Ārstēšana, Veselības politika

Norma – darbs 38 stundas no vietas?! Bērnu ķirurgi izveido arodbiedrību

Foto - Karīna Miezāja

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgi nolēmuši cīnīties par savām tiesībām, kā arī veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanu, un izveidojuši arodbiedrību, kurā apvienojušies divdesmit šīs medicīnas specialitātes pārstāvju. Viņi uzskata, ka atsevišķā organizācijā ir iespējams daudz precīzāk formulēt savas prasības, nekā to darot lielā organizācijā, kurā ir dažādu medicīnas profilu pārstāvji un kur nav iespējams apmierināt visu šo dažādo līmeņu intereses.

Arodbiedrības vadītājs ķirurgs Ģirts Aleksejevs: “Mūsu profesija prasa upurēšanos bērnu labā, sadzīvošanu ar dzīves neērtībām, bet ar to var samierināties, kamēr esi jauns un ideālists, kamēr nav ģimenes un kamēr apgūsti profesiju. Taču vienā brīdī nonāc pie secinājuma, ka ir jāuztur ģimene, jānopelna pensijai un ka veselības aprūpes sistēma nespēj dot pacientam to, ko viņš ir pelnījis. Mēs gribam strādāt sakārtotā vidē, maksimāli rūpējoties par pacientu, un saņemt ieguldītajam darbam atbilstošu algu. Mēs uzskatām, ka arodbiedrība tieši Bērnu slimnīcā būs efektīvāks ceļš, kā sasniegt savus mērķus, veidojot ne tikai dialogu ar slimnīcas administrāciju, bet arī uzrunājot citas mediķu arodbiedrības. Esam cerību pilni dot savu artavu visas veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai. Mums ir konsultanti, kas strādā pie slimnīcas vadības un arodbiedrības koplīguma, esam sarunu procesā ar administrāciju, lai sadarbību varētu uzlikt uz papīra.

Aizsūtījām iepazīšanās vēstules gan Latvijas Ķirurgu asociācijai, gan arī Latvijas Ārstu biedrībai un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai. Mēģināsim kopīgiem spēkiem piedalīties šīs sistēmas pilnveidošanā.”

Starp dažāda profila ķirurgiem atalgojuma ziņā pastāv diezgan krasa atšķirība, un šajā hierarhijā bērnu ķirurgi ir vienā no zemākajām pozīcijām. “Topošie ārsti nereti vaicā, kā tas ir – būt par ārstu. Tad nu mēs stāstām, ka bieži būs jāstrādā 32 stundas pēc kārtas par 850 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Mums par virsstundām nemaksā dubultu samaksu, kā tam vajadzētu būt. Par pagarinātajām darba stundām saņemam tikpat lielu finansējumu kā par parastu darba slodzi. Šo noteikumu tiesību aktā iestrādāja krīzes laikā. Kad valdība vērsās pie arodbiedrībām, piemēram, Iekšlietu darbinieku arodbiedrība to neparakstīja, tāpēc tur nav šīs profesionālās diskriminācijas. Diemžēl ārstniecībā nebija šādas stingras nostājas,” secina arodbiedrības valdes pārstāve Daila Pugačevska, kurai ir divpa­dsmit gadu pieredze bērnu ķirurģijā. Viņa ir neizpratnē, kā var būt tā, ka valsts par operāciju, kurā piedalās trīs ķirurgi un operē iedzimtas sarežģītas kaites, piemēram, urīnpūšļa patoloģijas, samaksā nieka 
150 eiro. Ja to izdala uz visu komandu, kas operē, un pierēķina vēl izlietotos ķirurģiskos materiālus, katram sanāk pavisam niecīga summa.

Rīgas Stradiņa universitātes bērnu ķirurģijas katedras docente Zane Ābola, kura arī pārstāv jaunās arodbiedrības valdi, savos piecpadsmit darba gados ir pārliecinājusies, ka “medicīniskās tehnoloģijas, aparāti tiek vērtēti neskaitāmas reizes augstāk nekā cilvēki”.

Z. Ābola: “Kāpēc publiski netiek pateikts, ko iespējams nodrošināt par to naudu, ko valsts piešķīrusi medicīnai? Mēs mīlam savu darbu un gribam sasniegt maksimumu savā profesijā. Bet nevaram to atļauties, jo viss maksā tik, cik tas maksā. Mēs visi strādājam papildu darba vietās – kurš augstskolā, kurš ambulatori… Tas nav normāli, ka ārsts skatās pulkstenī, ka tūlīt jāskrien uz nākamo darba vietu.”

Ķirurga Aleksejeva rekords šajā slimnīcā bijis 38 darba stundas pēc kārtas, savukārt D. Pugačevska strādājusi 32 stundas, kas tiekot uzskatīts par pilnīgi normālu darba laiku.

“Neviens jau nesaka: paklau, tev ir jāiet mājās izgulēties, tu nedrīksti iet operēt bērnus pēc 24 stundu dežūras. Tam jābūt aizliegtam. Tas ir absurds, ka mums, pieredzējušiem ārstiem, kuri vēlas dot atpakaļ valstij to, ko valsts mūsos ieguldījusi, tiek apcirpts viss un mūs stimulē visādos veidos darba meklēšanai ārpus šīs slimnīcas,” saka daktere Ābola un piebilst, ka nereti jāklausās pārmetumi par to, ka ārsts darba laikā apmācot studentus. Bet būtībā slimnīca no tā iegūst, jo ārsta pievienotā vērtība ir tā, ka viņš strādā arī ar studentiem, tādējādi sevi pilnveidojot un saņemot papildu ienākumus pie trūcīgās algas. Arī universitāte iegūst, ka praktizējošs ķirurgs apmāca topošos ārstus. Diemžēl augstākajos varas līmeņos šis jautājums nav sakārtots.

Mediķu darbā iedziļinājies arī tiesībsargs Juris Jansons. Viņš aizvadītā gada februārī savā atzinumā norādījis, ka virsstundu darbs ārstniecības personām netiek kompensēts, kā tas norādīts likumos, un aicināja Saeimu ne vēlāk kā līdz 2016. gada 1. augustam grozīt Ārstniecības likumu, lai ārsti saņemtu likumam atbilstošas kompensācijas. Taču tas joprojām nav izdarīts. Aizvadītā gada novembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, apspriežot šo jautājumu, nolēma, ka nav iespējams skatīt tik būtiskus grozījumus, kas jau bija tikuši līdz 3. lasījumam. Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) pastāstīja, ka šis jautājums esot apspriests komisijas sēdē un Veselības ministrijai uzdots izstrādāt pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā darba laika.

5 Komentāri

  1. Jāmaksā privātām laboratorijām,rardioloģijas izmeklējumi,jo nevar taču privatie negūt peļņu. Čakša kā slimnīcas vadītāja klusēja,tagad kā ministre arī neko nedara.

  2. Latvijas arstam jāstrādā 32 stundas pēc kārtas par 850 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Norvegu arstam stradajot saudziga rezima 100 000.00kr. vai 10 000.00 EUR menesi – skandals!

  3. Latvijas arstam jāstrādā 32 stundas pēc kārtas par 850 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Norvegu arstam stradajot saudziga rezima 100 000.00kr. vai 10 000.00 EUR menesi – skandals!

  4. Ļot.cien. Barčas kundze , kas tas par darba devēju , kas nespēj normāli apmaksāt darbinieku padarīto ? Ja kaut kas šāds būtu konstatēts privātā sektorā jūs būtu pirmā kliedzēja , vai tad ne tā. Kauns , kauns , kauns. Ja nejēdzat vairs ko runājat , tad atkāpieties no amata un ejat apārstēties , tiesa diez vai kāds ārsts jūsu ārstēšanai , pieķersies vairāk ka tik , cik uz papīra rakstīts.

Pievienot komentāru