvadīties. Problemu risina ar “ziloņa snuķa” metodi. Tas ir – virs izlietnes noliec galvu uz priekšu, lai deguns skatas taisni uz leju. Paņem saujā ūdeni un viegli viegli velk iekšā caur degunu. Zinu, sajūta pretīga, bet nav arī traģiska. Es lietoju visparastāko silto ūdeni no krāna. Super duper Hymer ūdens aptiekā nearko nav labāks un paskatiet litra cenu. Aerosolīgumam nav jēgas. Tik vien ka no maciņa naudu velk ārā. Tad lūk velku ūdeni tik ilgi kamēr tas pa muti sāk tecēt ārā. Tad izšņaucu degunu kā parasti. Šķaudīšana arī būs, bet tas piederās pie lietas. procesu atkārto līdz deguns tīrs un aizdeguna dobums arī. Procedūru atkārto pēc vajadzības.
    Otrkārt. Ja grib sāpēt kakls. Bērniem metode nederēs, bet pieaugušajiem būs OK. Izsaklojiet kaklu ar kādu garšīgu stipro alkoholu. Derēs rums, viskijs, konjaks, kādam var būt vodka (bē, negaršo). Dēļ iekaisuma kodīs, bet tas tikai pirmajā dienā. Atcerieties ka iekaisumu galvenokārt taisa baktērijas un tām nav spirta noturības. Nav dzirdēts par multirezistentām baktērijām, kuras būtu noturīgas pret alkoholu. Protams, ar grādīgo pārspīlēt nevajag. Kakla skalošanai pietiek ar kādi 2 – 3 ml.
    Treškārt – pirmajās dienās (2 – 3) var paņemt zirga devu C vitamīnu. 1 – 2 gramus (jā 1000 – 2000 mg) dienā. Visu vienā rāvienā vai vairākās porcijās, nav tik būtiski. Svarīgi ir iedot “spērienu” imūnsistēmai, lai cīnās ar drazu, kas iekļuvusi rumpī.
    Ceturtkārt, mazāk tuntuļojamies, vairāk kustamies svaigā gaisā un ēdam pēc iespējas pilnvērtīgu uzturu. Labāk lai pa ielu ejot ir viegli vēsi nekā sviedrējoši karsti.
    Piektkārt, nenervozējam un necepamies par visādiem sīkumiem, jo tas nevajadzīgi nodzen nervu sistēmu, kas ir ļoti būtiska organisma spējām pretoties visādiem mēsliem.
    Lai laba veselība!

Pievienot komentāru