Bērni, Bērnība

“Man ir klepus, bet es tāpat ēdu saldējumu ar saldētu ledu.” Bērnu atziņas par saaukstēšanos

Foto - Matīss Markovskis

Vēsais laiks ik gadu nes sev līdzi džemperus ar garām piedurknēm un karstus dzērienus. Šajā gadalaikā grūti izvairīties no saaukstēšanās slimībām. Kā apgalvo vairākums mazo ekspertu, slimojam mēs visi, arī paši eksperti reizēm ir apslimuši. Tāpēc vērts ievērot dažus profilakses pasākumus – kājās vienmēr jābūt siltām vilnas zeķēm, un mammai jālūdz uzvārīt gardu tēju ar medu. Protams, jāēd arī visas labās lietas – desa, maize, siers, kas dos spēku cīnīties pret negantajām slimībām.

36,6 °C konsultanti

Foto - Matīss Markovskis
Foto – Matīss Markovskis
Foto - Matīss Markovskis
Foto – Matīss Markovskis

Kādas slimības vēsajā laikā ir aktuālas?

Emīlija: Iesnas, tā kā man.
Amēlija: Kad ir temperatūra un sāp galva. Kad sāp kakls un ir klepus.
Loreta: Klepus, temperatūra.
Markuss: Puņķi, saaukstēšanās.
Gustavs: Klepus un iesnas. Temperatūra ir tad, kad ieliek padusītē un izmēra, vai ir labi vai slikti.

Kas jādara, lai nesaslimtu?

Emīlija: Ziemā jāvelk adītas vilnas zeķes. Man mamma liek ēst gaļu. Jādzer tējas, jo tās ir karstas. Arī kafija – es to vienreiz padzēros, pagaršoju, bet mamma neļauj. Man ir klepus, bet es tāpat ēdu saldējumu ar saldētu ledu. Tā gan nav labi, jo var vēl vairāk saslimt.
Amēlija: Jāvelk pufīga jaka, ziemas kombinezons un apakšā siltās drēbes. Jāēd visādas siltas zupas, jādzer tēja. Mēs ēdam ķiplokus ēdamzālē. Vienreiz, kad man bija klepus, es dzēru aukstu smūtiju.
Emīlija: Vislabākā ir āboliņa tēja. Mums ir pie opīša laukos.
Markuss: Kad ir klepus, jādzer tēja un zāles. Tējā ir vitamīni, un tā aizskalo visus mikrobus. Tad var palikt vesels un nākt uz dārziņu.
Loreta: Jāēd ķiploki, vitamīni, veselīgas ogas, lai būtu vesels.
Gustavs: Jāēd labas lietas – desa, maize, siers. Lai būtu vesels, parasti dod padzerties ūdeni, klepus tējas. Jāsaģērbjas silti, lai nebūtu zilas rokas. Jāvelk ziemas botas un jaka. Jāiedod zāles un jābrauc pie daktera.

Vai zināt, kas ir imunitāte?

Loreta: Nav dzirdēts.
Markuss: Zāles, A, B, C, K vitamīns.
Gustavs: Izklausās pēc klepus zālēm.
Emīlija: Imunitāte? Izklausās pēc limonādes, kam klāt putiņas.
Amēlija: Jā, pēc limonādes. Vienreiz Emī atbrauca pie manis, un mēs dzērām ābolu limonādi. Mēs arī uznesām augšā saldējumu, kaut gan tētis neatļāva.
Emīlija: Jā, mēs tāpat to dabūjām augšā.

Kā slimības laikā palīdz mamma?

Gustavs: Dod zāles, vitamīnus, zupu. Bet tagad nevar neko uztaisīt, jo saplīsusi plīts. Tāpēc visu laiku cepam tostermaizes.
Markuss: Dod dzert zāles, tādu pūšamo, kas jāpūš divas reizes un jānolaiza. Vēl – tēju ar medu.
Loreta: Dod dzert tēju.
Emīlija: Dod negaršīgas zāles. Viņa laikam grib, lai arī citi bērni saslimst, jo laiž mani dārziņā.
Amēlija: Man liek gulēt un uz pieres klāj slapju dvielīti.
Emīlija: Zin’, kā vēl jādara, kad ir slims? (Liek apgulties Amēlijai un uzsāk sirds masāžu.) Tad visa slimība iznāk ārā. Vispirms jāizdzer zāļu tēja, citādi nekas nenotiks. Tā stumj uz augšu, un tad viss iznāk pa muti ārā.

Ko paši darāt, kad slimojat?

Emīlija: Ja tēta nav mājās, lēkājam pa galdu. Es vispār negribu gulēt, jo nakts nav interesanta. Es gribu visu laiku kāpt uz krēsla un iet pēc kaut kā, ko nedrīkstu teikt.
Amēlija: Guļu.
Markuss: Es skatos televizoru un visu laiku mammai prasu tēju, jo man tēja ar medu ļoti garšo.
Loreta: Man arī garšo, bet mājās vairs nav medus. Tikai trauciņš. No rīta bija tēja, arī launagā dzeršu tēju.
Gustavs: Aizeju pagulēt.

Pievienot komentāru